Ģeopolitiskajos apstākļos, kad Latvija turpina saskarties ar pastāvīgām Krievijas un citu autoritāro režīmu informācijas operācijām un dezinformāciju, demokrātijas un valstiskuma sargāšanai efektīva valsts komunikācija, atbildīga mediju rīcība un sabiedrības izglītošana ir kritiski svarīgi pīlāri, bet sava loma ir arī laikmetam atbilstošam tiesiskajam regulējumam. Gan pandēmija, gan pēdējie divi gadi kopš Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu sākuma izgaismojuši mūsu sabiedrības uzņēmību pret dezinformācijas vēstījumiem, veicinot pretestību pret vakcinēšanos vienā un mazinot atbalstu Ukrainai otrā gadījumā. Diemžēl daļa Latvijas sabiedrības joprojām patērē Kremļa kontrolēto kanālu saturu, tostarp caur sociālajiem medijiem. Citi tos saņem vietējo sociālo mediju satura veidotāju rīcības rezultātā.

Pēdējā gada laikā piedzīvojam arī nākamo tehnoloģisko revolūciju, mākslīgā intelekta rīkiem iespējojot dziļviltojumu radīšanu, botu tīklus, citas informācijas manipulācijas. Šis ir laiks valsts un sabiedrības plašākai diskusijai gan par tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, gan tā piemērošanu, lai mazinātu riskus un veidotu drošāku informatīvo telpu.

Latvijas stratēģija informācijas manipulāciju ierobežošanai

Latvijas stratēģija informatīvās telpas drošības stiprināšanai, tostarp dezinformācijas un citu informācijas manipulāciju ierobežošanai, noteikta "Konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam" (turpmāk – Koncepcija). Koncepcija apstiprināta Ministru kabinetā 2023. gada janvārī,¹ un pie tās ieviešanas strādā Valsts kanceleja ar atbildīgajām institūcijām, tostarp Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupā.

Koncepcija, kas ir starp pirmajām šāda veida doktrīnām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un OECD valstīs, paredz palielināt noturību pret ārējiem un iekšējiem drošības riskiem informatīvajā telpā, tostarp krīzes un apdraudējuma situācijās, nodrošinot valsts varas un demokrātijas nepārtrauktību.