Kā "Latvijas Vēstnesis" jau rakstīja, Latvijas tiesnešu konferencē 9. martā Rīgas apgabaltiesas tiesneši nāca klajā ar paziņojumu par protesta akcijas rīkošanu sestdien,10. martā, kas izpaudās, tiem atrodoties savās darba vietās, un aicināja uz sarunām Tieslietu ministrijas vadību. Šādas sarunas arī notika, jo situācija ar lietu izskatīšanu Rīgas apgabaltiesā ieilgst nepieļaujami ilgi un galvenokārt nepietiekamo telpu, arī tiesnešu trūkuma un vēl dažu citu iemeslu dēļ. Viens no radikālākajiem problēmas risinājuma ceļiem, kā uzskata Tieslietu ministrija, ir ēkas Rīgā, Abrenes ielā 3, rekonstrukcija. Kaut gan Rīgas apgabaltiesas tiesneši publiski aicinājuši tiesām atdot tām īpaši būvēto Tiesu pili Brīvības ielā un pauduši uzskatu par nama Abrenes ielā nepiemērotību tiesu vajadzībām, līgums starp Tieslietu ministriju un Valsts nekustamā īpašuma aģentūru (VNĪA) par minētā nama rekonstrukciju tika parakstīts aizvadītās nedēļas vidū — 14. martā.

Jauna tiesu nama izbūve Abrenes ielā, pēc Tieslietu ministrijas domām, atrisinās samilzušās telpu problēmas ne tikai Rīgas apgabaltiesā, bet radīs priekšnoteikumus Rīgas tiesu darba uzlabošanai kopumā. Aprēķināts, ka normālai funkcionēšanai Rīgas tiesām nepieciešams aptuveni divas reizes lielākas telpas nekā pašreiz. Ēkas rekonstrukcijas un pielāgošanas sākšanu tiesu vajadzībām Abrenes ielā Ministru kabinets atbalstīja 2000. gada 12. decembra sēdē.

Līgums par ēkas rekonstrukciju tika parakstīts starp Tieslietu ministriju valsts sekretāra Aivara Maldupa personā un VNĪA ģenerāldirektoru Kalvi Brici. Tiesu nama rekonstrukcija tiks sākta jau aprīlī un to pabeigt cer oktobrī. Pirmajā kārtā uzbūvēs ārējos tīklus, mansardu un pagraba stāvus. Kā līguma parakstīšanas brīdī teica Tiesu nama aģentūras direktors Jānis Krūmiņš, kopš 1940. gada Latvijā neviena ēka nav celta kā tiesu ēka. Arī tieslietu ministre Ingrīda Labucka, kas piedalījās šajā ceremonijā, uzsvēra šī notikuma lielo nozīmi. Celtniecībā tiks ieguldīti aptuveni 3,5 miljoni latu, savukārt valdība esot garantējusi, ka Tieslietu ministrijai papildus piešķirs finanses budžetā, lai tā varētu samaksāt VNĪA par telpu lietošanu. Ministre norādīja, ka, izstrādājot tiesu nama projektu, domāts ne tikai par tiesnešu, bet arī prokuroru un advokātu ērtībām. Tiesu nama izbūve ir labs pamats tiesu attīstībai valstī, arī Jūrmalā ir paredzēts būvēt jaunu tiesu namu.

K. Bricis norādīja, ka jau šī mēneša beigās būs zināms, kuru firmu no piecām konkursa dalībniecēm izvēlēs par nama rekonstrukcijā atbildīgo. Paredzams, ka tiks iekārtoti 48 tiesnešu kabineti, būs trīs ieejas, turklāt domāts arī par invalīdiem, lai atvieglotu viņu iekļūšanu ēkā. Jaunajā tiesu namā uz laiku tiks izvietota daļa Rīgas apgabaltiesas, bet vēlāk uz to pārcelsies Rīgas Ziemeļu, Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas tiesas. Šogad projektā plānots ieguldīt pusotra miljona latu, bet visu nama rekonstrukciju pabeigt līdz 2002. gada rudenim.

Jāpiebilst, ka tiesu nama izbūve Abrenes ielā 3 atbilst tiesu ēku plānojuma vadlīnijām par tiesu darba organizāciju atbilstoši procesa likumu prasībām, tiesu darbinieku drošības garantēšanu un tiesu telpu funkcionalitātes nodrošināšanu atbilstoši pretkorupcijas prasībām. Tiesas zāles atradīsies pirmajā un otrajā stāvā ar atsevišķām ieejām tiesnešiem, tiesas darbiniekiem un procesa dalībniekiem. Nama trešajā stāvā paredzētas darba telpas tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, savukārt pagrabstāvā atradīsies konvoja telpas, arhīvs un ēdnīca. Turklāt tiesu namam pieguļošajā teritorijā ērti iekārtojamas auto stāvvietas apmeklētājiem un tiesu darbiniekiem.

Tomēr tiesneši nezaudē arī cerības, ka ne pārāk tālā nākotnē vēsturiskā Tiesu pils tiks atdota tās īstajiem saimniekiem, kā to pēdējos gados jau solījušas vairākas valdības.