Esam cilvēki un nav mums svešs nekas cilvēcīgs. Tā, varam arī saprast prāvā zaudējušās puses vēlmi atlikt sev nelabvēlīgā nolēmuma spēkā stāšanos, īpaši, ja to ir iespējams izdarīt visai vienkārši, godprātīgi vai ne tik godprātīgi izmantojot savas procesuālās tiesības. Dažkārt tā ir ķeršanās pie cerību salmiņa, bet nereti vienkārši iespējas izmantošana. Šoreiz stāsts ir par kasācijas sūdzību iesniegšanu bezcerīgi zaudētās lietās, kur šī dokumenta sagatavošana un iesniegšana tiesā zaudētajam dod iespēju vēl brīdi nesastapties ar sprieduma nepatīkamajām sekām.

Civilprocesa tiesvedības ilgums un pušu iespējas novilcināt lietas izskatīšanu ir vispārzināma sāpe Latvijas tiesu sistēmā. Šai problēmai likumdevējs risinājumus ir meklējis jau gadiem. Nenoliedzami efektīvs veids nelielu strīdu risināšanai ir tā sauktās maza apmēra prasības, kas izskatāmas rakstveida procesā faktiski pusotrā instancē – apgabaltiesām ir tiesības (ko tās brīvi izmanto), apelācijas tiesvedību šajos strīdos pat neierosināt. Atbildētājam gan ir tiesības lūgt tiesu nozīmēt strīda izskatīšanu mutvārdu procesā, bet kopš 2015. gada oktobra Civilprocesa likuma grozījumiem procesa dalībniekam šis lūgums ir jāpamato, kamēr tiesai ir tiesības šo lūgumu noraidīt, pat netaisot atsevišķu procesuālu lēmumu. Minētais dod iespēju prasītājam nelielu parādu piedzīt pat dažu mēnešu laikā.

Tikmēr vispārējā tiesāšanās kārtībā prasībās, kuru summas pārsniedz mazu apmēru, vai kur prasījums nav tikai par naudas piedziņu, par šauro pudeles kaklu bija kļuvusi Augstākā tiesa. Vispārzināms fakts bija, ka rīcības sēde par kasācijas tiesvedības ierosināšanu notiek vairāk nekā gadu pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas, bet, kasācijas tiesvedības ierosināšanas gadījumā, līdz kasācijas instances tiesas spriedumam jāgaida vēl apmēram pusotrs gads.

Lai mazinātu Augstākās tiesas noslodzi, likumdevējs ir meklējis mehānismus: gan devis plašākas tiesības neierosināt kasācijas tiesvedību, gan paaugstinājis maksājamās drošības naudas apmēru. Tomēr, būsim godīgi – pat drošības naudas divkāršošana neattur nelabticīgu prāvnieku no kasācijas sūdzības iesniegšanas, ja tās mērķis ir sprieduma spēkā stāšanās atlikšana uz diviem gadiem vai vēl ilgāk (Kāpēc gan, piemēram, neizmantot iespēju padzīvot dzīvoklī, no kura esi izlikts ar tiesas spriedumu, vēl gadu vai pat divus ilgāk, kamēr rīcības sēde izlems par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai neierosināšanu?). Rezultātā kasācijas sūdzību skaits tā vietā, lai samazinātos, pat pieauga. Juristi dažādās instancēs diskutēja par novēlotu taisnīgumu kā neīstenotu taisnīgumu, bet risinājumu šai mīklai atrast īsti nespēja.

Maķedonijas Aleksandra laikā par pasaulē grūtāko mīklu tika uzskatīts Gordija mezgls. Leģenda vēsta, ka to atraisīt neizdevās nevienam. Beigbeigās zirgu atbrīvoja Maķedonijas Aleksandrs, mezglu pārcērtot ar vienu zobena cirtienu. Tikpat izlēmīgi sāk rīkoties Augstākā tiesa, liedzot zaudētājiem tik iecienīto iespēju novilcināt spriedumu spēkā stāšanos: šobrīd redzam, ka vēl pirms vasaras atvaļinājumiem - maijā - iesniegtās kasācijas sūdzības tiek izskatītas rīcības sēdē jau septembrī, tā ne vien nepieļaujot lietu uzkrāšanos, bet arī atturot prāvniekus no kārdinājuma kasācijas sūdzību vispār tāpat vien iesniegt. Protams, mēs gaidām brīdi, kad arī kasācijas instances spriedums tiks taisīts tikpat īsā laikā un ir jāatzīst, ka šis ir tikai pirmais izlēmīgais solis šajā virzienā. Ja kasācijas sūdzības iesniegšana bezcerīgā lietā kļūs bezjēdzīga (proti, par 300 euro vairs nebūs iespējams atlikt sprieduma spēkā stāšanos uz ierasto pusotru gadu), kasācijas sūdzību kļūs mazāk. Secīgi, tiesnešiem būs mazāk darba, izlemjot šīs nereti nepamatotās un formālās kasācijas sūdzības, un būs vairāk laika pievērsties pieņemto kasācijas sūdzību izskatīšanai un spriedumu taisīšanai šajās lietās. Un tā jau ir jauna un atzīstama Augstākās tiesas darbības perspektīva.