14. maijs 2024 / Nr. 20 (1338)

Šajā “Jurista Vārdā”, kas veltīts nodarbinātības jomas tiesību aktualitātēm, vairāki autori raksta par tēmām, kas liek aktualizēt līdzšinējo izpratni jeb skatījumu uz nodarbinātību un tiesībām. Tā, piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa sniedz ieskatu jaunpieņemtajā regulējumā digitālo platformu darbam ES. Proti, šā gada 24. aprīlī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, un kā akcentē N. Preisa, “darbs digitālajās platformās tiek plaši izmantots arī Latvijā. Realitātē, piemēram, digitālo darba platformu Bolt un Wolt darbinieku skaits kļuvis arvien labāk redzams pilsētu ielās”. Tādēļ, viņasprāt, direktīva ir pieņemta savlaicīgi un tā ir būtiski nepieciešama platformā nodarbināto aizsardzībai arī Latvijā. Savukārt Tiesībsarga biroja juriste Alise Artamova aktualizē tēmu par cilvēktiesību ievērošanu pārrobežu nodarbinātības kontekstā, analizējot darbaspēka ekspluatācijas jēdzienu, un ar piemēriem ilustrē, ko uzņēmumi var darīt, lai novērstu darbaspēka ekspluatāciju un citus cilvēktiesību riskus. Pēc viņas paustā, vēl salīdzinoši nesen “bija iespējams atcirst, ka cilvēktiesību aizsardzība ir valstu pienākums un uzņēmumiem ar to nav nekādas saistības,” taču šobrīd realitāte ir cita: cilvēktiesību risku pārvaldība ir aktuāla arī Latvijas uzņēmumos, un ir būtiski izprast kontekstu, kādā vidē darbojas gan pats uzņēmums, gan tā biznesa partneri, jo īpaši ņemot vērā, ka arvien lielāks skaits ārvalstu uzņēmumu ir pakļauti obligātajai prasībai īstenot cilvēktiesību rūpības pienākumu. Šāda prasība ir gaidāma arī ES līmenī līdz ar direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju pieņemšanu.