Jurista Vārda satura arhīvs

Juridisko metožu nozīme kukuļa pieprasīšanas un piedāvāšanas satura noskaidrošanā

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Krimināllikuma (turpmāk – KL) normas ir iztulkojamas, izmantojot tradicionālās interpretācijas metodes – gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko. Vienlaikus, piemērojot šīs normas, aizliegta ir analoģija par sliktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību (skat. KL 1. panta ceturto daļu). Latvijas krimināltiesībās juridiskajām metodēm kopumā pievērsta maza uzmanība.1 Tas atspoguļojas arī KL komentāros, jo tajos ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodoma un neuzmanības izpratnes kļūdas tiesu nolēmumos

10. Septembris 2024 /NR. 37 (1355)

Krimināltiesību teorija un prakse nodoma izpratnē arvien vairāk virzās striktās atbildības jeb atbildības bez vainas virzienā, kas "ar kājām gaisā" apgriež vainas principu. Par to liecina vairākas tendences. Pirmkārt, pēdējos gados teorijā valdošs ir kļuvis viedoklis, ka formālos sastāvos īpaši nodarboties ar personas psihiskās attieksmes izvērtēšanu neesot nepieciešams, jo personas apzināta rīcība liecinot par tīšu ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fundamentāla kļūda nodoma un neuzmanības saiknes izpratnē

27. Februāris 2024 /NR. 9 (1327)

Ievads Aptuveni līdz 2013.–2014. gadam krimināltiesību teorijā un praksē valdīja vienprātība par to, ka ceļu satiksmes noteikumus ir iespējams pārkāpt gan tīši, gan aiz neuzmanības, taču pret sekām noziedzīgos nodarījumos pret satiksmes drošību ir iespējama tikai neuzmanība. Vienprātība pastāvēja arī par to, ka kopumā materiāla sastāva noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ir izdarīti aiz neuzmanības. Tomēr tagad ...

Andrejs Judins, Jānis Grasis, Māris Leja, Māris Lejnieks, Krista Niklase

žurnāls / Aptauja

Universālā jurisdikcija Latvijā – vai pašlaik iespējams īstenot un kā tā praktiski norisinātos

30. Janvāris 2024 /NR. 5 (1323)

Kas notiktu, ja cietušie, kas uzturas Latvijā, lūgtu sākt kriminālvajāšanu par Ukrainā pastrādātiem starptautiskiem noziegumiem? Ar šādu hipotēzi "Jurista Vārds" devās pie dažādu tiesību nozaru ekspertiem, lai ievāktu viedokļus par to, vai Latvijā pašlaik iespējams īstenot universālo jurisdikciju un kādi praktiski apsvērumi, ieskaitot apsūdzēto tiesību aizsardzību, būtu jāņem vērā.1 ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Teritorialitātes princips krimināltiesībās, nosakot noziedzīgo seku iestāšanās vietu

7. Novembris 2023 /NR. 45 (1311)

Šajā publikācijā, noslēdzot teritorialitātes principam veltīto rakstu sēriju,1 pamatojoties uz Vācijas, Austrijas un Šveices tiesību teoriju un praksi, plašāk aplūkots jautājums par noziedzīgo seku iestāšanās vietu, kas ir viens no kritērijiem šī principa piemērošanai. Šīs izpētes rezultātā formulētajām atziņām ir būtiska nozīme, piemērojot arī Kriminālprocesa likuma 443. panta pirmo daļu, kas reglamentē krimināllietu piekritību Latvijas tiesām pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas. Piemērojot šo procesuālo normu, rakstā izdarītie secinājumi lielāko nozīmi iegūst materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Teritorialitātes princips krimināltiesībās, nosakot darbības un bezdarbības vietu

3. Oktobris 2023 /NR. 40 (1306)

Autora iepriekšējā publikācijā, kas veltīta teritorialitātes principam krimināltiesībās1 (Krimināllikuma 2. pants), tika pamatots viedoklis, ka: noziedzīgs nodarījums ir uzskatāms par izdarītu gan vietā, kur vainīgais veic darbību vai bezdarbības gadījumā – neveic darbību, gan vietā, kur iestājas sekas; jurisdikcijas piemērošanai ir pietiekoši, ja valsts teritorijā izdarīta daļa no noziedzīgā nodarījuma (daļa no darbībām vai bezdarbības vai daļa no sekām). ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aktualitātes OECD rekomendāciju izpildē korupcijas apkarošanā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst attīstītākās pasaules valstis. Tās galvenie mērķi ir veicināt apņemšanos ievērot demokrātijas un tirgus ekonomikas principus, sekmēt globālo tirdzniecību un ilgstošu ekonomisko attīstību.1 OECD darbība koncentrējas uz tādām svarīgām valsts tautsaimniecības nozarēm kā makroekonomika un statistika, tirdzniecība, investīcijas, ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mutvārdu un rakstveida procesa priekšrocības un trūkumi

