Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošana būvniecības nozarē ir atšķirīga no PVN sistēmas standarta principiem. Šajā rakstā autore sniegs ieskatu par nodokļa piemērošanas nosacījumiem, specifiku un būtiskākajiem aspektiem, kas varētu interesēt būvniecības nozares uzņēmējus. Rakstā tiks apskatīts: Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – PVN likums) noteiktais īpašais nodokļa režīms būvniecības pakalpojumiem – kā tas darbojas; kritēriji, kas kvalificē sniegto pakalpojumu par būvniecības pakalpojumu, un riski, kas izriet no nekorektas pakalpojumu kvalifikācijas; būvniecības pakalpojumu un citu ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas principi un izrietošās sekas; priekšnodokļa atskaitīšanas principi būvniecības projektos un riski, kas saistīti ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem.
Īpašs nodokļa piemērošanas režīms un atbilstība būvniecības pakalpojuma jēdzienam
Būvniecības pakalpojuma sniedzējiem (turpmāk – būvnieki) ir pienākums piemērot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, ja būvniecības pakalpojumi Latvijā tiek sniegti reģistrētiem PVN maksātājiem.1 Praksē tas nozīmē, ka nodokli valsts budžetā būvnieka vietā maksā pakalpojumu saņēmējs (pasūtītājs), kurš nodokli aprēķina pats jeb apgrieztā kārtībā (grāmatvežu aprindās tiek saukta arī par PVN reversu). Lai gan pasūtītājam aprēķinātais nodoklis ir jādeklarē savā PVN deklarācijā kā valsts budžetā maksājamais nodoklis, budžetā to maksā tikai tad, ja pasūtītājam reversā aprēķināto nodokli ir tiesības uzreiz deklarēt kā atskaitāmo priekšnodokli. Šādas tiesības pasūtītājam rodas, ja saņemtie pakalpojumi tiks izmantoti ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Ja no būvnieka saņemtie būvniecības pakalpojumi ir domāti apliekamo darījumu nodrošināšanai, PVN summa tiek tikai deklarēta pakalpojuma saņēmēja PVN deklarācijā un nav maksājama nedz pakalpojuma sniedzējam, nedz valsts budžetā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
