Partnerības būtība

Kā norādīts likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" anotācijā, uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām pilngadīgām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa. Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) prasa nodrošināt šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību, tomēr šobrīd pastāvošais tiesiskais regulējums minēto aizsardzību nenodrošina visos šo attiecību gadījumos.¹ Šie gadījumi, kuros aizsardzība netiek nodrošināta, ietver gan dažādu dzimumu cilvēku pārus, kuri izvēlas dzīvot, nereģistrējot laulību, gan viena dzimuma cilvēku pārus. Ne velti partnerības pakotnes iesniegšana Saeimas Juridiskajā komisijā pamatota² ar to Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kuros Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs nav izpildījis tam no Satversmes 110. panta izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt arī viendzimuma partneru ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.³

Lai situāciju mainītu, Latvijas tiesību sistēmā ir ieviesta partnerība – jauns tiesību institūts, kura mērķis ir nodrošināt divu pilngadīgu cilvēku tuvo personisko attiecību juridisku, sociālu un ekonomisku aizsardzību. Partnerības tiesisko attiecību pamatā ir šo cilvēku gribas apliecinājums par to, ka viņiem ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienam otru.⁴ Vispārīgā gadījumā tā tiek nodibināta ar notariālā akta formā slēgtu tiesisku darījumu, iekļaujot ziņas par to Fizisko personu reģistrā, taču likumdevējs ir paredzējis arī izņēmumu. Proti, ja starp divām pilngadīgām personām ģimenes tiesiskās attiecības konstatētas ar administratīvās tiesas nolēmumu, kurš pieņemts par pieteikumu, kas iesniegts tiesā līdz partnerības pakotnes spēkā stāšanās brīdim, šīs personas varēs ar iesniegumu vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lūdzot ziņas par viņu attiecībām reģistrēt Fizisko personu reģistrā kā ziņas par partnerību. Pēc ziņu reģistrācijas uzskatāms, ka starp šīm personām pastāv partnerības tiesiskās attiecības.⁵

Turklāt būtiski, ka partnerības pakotnē paredzētās tiesību normas ir dzimumneitrālas, jo, kā atzinusi Satversmes tiesa, nepamatota atšķirīga attieksme tiesiskajā regulējumā starp viena dzimuma partneru ģimenēm un dažādu dzimumu partneru ģimenēm nav pieļaujama.⁶ Citiem vārdiem – partnerību var veidot gan viena dzimuma, gan dažādu dzimumu cilvēku pāri. Vienlaikus no partnerības subjektu loka tiek izslēgtas personas, kuru savstarpējo attiecību juridiskā, sociālā un ekonomiskā aizsardzība tiek nodrošināta jau pastāvošā tiesiskā regulējuma ietvaros, piemēram, laulātie, radinieki taisnā līnijā, brāļi un māsas vai pusbrāļi un pusmāsas.⁷

Partnerība izbeidzas ar viena vai abu partneru nāvi vai laulību, abu partneru gribas izteikumu notāram vai strīda gadījumā – pēc viena partnera celtas konstitutīvas prasības⁸ taisīts tiesas nolēmums.

Partneru tiesības un ierobežojumi

Partnerības pakotnē ietvertie likumi nosaka partneriem vairākas tiesības, kas atvieglos ne vien partneru savstarpējās attiecības, bet arī viņu attiecības ar valsti. Proti, partnerības pakotnē ir paredzēta aizsardzība pacientu tiesību, nodokļu atvieglojumu un sociālās aizsardzības jomā.

Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā noteikts, ka tad, ja viens partneris būs nonācis ārstniecības iestādē un sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nebūs spējīgs par sevi parūpēties, ārstniecības iestādei būs pienākums nekavējoties par to paziņot otram partnerim.⁹ Turklāt tad, ja viens partneris sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēs pieņemt lēmumu par savu ārstniecību, piekrist ārstniecībai kopumā vai konkrētai tās metodei varēs otrs partneris.¹⁰ Praksē tas varētu būt īpaši nozīmīgi tad, ja, piemēram, viens partneris cietis avārijā un smagā veselības stāvokļa dēļ atrodas bezsamaņā.