6. Jūnijs 2023 /NR. 23 (1289)

Kriminālprocesa vienkāršošana jau ilgstoši ir Latvijas tiesību politikas viens no centrālajiem jautājumiem.1 Šīs tendences ir veicinājuši dažādi faktori. Viens no tiem ir apsūdzēto un viņu aizstāvju tiesību negodprātīga izmantošana, dažādiem paņēmieniem novilcinot kriminālprocesa virzību. Kriminālprocesa vienkāršošanas tendences noteikti nebūtu tik kardinālas, ja procesa virzītājiem (izmeklētājiem, prokuroriem, tiesai) nebūtu ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Teritorialitātes princips krimināltiesībās

25. Aprīlis 2023 /NR. 17 (1283)

Šajā rakstā ir sniegts Krimināllikuma (turpmāk – KL) spēka telpā vispārīgs raksturojums, kā arī plašāks ieskats teritorialitātes principa izpratnē. Rakstā pamatots viedoklis, ka pastāv būtiski iemesli atkāpties no Latvijas krimināltiesību teorijā izteiktā viedokļa, saskaņā ar kuru, nosakot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu, nozīme ir vienīgi tā pabeigšanas vai pārtraukšanas vietai. Faktiski teritorialitātes princips ir piemērojams ievērojami plašākā apjomā. Proti, Latvijas jurisdikcijas piemērošanai, pamatojoties uz teritorialitātes principu (KL 2. pants), ir pietiekoši, ja Latvijas teritorijā ir izdarīta daļa no noziedzīgā nodarījuma neatkarīgi no tā, vai attiecīgā daļa ir noziedzīgā nodarījuma nepabeigta stadija (sagatavošanās vai mēģinājums), izpildīšanas stadija vai seku iestāšanās. ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Ārija Meikališa, Gunārs Kūtris, Māris Leja, Oskars Kulmanis, Ērika Gribonika

bibliotēka / Prakses materiāli

Avots: Pētījumu un publikāciju datu bāze, Pārresoru koordinācijas centrs, 2022

Pētījums "Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti"

Pētījums “Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti” veikts Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pēc Tiesu administrācijas pasūtījuma Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros. Pētījums veltīts kriminālprocesa obligātumam, lietderīguma elementiem tajā un to ietekmei uz kriminālprocesa efektivitāti. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtisks kaitējums un smagas sekas amatnoziegumos

23. Augusts 2022 /NR. 34 (1248)

Šis raksts, kas noslēdz rakstu sēriju par Krimināllikuma (turpmāk – KL) 317.–319. pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem,1 veltīts jautājumam, par kuru "šķēpi lauzti" labu laiku. Tā mērķis ir sniegt papildu ieguldījumu būtiska kaitējuma un smagu seku izpratnē. Lai gan rakstā šīs pazīmes analizētas kontekstā ar amatnoziegumiem, tomēr izdarītie secinājumi izmantojami, piemērojot arī citas KL normas, kurās būtisks kaitējums vai smagas sekas ir viena no sastāva pazīmēm. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dienesta pilnvaru pārsniegšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

14. Jūnijs 2022 /NR. 24 (1238)

Turpinot rakstu sēriju par amatnoziegumiem, šajā rakstā iztirzāti jautājumi par Krimināllikuma (turpmāk – KL) 317. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmi – dienesta pilnvaru pārsniegšana; KL 318. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmi – dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Īpašs uzsvars rakstā likts uz subjektīvās puses analīzi. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu norobežošanas problēmas

12. Aprīlis 2022 /NR. 15 (1229)

Šis ir pirmais raksts no plānotās rakstu sērijas, kas veltīta Krimināllikuma (turpmāk – KL) 317.–319. panta piemērošanas jautājumiem. Rakstu sērijas pamatā ir materiāls, kas 2021. gadā apkopots, gatavojot apmācības izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem. Pirmajā rakstā apkopotas tipiskākās kļūdas, norobežojot šos trīs noziedzīgos nodarījumus savā starpā, kā arī no mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem. ...

