Jurista Vārda satura arhīvs

Tiesību teorija un juridiskās metodes: labākā ceļakarte cauri tiesību pasaules labirintam

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Oficiāli apstiprinātais jurista profesijas standarts1 Latvijā ir 14 lappušu apjomīgs dokuments, kas noteic gan profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, gan to izpildei nepieciešamās prasmes un attieksmes, kā arī vispārējās un profesionālās zināšanas un kompetences. Kā pirmais no kopumā septiņiem jurista pienākumiem un uzdevumiem šajā standartā ir norādīta "tiesību normu un citu tiesību avotu atrašana, analizēšana, ...

Sannija Matule

žurnāls / Juridiskā literatūra

Dzīvojamo telpu īrei veltīta monogrāfija

29. Oktobris 2024 /NR. 44 (1362)

Dzīvojamo telpu īre ir tēma, kas vienmēr ir bijusi aktuāla un par kuru nekad neizsīkst interese un arī strīdi, tādēļ nav šaubu, ka Tiesu namu aģentūras šoruden izdotajai monogrāfijai "Dzīvojamo telpu īres tiesības: no teorijas līdz praksei"1 lasītāju netrūks. Tās autors ir Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents, zvērināts advokāts Dr. iur. Ivars Kronis, kurš ar savu pienesumu šajā civiltiesību apakšnozarē ir labi pazīstams arī "Jurista Vārda" lasītājiem. ...

Sannija Matule

žurnāls / Redaktora sleja

Zinātne un "Jurista Vārds" tiesu nolēmumos

29. Oktobris 2024 /NR. 44 (1362)

Savulaik kopā ar izcilo Latvijas tiesībzinātnieku Kalvi Torgānu strādājām pie viņa biogrāfiskās grāmatas, un tā bija iespēja diezgan bieži dzirdēt profesora pārdomas arī par zinātnes lomu sabiedrībā un valsts funkcionēšanā un zinātnieku, jo īpaši tiesībnieku, darba novērtējumu. Profesoram par to bija daudz sakāmā, un daļa no tā rada atspulgu dažādās publikācijās un arī atmiņu grāmatā. "Zinātnieks piecreiz vai desmitreiz ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Tiesības uz cieņpilnu nāvi ir līdzvērtīgas citām cilvēktiesībām, bet atstātas bez ievērības

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Atšķirībā no ienākšanas šajā pasaulē aiziešana no tās ir garantēta ikvienam. Nāve ir ikkatra cilvēka dzīves neatņemama un neizbēgama sastāvdaļa. Līdz pat pēdējai elpai cilvēks ir brīvs lemt un viņam ir tiesības, kuru apjoms netiek iedalīts pēc katram vēl atlikušā dzīves laika. Grūtniecības un dzemdību kontekstā normatīvie akti jo īpaši gādā par cilvēka ienākšanu pasaulē, pēc tam turpinās bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu prioritāte, kam plūdeni seko viss plašais cilvēktiesību un brīvību spektrs visas dzīves laikā. Tomēr realitāte un līdzcilvēki mums apkārt liek uzdot pamatotu jautājumu: vai tiesības, to aizsardzībā un nodrošināšanā iesaistīto izpratne un rīcība patiešām vienlīdz gādā par cilvēku līdz pat viņa pēdējai elpai, un jo īpaši, ja to papildina ļoti grūti un mokoši apstākļi? Kā atklāj saruna ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāju, valdes locekli un juristi Ilzi Zosuli, tiesības uz cieņpilnu nāvi Latvijā diemžēl vēl nav ieguvušas savu vietu līdzās citām, un tās ir jāizcīna vārda tiešā nozīmē, lai gan šīs tiesības ir tikpat būtiskas kā citas. Šajā intervijā viņa dalās pārdomās, ko praktiski nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei. ...

Sannija Matule

žurnāls / Numura tēma

Medicīnas tiesības skar pilnīgi katru un ļoti tieši

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Kā tas pamatoti uzsvērts tiesību doktrīnā, jautājumi, kas attiecas uz cilvēku veselību, jo īpaši ārstniecību, skar ikvienu sabiedrības locekli.1 Vienlaikus tie veido arī ļoti sarežģītu savstarpējo tiesību un pienākumu tīklu ar daudziem iesaistītajiem, piemēram, pacienti, viņu tuvinieki, mediķi, ārstniecības iestādes un valsts, kurai ir gan pienākumi regulēt visas šīs attiecības, gan arī konkrēti pienākumi pret katru no uzskaitītajiem. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Tiesību politika

Tuvākajos gados var pietrūkt tiesnešu

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

No Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts konstitucionāls pienākums aktīvi organizēt savu tiesu sistēmu tā, lai tiesas spētu izpildīt visus tām uzdotos uzdevumus un tiesas procesi noritētu saprātīgā termiņā. Lai nodrošinātu tiesu darbību, ir nepieciešami pietiekami un kvalitatīvi cilvēkresursi – tiesneši un tiesu darbinieki. Tāpēc Valsts kontrole veica revīziju par cilvēkresursu pieejamību un attīstību Latvijas rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās. Šis raksts sniegs ieskatu par Valsts kontroles ziņojumā1 iekļauto analīzi attiecībā uz cilvēkresursu situāciju, identificētajām galvenajām problēmām tiesu cilvēkresursu noturībā un attīstībā, kā arī piedāvātajiem ieteikumiem to risināšanai. ...