Ikdienas situācijās partneriem visnoderīgākās varētu būt tiesības, kas viņiem noteiktas ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Piemēram, ienākumam nebūs pielīdzināmi un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nebūs apliekami partneru savstarpējie aizdevumi vai dāvinājumi.¹¹ Tas nozīmē, ka partneri savas savstarpējās finansiālās attiecības varēs izvēlēties veidot gan ar dāvinājumu, gan aizdevumu palīdzību un valsts šādā veidā gūtos ienākumus neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat paredzēts, ka nestrādājošais partneris varēs būt partnera – nodokļa maksātāja apgādībā, paredzot par to attiecīgu atvieglojumu.¹² Savukārt jau sarežģītākās dzīves situācijās apliekamajā ienākumā netiks ietverts arī ienākums no vienīgā nekustamā īpašuma vai dzīvesvietas nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas nodokļa maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem, šajā termiņā ieskaitot arī laiku, kad konkrētais nekustamais īpašums bija partnera īpašumā, ja nodokļa maksātājs to no sava partnera testamentārā vai līgumiskā ceļā mantojis.¹³ Proti, ja partneris savu vienīgo nekustamo īpašumu vai dzīvesvietas nekustamo īpašumu mantošanas ceļā ieguvis pēc otra partnera nāves un psiholoģisku vai citādu apsvērumu dēļ vairs nevēlas vai nespēj tur dzīvot, viņam būs iespēja to atsavināt, par saņemto atlīdzību saskaņā ar likumu nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Noteiktās dzīves situācijās partneriem palīdzēs arī grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Piemēram, pensijas saņēmēju pārdzīvojušajam partnerim būs tiesības saņemt izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nebūs izmaksātas līdz pensionāra nāvei, kā arī iespēja 12 mēnešu garumā saņemt pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam partnerim piešķirtās pensijas.¹⁴ Tāpat ar grozījumiem šajos likumos noteikts, ka personas, kuru partneris ārvalstīs pilda valsts dienestu kā diplomāts, karavīrs, Latvijas pārstāvis Eirojustā vai sakaru virsnieks, būs pakļautas pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.¹⁵

Partnerības pakotnē iekļauti arī atsevišķi ar interešu konflikta novēršanu saistīti ierobežojumi, kas attiecas uz partneriem. Proti, ar grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" partneris atzīts par valsts amatpersonas radinieku minētā likuma izpratnē,¹⁶ attiecinot uz viņu šajā likumā noteiktos ierobežojumus radiniekiem. Piemēram, ja viens partneris kā iestādes vadītājs ir valsts amatpersona, tad otrs partneris nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieks, akcionārs vai biedrs, kas no attiecīgās iestādes saņem publisko iepirkumu.¹⁷ Valsts amatpersonai arī būs pienākums tās deklarācijā norādīt ziņas par partneri.¹⁸ Līdzīgi Maksātnespējas likumā noteikts, ka tad, ja viens no partneriem ir maksātnespējas administrators, viņš nevarēs veikt amata darbības, kas skar viņa partneri vai kurās viņa partneris varētu būt personīgi ieinteresēts.¹⁹

Noslēguma vietā

Reģistrēta partnerība Latvijā ieviesta ar mērķi atvieglot Latvijas cilvēku dzīvi un virzīties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 un lietā Nr. 2020-34-03 izpildi, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu. Lielākā daļa no tajā ietvertajiem likumiem jau ir izsludināti un 2024. gada 1. jūlijā arī stāsies spēkā. Tomēr pēc 34 Saeimas deputātu pieprasījuma grozījumu Notariāta likumā publicēšana ir apturēta Satversmes 72. pantā noteiktajā kārtībā,²⁰ un Centrālā vēlēšanu komisija ir nolēmusi no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par šā likuma atcelšanu.²¹ To, cik sekmīga šī parakstu vākšana būs un vai tautas nobalsošana notiks, rādīs laiks, taču Satversmes tiesas spriedumi vienā vai citā veidā būs jāizpilda jebkurā gadījumā. "Gala beigās, sava valsts ir liela atbildība, un neviens jau neteica, ka to pārvaldīt pašiem būs viegli."²²