Māris Leja

žurnāls / Viedoklis

Cilvēka pienākumi sabiedrībā

15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)

Satversmes 8. nodaļas virsraksts ir "Cilvēka pamattiesības", savukārt viens no biežāk lietotajiem terminiem šai nodaļā ir "tiesības". Termins "pienākums" vai līdzīgas nozīmes vārdi šeit netiek lietoti nemaz. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir fakts, ka cilvēktiesību attīstības sākumā primārais mērķis bija (un arī tagad ir) aizsargāt atsevišķu indivīdu no valsts patvaļīgas rīcības. No šāda skatpunkta ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai nozieguma mēģinājums iespējams tikai ar tiešu nodomu

11. Janvāris 2022 /NR. 2 (1216)

Kādas autora iepriekšējās publikācijas virsraksts bija "Netieša nodoma un noziedzīgas pašpaļāvības norobežošana materiālos sastāvos. Mīts vai reāla iespēja".1 Tajā nebija īpaši uzsvērts paša autora personīgais viedoklis, ļaujot lasītājam rast, viņaprāt, īsto atbildi uz virsrakstā uzstādīto jautājumu. Tomēr "starp rindiņām", domājams, bija saskatāms arī autora viedoklis: pirmkārt, norobežošana ir komplicēta un daudzos gadījumos strīdīga; otrkārt, kamēr krimināltiesību teorijā nav izdevies rast citu pārliecinošāku risinājumu, praksē neatliek nekas cits, kā vadīties pēc kritērijiem, kas piedāvāti līdz šim. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolūks kā subjektīvās puses papildu pazīme

7. Septembris 2021 /NR. 36 (1198)

Iepriekšējā autora rakstā, kas publicēts 2021. gada 31. augusta "Jurista Vārdā", sniegts vispārīgs nolūka raksturojums krimināltiesībās, konstatējot, ka tas lietots divos dažādos kontekstos – kā intensīvākais tieša nodoma veids un kā subjektīvās puses papildu pazīme. Šī raksta ietvaros sīkāk aplūkots nolūks šai pēdējā kontekstā. Tā kā šis jautājums Latvijas krimināltiesību teorijā nav detalizētāk pētīts, rakstā lielākoties izmantotas Vācijas krimināltiesību teorijas un prakses atziņas. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolūka divējādais lietojums krimināltiesībās

31. Augusts 2021 /NR. 35 (1197)

Nolūks ir viens no nozīmīgākajiem krimināltiesību terminiem. Lai gan jautājums, vai persona rīkojusies ar noteiktu nolūku vai bez tā, sarežģītības ziņā daudz neatpaliek no tādiem subjektīvās puses problēmjautājumiem krimināltiesībās kā netieša nodoma un noziedzīgas pašpaļāvības norobežošana, tomēr publikāciju apjoms, kas veltīts nolūka izpratnei, ir ievērojami mazāks. Līdz ar to nebūs pārspīlēti teikt, ka nolūka izpēte krimināltiesību teorijā un praksē ir tikai sākuma stadijā. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu par termina "nolūks" lietojumu krimināltiesībās, apskatot gan tādus jautājumus, par kuriem mūsdienās īpašu domstarpību nav, gan tādus, kuru atrisināšana ir tikai nākotnes uzdevums. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netieša nodoma un noziedzīgas pašpaļāvības norobežošana materiālos sastāvos. Mīts vai reāla iespēja

25. Maijs 2021 /NR. 21 (1183)

Raksta pamatā ir Vācijas, Austrijas un Šveices krimināltiesību teorijas un judikatūras atziņas par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzīvību un veselību. Šai sakarā atzīmējams, ka rakstā iztirzātais jautājums ir viens no retajiem (iespējams, vienīgais), kuru analizējot Latvijas tiesību zinātnieki atsaukušies uz Vācijas krimināltiesību teorijas un prakses atziņām.1 Rakstā lietotie termini "netiešs nodoms" un "eventuāls nodoms" lietoti kā sinonīmi.2 Tieši šādi šos terminus saprot tie Latvijas tiesību zinātnieki, kuri atsaukušies uz vācu autoriem.3 Termins "netiešs nodoms" rakstā lietots, citējot Latvijas tiesību zinātniekus, bet termins "eventuāls nodoms" – vācu tiesību zinātniekus un judikatūras atziņas. Domājams, ka rakstā aplūkotie praktiskie piemēri un atšķirīgo viedokļu atspoguļojums ļaus katram lasītājam patstāvīgi rast atbildi uz virsrakstā uzstādīto jautājumu. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesa obligātuma princips pret lietderības un ekonomijas principu