Sannija Matule

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnesis un viņa tuvinieki – kurš un par ko atbild

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā diezgan plaši tika apspriests gadījums par kādu tiesnesi, kuras virzienā saistībā ar viņas tuviniekiem tika raidītas aizdomas par iespējamu objektivitātes trūkumu lietās par noziegumiem pret valsti. Šīs diskusijas aizsākums bija 21. aprīļa TV raidījums "Nekā personīga", kurā tika stāstīts par vairākiem gadījumiem, kad tiesneši no apcietinājuma atbrīvojuši spiegošanā apsūdzētos un ...

Sannija Matule

žurnāls / Redaktora sleja

Cik lielas ir izredzes uz valsts palīdzību Satversmes tiesas procesā

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Satversmes tiesa savā judikatūrā ir nostiprinājusi atziņu, ka personas pamattiesību aizsardzība ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts nozīmīgākajiem pienākumiem un tieši no tiesību uz taisnīgu tiesu pienācīgas nodrošināšanas ir atkarīga arī citu pamattiesību aizsardzība.1 Līdz ar to Satversmes 92. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu vienlaikus ir gan pamattiesības, gan arī neaizstājams juridisks instruments, ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

ECT tiesnesis Artūrs Kučs: Cilvēktiesības var pastāvēt tikai demokrātiskā sabiedrībā

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

Pēc pāris nedēļām, septembra sākumā, darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sāks no Latvijas ievēlētais tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš līdz šim pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. Viņaprāt, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas atvērtību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aizsardzības standartam, Latvijas konstitucionālajā tiesā gūtā pieredze būs ļoti noderīga arī jaunajā amatā. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā šobrīd, kad Eiropā notiek karš un atsevišķas valstis apšauba vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ir stratēģiski nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," uzskata A. Kučs. Pašreizējam ECT tiesnesim no Latvijas Mārtiņam Mitam šī amata pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2. septembrī, tādēļ jau 2023. gada vasarā Ministru kabinets izsludināja atklātu konkursu uz ECT tiesneša amatu, meklējot M. Mita pēcteci. Pēc nacionālās atlases procedūras noslēguma Ministru kabinets ar 2024. gada 27. februāra rīkojumu apstiprināja Artūra Kuča, Jāņa Neimaņa un Daigas Rezevskas kandidatūras ECT pastāvīgā tiesneša amatam. Savukārt 2024. gada 16. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu ECT tiesneša amatā ievēlēja A. Kuču. Tādējādi viņš ECT nomainīs M. Mitu, kurš turpmāk papildinās Latvijas konstitucionālās tiesas sastāvu – šā gada sākumā Saeima viņu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un šos pienākumus M. Mits sāks pildīt pēc darba ECT. Izvērstu sarunu solot vēlāk, kad jaunajā amatā būs aizvadīts kāds laiks, A. Kučs, vēl būdams Latvijā, atbildēja uz dažiem "Jurista Vārda" jautājumiem, daloties pārdomās, ko nozīmējis jau trešo reizi piedalīties konkursā, pretendējot uz ECT tiesneša amatu, un kādas vēl neatrisinātas problēmas izgaismojas cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālajā līmenī. ...

Sannija Matule

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesību zinātņu doktoru saime kļuvusi vēl plašāka

23. Jūlijs 2024 /NR. 30 (1348)

Kopš 2023. gada nogales, kad "Jurista Vārdā" tika publicēts pēdējais apskats par jaunajiem tiesību zinātņu doktoriem, veiksmīgi ir aizstāvēti vēl vairāki promocijas darbi. Pēc redakcijas aicinājuma šo darbu autori sniedza informāciju, tajā ietverot gan anotāciju par darbu, gan arī dažus galvenos secinājumus vai atziņas, kas norāda uz izpētes tēmas aktualitāti un rezultātu. Apkopojot saņemto informāciju, šajā materiālā sniegts pārskats par astoņiem jaunākajiem pētījumiem jeb aizstāvētajiem promocijas darbiem tiesību zinātnē, tas ir, no 2023. gada nogales līdz šā gada 21. maijam. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"