Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 11. marta spriedums lietā Nr. SKC-154/20261 aktualizē vairākus plašākai profesionālai diskusijai nozīmīgus jautājumus, tostarp, cik tālu kasācijas instances tiesa drīkst iet lietas faktisko apstākļu analīzē, kur novelkama robeža starp tiesību normas interpretāciju un pierādījumu pārvērtēšanu, kāda nozīme kasācijas tiesvedībā ir jau spēkā stājušos nolēmumos konstatētajiem apstākļiem un cik lielā mērā agrākām tiesiskajām attiecībām iespējams piemērot vēlāk normatīvajā regulējumā nostiprinātus principus. Konkrētā lieta šajā rakstā aplūkojama nevis kā individuāls strīds starp tā dalībniekiem, bet kā piemērs minēto civilprocesuālo un materiāltiesisko jautājumu analīzei. Senāta nolēmums tam ir īpaši piemērots, jo tajā savijas kasācijas instances kompetences, res judicata, mantojuma aizgādņa tiesiskā statusa, tiesību normu piemērošanas laika un atrautās peļņas aprēķināšanas jautājumi.
Kasācijas instances uzdevums nav izskatīt lietu vēlreiz pēc būtības. Senāts pārbauda iepriekšējās instances sprieduma tiesiskumu, nevis no jauna noskaidro lietas faktiskos apstākļus un vērtē pierādījumus. Tomēr praksē šī robeža nav absolūta – lai pārbaudītu, vai materiālo tiesību norma piemērota pareizi, kasācijas instancei neizbēgami jāņem vērā lietā konstatētie faktiskie apstākļi. Problēmas rodas brīdī, kad tiesību normas interpretācija Senātā tiek balstīta uz premisu, kuru zemākas instances tiesa pamatoti nav konstatējusi.
Šo problēmu spilgti ilustrē lieta Nr. SKC-154/2026, kurā Senāts, analizējot lietas materiālos esošus dokumentus par laiku pirms mantojuma atklāšanās, pievērsās jautājumam, vai personas ilgstoša dzīvošana īpašumā varētu liecināt par mantojuma atstājēja gribu attiecībā uz šī īpašuma turpmāku izīrēšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