12. Janvāris 2021 /NR. 2 (1164)

Atsaucoties žurnāla "Jurista Vārds" aicinājumam sniegt viedokli par to, vai Kriminālprocesa likuma regulējums pieļauj pietiekoši plašas iespējas neturpināt kriminālprocesu, pamatojoties uz procesa veikšanas lietderības un ekonomijas principiem, bet vienlaikus ņemot vērā obligātuma principu un pamatus kriminālprocesa apturēšanai un izbeigšanai, atbildot uz šo jautājumu vienā vārdā, noteikti jāsaka "nē". Tomēr iespējamo risinājumu meklējumos ir nepieciešama piesardzība.1 ...

Māris Leja

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autors Māris Leja

5. Janvāris 2021 /NR. 1 (1163)

"Jurista Vārdā" līdz šim publicējis 32 rakstus un viedokļus. Pirmais raksts: 2008. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Māris Leja

žurnāls / Viedoklis

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prioritātes

21. Jūlijs 2020 /NR. 29 (1139)

Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, sniedzu plašāku ieskatu par savu redzējumu par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas (turpmāk – Nodaļa) turpmāko attīstību saistībā ar stāšanos šīs nodaļas vadītāja amatā. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atgriežoties pie tiesību neliecināt pret sevi satura

7. Jūlijs 2020 /NR. 27 (1137)

Kriminālprocesā iesaistītai personai piešķirtās tiesības neliecināt pret sevi ir viens no taisnīga kriminālprocesa pamatiem. Tomēr praksē dažkārt šis princips tiek absolutizēts un tā pārkāpums piesaukts nevietā. Līdz ar to šī raksta uzdevums ir iezīmēt robežas, aiz kurām nav pamata runāt par šī principa pārkāpumu. Šai ziņā liela nozīme ir šo tiesību mērķim un funkcijai. Raksts zināmā mērā ir turpinājums agrāk publicētajam rakstam par šo tematu.1 ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Princips "šaubu gadījumā par labu personai" kriminālprocesā

14. Aprīlis 2020 /NR. 15 (1125)

Rakstā aplūkots kriminālprocesa princips, kas nostiprināts Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 19. panta trešajā daļā. Atklājot šī principa saturu, rakstā iztirzātas Latvijas tiesību zinātnieku atziņas un tiesu nolēmumi, kā arī vāciski runājošo valstu, īpaši Vācijas, tiesu nolēmumu atziņas. Tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā kādai no KPL normām, tās var būt derīgas šī principa piemērošanai arī Latvijas tiesību sistēmā. Šī principa apzīmēšanai lielākoties lietots tā latīniskais nosaukums in dubio pro reo. ...

Māris Leja

žurnāls / Juridiskā literatūra

Krimināltiesību teorijai un praksei veltīta monogrāfija

30. Aprīlis 2019 /NR. 17/18 (1075/1076)

Tiesu namu aģentūras apgādā izdota grāmata "Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa". Grāmatas autors ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja. Grāmata ir fundamentāls pētījums par krimināltiesībās maz aplūkotiem jautājumiem. "Jurista Vārds" lūdza grāmatas autoru M. Leju sniegt ieskatu apjomīgajā pētījumā, pastāstīt, kā tapa šī grāmata, kā izdevās tik apjomīgu pētniecību savienot ar prokurora darbu, un atklāt nākotnes ieceres, ņemot vērā, ka pētījumā norādīts, ka tā ir pirmā daļa. ...

