Kas jūs pamudināja uz pirmo publikāciju "Jurista Vārdā"?

Uz pirmo publikāciju mani vistiešākajā veidā pamudināja tā laika politiskie procesi saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņu. Mana profesionālā darbība gan zvērinātu advokātu birojā, gan Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pamatā ir saistīta ar banku un finanšu tiesībām, tādēļ šķita, ka ir vērts paust arī savu viedokli par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kā autonomas iestādes nozīmi banku un citu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzībā.

Kā atrodat laiku gan akadēmiskajam darbam, gan profesionālajai darbībai, gan publikāciju sagatavošanai?

Manuprāt, ja cilvēkam patiešām interesē un patīk tas, ko viņš dara, tad laiku var atrast vienmēr. Turklāt bieži vien jau publikācija ir rezultāts akadēmiskās un profesionālās darbības ietvaros izpētītajam, ar ko vienkārši gribas padalīties ar plašāku publiku.

Vai var uzskatīt, ka publikācijas "Jurista Vārdā" ietekmē likumdošanas procesu, tiesību politiku un tiesu praksi?

Pilnīgi noteikti! Demokrātiskā valstī gan likumdošanas, gan tiesību politikas ietvaros pieņemtie lēmumi parasti ir diskusiju rezultāts, un pašlaik "Jurista Vārds", manuprāt, ir uzskatāms par plašāko juristu profesionālās diskusijas platformu Latvijā.

Esat arī sniedzis viedokli kā pieaicinātā persona pērngad izskatītā Satversmes tiesas lietā – vai arī pieaicināto personu argumentiem piemīt nozīme tiesību sistēmas pilnveidošanā pēc lietas izskatīšanas beigām?

Domāju, ka noteikti. Lai arī Satversmes tiesa ne vienmēr piekrīt pieaicināto personu paustajam, to viedoklis nolēmumos tomēr tiek atspoguļots, kas savukārt tā lasītājam parāda arī citu skatījumu uz konkrēto jautājumu.

Kāpēc vēlams publicēties "Jurista Vārdā", ja jautājumu/problēmu iespējams aktualizēt dažādos portālos un sociālajos tīklos? Kāpēc juristiem būtu jāraksta "Jurista Vārdam"?

Katrai platformai ir sava mērķauditorija, kuru caur to ir iespējams sasniegt. Lai arī sociālo tīklu lietotāju, protams, ir krietni vairāk nekā "Jurista Vārda" lasītāju, manuprāt, profesionāla un jēgpilna juridiskā diskusija pamatā ir iespējama tikai speciāli tam paredzētā platformā. Tādēļ uzskatu, ka juristiem kolēģi ar savu profesionālo viedokli jāiepazīstina tieši caur zinātniski pamatotiem "Jurista Vārda" un dažādu konferenču rakstiem, nevis sociālo tīklu komentāru sadaļā.

Kāpēc jūs izvēlējāties kļūt pat juristu? Vai uzskatāt, ka tā bija pareizā izvēle? Vai bija padomā arī citas profesijas?

Šķiet, ka tāds īpašs pamudinājums kļūt par juristu man nebija. Jau kopš vidusskolas bieži domāju par šo profesiju, jo tā šķita viena no "nopietnajām" profesijām, turklāt tāda, kura nepazudīs, lai arī kādi laiki pienāktu. Šobrīd droši varu teikt, ka izvēle bija pareiza.

Līdztekus darbam advokātu birojā esat arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors – kā nolēmāt izmēģināt pasniedzēja darbu? Vai praksē tas atšķiras no tā, ko, piemēram, iedomājāties savos studiju gados?

Par pasniedzēju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē kļuvu pēc profesora Jāņa Kārkliņa uzaicinājuma, ko saņēmu jau laikā, kad pats vēl nemaz nebiju šo fakultāti absolvējis. Šis vilinošais piedāvājums, protams, bija labs stimuls bez aizķeršanās nokārtot visus kvalifikācijas eksāmenus. Tā nu arī uzreiz pēc maģistra grāda iegūšanas sāku lasīt lekcijas studentiem, kuru vietā vēl tikko biju pats. Studiju laikā gan nebiju iedomājies sevi strādājam Latvijas Universitātē, tomēr liels bija mans pārsteigums, ka pasniedzēja darbs izrādījās krietni aizraujošāks, nekā domāju.

Kādi ir jūsu vaļasprieki?

Tā kā bērnībā vasaras pavadīju laukos, jau kopš mazotnes mana aizraušanās ir bijis viss, kas saistīts ar tehniku. Tādēļ brīvos brīžos kopā ar sievu labprāt dodos izbraucienos ar motociklu vai kādu no saviem auto. Tāpat ar prieku varu stundām pavadīt laiku garāžā, ķimerējoties ap saviem braucamajiem.

Jūsu novēlējums "Jurista Vārdam" un Latvijas juristiem, un tiesību zinātņu studentiem!

Neapstāties pie sasniegtā!