Pēteris Dzalbe, Juris Stukāns, Kristīne Strada-Rozenberga, Sandra Kaija, Indra Gratkovska, Māris Leja

žurnāls / Numura tēma

Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem

8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)

"Jurista Vārda" numura tēma šoreiz veltīta pierādījumu pārbaudei kriminālprocesā. Publicējam šai tēmai veltīto Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Noras Magones un Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša palīdzes Līgas Ašitokas rakstu "Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos", divus Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumus SKK-106 un SKK-540, kuros tiek aplūkota pierādījumu vērtēšana, un aptauju par pierādījumiem un pierādījumu pārbaudi kriminālprocesā. Aptaujā viedokļus sniedz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sandra Kaija, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cēloņsakarības pārbaude krimināltiesībās pēc ekvivalences teorijas principiem

6. Novembris 2018 /NR. 45 (1051)

Autora rakstā "Cēloņsakarība Latvijas krimināltiesību teorijā un praksē", kas bija iepriekš publicēts "Jurista Vārdā",1 pamatots, kura no cēloņsakarības teorijām ir piemērotākā krimināltiesībās, secinot, ka tā ir ekvivalences jeb nosacījumu teorija. Šajā publikācijā konstatēts, ka Latvijas tiesu praksē secinājumi par cēloņsakarības esamību (neesamību) vismaz dažkārt sakrīt arī ar ekvivalences teorijas principiem. Līdz ar to šajā rakstā plašāk apskatīti šīs teorijas principi. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cēloņsakarība Latvijas krimināltiesību teorijā un praksē

28. Augusts 2018 /NR. 35 (1041)

Cēloņsakarība ir materiāla sastāva noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses pazīme.1 Krimināllikumā (turpmāk – KL) nav definēts, kas ir cēloņsakarība. Savukārt Latvijas krimināltiesību teorijā jaunākajos darbos cēloņsakarība skaidrota šādi: tā ir tāda objektīva saikne starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un to radītajām laika ziņā sekojošām kaitīgajām sekām, kurā darbība vai bezdarbība sagatavo un nosaka seku iestāšanās reālu iespēju un darbība vai bezdarbība ir galvenais noteicošais faktors, kas neizbēgami radījis sekas.2 Saskaņā ar šo skaidrojumu cēloņsakarību raksturo šādas pazīmes: darbībai vai bezdarbībai laika ziņā jābūt pirms kaitīgajām sekām; darbība vai bezdarbība nedrīkst būt iemesls, kas tikai sekmējis seku iestāšanos, tai jābūt galvenajam faktoram, kas tās izraisījis; sekām jābūt neizbēgamam darbības vai bezdarbības rezultātam.3 ...

Māris Leja

žurnāls / Numura tēma

Krāpšanas un piesavināšanās norobežošana no civiltiesiska delikta

13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)

Krimināltiesību saikne ar citām tiesību nozarēm ir kompleksa. No vienas puses, tiesību vienotība prasa, lai krimināltiesības neatzītu par krimināli sodāmu to, ko atļauj citas tiesību nozares: krimināltiesības ir simtprocentīgi sekundāras tiesības, kas drīkst paredzēt sodu tikai tad, ja rīcība ir aizliegta arī ar civiltiesību vai publisko tiesību normām.1 Tāpēc saskaņā ar civiltiesībām atļautu rīcību nevar atzīt par sodāmu saskaņā ar krimināltiesībām.2 Tajā pašā laikā krimināltiesības ir patstāvīga tiesību nozare, tāpēc krimināltiesībās ne vienmēr saistošs ir civiltiesību vai citu tiesību nozaru vērtējums. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) maldība par tiesībām pieļauta atsevišķas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes līmenī un 2) šī maldība konkrētajā situācijā liedza apzināties tos nodarījuma apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu. Šādos gadījumos nozīmi iegūst Krimināllikuma (turpmāk – KL) 8. panta otrās daļas nosacījums – nav konstatējama nodomam nepieciešamā personas psihiskā attieksme pret visām noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm (KL 8. p. 2. d.), līdz ar to viņu nevar sodīt par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Tā ir maldība par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ko Latvijas krimināltiesību teorijā dēvē par faktisko kļūdu. Savukārt juridiskā kļūda, kas neietekmē nodoma konstatēšanu, ir tikai tad, ja maldība par tiesībām pieļauta noziedzīga nodarījuma kopvērtējuma līmenī, t.i., ja persona pareizi uztvērusi visus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu, taču maldīgi novērtējusi savas rīcības juridiskās sekas. Šī raksta uzdevums ir noskaidrot, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" darbojas neierobežoti juridiskas kļūdas gadījumā. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” krimināltiesībās

22. Augusts 2017 /NR. 35 (989)

Princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nāk no romiešu tiesībām. Vēsturiski tas radies šādi: pirmās cilvēku laicīgās tiesības izpaudās kā ieraduma tiesības, kas bija zināmas katram. Gadījumos, kad tiesības radās tautas sapulcēs, tās bija zināmas katram pilngadīgam sapulces loceklim. Ja kāds nebija gājis uz sapulci un tādēļ nezināja tur noteiktās tiesības, viņš pats bija šajā nezināšanā vainīgs un nekādus iebildumus nevarēja celt. Vispārīgi runājot, senās tiesības nebija sarežģītas, tās bija katram saprotamas.1 Tomēr mūsdienām šis skaidrojums neder. Pat jurists, lai cik nopietni viņš būtu studējis tiesības, nezina visus likumus. Tāpēc, saglabājot šo principu, šis skaidrojums saskatīts tajā, ka likuma spēks stipri mazinātos, ja noteiktu pretējo vai pieļautu plašus izņēmumus no šī principa. Līdz ar to individuālā interese jāupurē kolektīvajai.2 ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Nodoma izpratnes problemātika krimināltiesībās neaprobežojas ar agrākajās publikācijās skartajiem jautājumiem.1 Tāpēc šī raksta galvenais uzdevums ir noskaidrot: vai nodoma definīcijā bija jāiekļauj nodarījuma kaitīguma apzināšanās (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 9. panta otrā un trešā daļa); vai nodoms aptver vienīgi noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pazīmju apzināšanos (KL 8. panta otrā daļa); vai nodoms un neuzmanība identificējami ar vainas jēdzienu (KL 8. pants). Šie jautājumi lielā mērā saistīti ar noziedzīga nodarījuma uzbūves izpratni. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot diskusiju par vainas formām krimināltiesībās

27. Septembris 2016 /NR. 39 (942)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa, vērtējot Latvijas tiesību aktu atbilstību OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija), konstatēja, ka Krimināllikuma 323. pantā (turpmāk – KL) paredzēto kukuļdošanu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, un izteica bažas, ka tieša nodoma prasība, kā tā definēta KL, daudzus kukuļošanas gadījumus nekvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu, jo Konvencija prasa nodomu vismaz dolus eventualis līmenī. Līdz ar to darba grupa ierosināja veikt korekcijas likumā.1 ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netieša nodoma īpatnības formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

Iepriekšējā autora rakstā1 pamatots, ka netiešs nodoms formāla sastāva noziedzīgā nodarījumā konstatējams tad, ja persona nav pilnīgi droša (precīzi nezina), ka eksistē tāds faktiskais apstāklis, kas padara viņas nodomāto rīcību par noziedzīgu (vai pastiprina atbildību, ja likumā paredzēta formāla sastāva kvalificēta pazīme), taču viņa apzinās šāda apstākļa eksistences iespēju (parasti ar visai augstu ticamības pakāpi), bet tas neattur viņu no attiecīgās darbības (bezdarbības) un viņa pieļauj (pacieš, akceptē, samierinās ar) attiecīgā formālam sastāvam raksturīgā abstraktā apdraudējuma radīšanu gadījumam, ja šis apstāklis eksistētu, t.i., ietver šo apstākli savā gribā. Šajā rakstā plašāk apskatīts jautājums, kā netiešs nodoms izpaužas formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, kā arī tā norobežošana no noziedzīgas pašpaļāvības. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija

22. Marts 2016 /NR. 12 (915)

Pirms dažiem gadiem Krimināllikuma (turpmāk – KL) 9. pantā izdarītas būtiskas izmaiņas, kas skar nodoma definīciju. Šo izmaiņu galvenie iemesli bija uzskats, ka: sākotnējā panta redakcija reglamentēja subjektīvās puses (vainas) formas noteikšanu tikai materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos; formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams tikai tiešs nodoms. Līdz ar to atzīts par nepieciešamu atsevišķi definēt nodomu formāla un ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesu kompetence apsūdzības trūkumu novēršanā

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Viens no iepriekšējiem autora rakstiem bija veltīts jautājumam, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijā, Austrijā un Šveicē.1 Savukārt šis raksts veltīts plašākai Latvijas likuma analīzei par šo jautājumu, mēģinot atspēkot praksē valdošo viedokli, ka apsūdzības trūkumi var būt iemesls attaisnojoša sprieduma taisīšanai. ...

Māris Leja

žurnāls / Jurista vizītkarte

Māris Leja

30. Septembris 2014 /NR. 38 (840)

Māris Leja, Mediācijas padome

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 300. pants – gandrīz mirusi norma

29. Aprīlis 2014 /NR. 17 (819)

Raksta nosaukums var šķist pārspīlēts, tomēr tas zināmā mērā atspoguļo tendences praksē. Liecība ir viens no būtiskākiem, vienlaikus arī nedrošākiem pierādījumiem, jo dažādu iemeslu dēļ var neatbilst realitātei. Viens no šiem iemesliem ir liecinošās personas ieinteresētība liecināt nepatiesi. Tāpēc ir būtiski efektīvi to apkarot. Viens no šiem līdzekļiem ir Krimināllikuma (turpmāk – KL) 300. pants, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesu liecību. Tomēr praksē daudzos gadījumos šo normu nepiemēro, izmantojot dažādus juridiskus argumentus, lai gan nav būtisku šaubu, ka liecības ir apzināti nepatiesas. Šī raksta uzdevums ir mēģināt atspēkot praksē izplatītākos stereotipus, kas padara šo normu par neefektīvu. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krāpšana vai tomēr kukuļņemšana

21. Janvāris 2014 /NR. 3 (805)

Rakstā analizēta tiesu praksē skatīta krimināllieta, kurā aktuāls ir bijis jautājums par kukuļņemšanas un krāpšanas norobežošanu. Ņemot vērā, ka situācijas, kad valsts amatpersona ne tikai pieprasa kukuli, bet arī maldina potenciālo kukuļdevēju, praksē var gadīties visai bieži, rakstā sniegts plašāks ieskats par šo noziedzīgo nodarījumu norobežošanu. Kontekstā ar šo krimināllietu analizēts jautājums par šādu noziedzīgu nodarījumu norobežošanu: krāpšanas norobežošana no izspiešanas; kukuļa pieprasīšanas norobežošana no kukuļa izspiešanas; krāpšanas norobežošana no kukuļa piesavināšanās. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības neliecināt pret sevi

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības klusēt policijas pratināšanā un privilēģija neliecināt pret sevi ir vispāratzīts starptautisks standarts, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā, neraugoties uz to, ka šīs tiesības Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Konvencija) nav īpaši minētas.1 Konkrētāk šīs tiesības minētas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura 14. panta trešās daļas g) punktā noteikts, ka personu nedrīkst piespiest dot liecības pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu. Šīs tiesības sīkāk konkretizētas likumos. Taču rakstītās normas tikai daļēji atklāj šī tiesību principa nianses un darbības robežas. Tāpēc raksta uzdevums ir sniegt plašāku minētā principa raksturojumu, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Vācijas un Šveices tiesu praksi. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Rakstā apskatīti galvenie jautājumi par 319. pantā paredzētā nozieguma objektīvās puses pazīmi "neizdara darbības, kuras valsts amatpersonai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara". Rakstā arī pamatots, kāpēc uzskats, ka šis noziegums var izpausties tikai bezdarbības formā, ir kļūdains. Lai pamatotu šo viedokli, rakstā analizēti: krimināli sodāmas darbības un bezdarbības norobežošanas kritēriji un nozīme; vairākas krimināllietas, secinot, ka biežāk pēc Krimināllikuma (turpmāk – KL) 319. panta kvalificētais nodarījums izpaudies darbības formā; pārbaudīts, vai KL 319. panta formulējums pieļauj pēc šī panta kvalificēt nodarījumu darbības formā. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par dažiem specifiskiem krāpšanas jautājumiem

30. Oktobris 2012 /NR. 44 (743)

Rakstā analizēta tiesu praksē izskatīta krimināllieta, kurā nozīmīgi šādi ar krāpšanu saistīti jautājumi: kā norobežojama krāpšana no piesavināšanās; vai konstatējama krāpšanas pazīme – maldība, ja faktiskos apstākļus nav zinājusi trešā, tieši maldinātā persona (konkrētajā lietā – tiesnesis), bet mantas īpašniekam tie bija zināmi; kā norobežojama sagatavošanās krāpšanai no krāpšanas mēģinājuma, ja ilgstošā laika periodā veiktas dažādas maldinošas darbības, kas vērstas uz svešas mantas iegūšanu. Šī lieta izceļas ar īpaši raibu nodarījuma juridisko vērtējumu: pirmstiesas kriminālprocesā nodarījums kvalificēts kā krāpšanas mēģinājums (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 15. p. 4. d. un 177. p. 3. d.) un dokumentu viltošana (KL 275. p. 2. d.). Pirmās instances tiesa apsūdzētos daļā par krāpšanas mēģinājumu attaisnoja, notiesājot tikai par dokumentu viltošanu. Apelācijas instances tiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā taisīts attaisnojošs spriedums, notiesājot par krāpšanas mēģinājumu (KL 15. p. 4. d. un 177. p. 3. d.). Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments (turpmāk – Senāts) apelācijas instances tiesas notiesājošo spriedumu daļā par krāpšanu atcēla. Izskatot lietu atkārtoti, apelācijas instances tiesa atzina, ka krāpšana pārtraukta sagatavošanās stadijā (KL 15. p. 3. d. un 177. p. 3. d.). Savukārt Senāts, izskatot lietu atkārtoti, kriminālprocesu daļā par krāpšanu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.1 ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlreiz par krimināltiesību normu interpretāciju

17. Jūlijs 2012 /NR. 29 (728)

Turpinot vienā no iepriekšējiem rakstiem aizsākto tematu par krimināltiesību normu interpretāciju,1 šoreiz kontekstā ar tiesu praksē izskatītām lietām tiks analizēti šādi termini: “persona, kas vada transportlīdzekli” (KL 260. p.), “tiesības rīkoties ar valsts (pašvaldības) mantu” (KL 316. p.) un “mantisks zaudējums kā būtiska kaitējuma elements” (KL 317.-319. p. u.c.). Rakstā pamatots viedoklis, kas atšķiras no tiesu praksē paustajiem uzskatiem. ...

Māris Leja

žurnāls / Nedēļas jurists

Māris Leja

27. Marts 2012 /NR. 13 (712)

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kompetence apsūdzības trūkumu koriģēšanā

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, kas jānorāda apsūdzībā, tai skaitā, kā uzlabojama KPL 405. panta redakcija, kas nosaka apsūdzības saturu.1 Mazāk uzmanības pievērsts, kādas juridiskas sekas rodas, ja nepieciešamās ziņas trūkst un ciktāl šos trūkumus ir tiesīga novērst tiesa. Jautājuma aktualitāte ir būtiska, jo, lai cik pilnīga būtu likuma redakcija, vispār no apsūdzības trūkumiem praksē nekad nebūs iespējams izvairīties. Trūkumi apsūdzībā var rasties gan objektīvi attaisnojošu iemeslu, gan prokurora pieļauto kļūdu dēļ. Vai šie trūkumi ļauj ignorēt citus kriminālprocesa principus un vainīgā persona atbrīvojama no soda, ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka apsūdzētais ir vainīgs? Raksta mērķis ir atspoguļot, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijas, Austrijas un Šveices tiesu praksē, kur ir rasts risinājums, kā iztiesāšanas gaitā novēršama lielākā daļa trūkumu, turklāt neatkarīgi no prokurora viedokļa. Savukārt raksta noslēgumā tiks sniegts īss Latvijas tiesiskā regulējuma komentārs. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neuzmanīga līdznodarīšana krimināltiesībās

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Turpinot ieskatu par raksturīgākajām problēmām noziedzīgos nodarījumos aiz neuzmanības,1 šajā rakstā galvenā uzmanība tiks veltīta šādiem jautājumiem: kā noteikt, kuras no kopīga darba procesā dalību ņēmušām personām rīkojušās neuzmanīgi; kuras no vairākām neuzmanību pieļāvušām personām atbildīgas krimināltiesiski. Atbildi uz tiem nav iespējams sniegt bez teorijas atziņu izmantošanas, tāpēc raksta pirmā daļa būs veltīta teorijai. Savukārt raksta noslēgumā pievērsīšos iepriekšējā rakstā apskatītās lietas apstākļiem, noskaidrojot, vai par neuzmanīgu noziedzīgu nodarījumu bez apsūdzētā varētu būt atbildīgas arī citas personas. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana aiz neuzmanības

14. Jūnijs 2011 /NR. 24 (671)

Kāda 2010. gadā tiesā izskatīta lieta rosināja mani tuvāk pievērsties neuzmanības jēdziena izpratnei krimināltiesībās. Šī lieta neizceļas ne ar ko īpašu. Ar līdzīgām situācijām var nākties saskarties bieži. Tomēr, lai sniegtu pareizu juridisko vērtējumu, rodas jautājumi, uz kuriem rast atbildes ir sarežģīti. Arī konkrētā lieta liecina, ka praksē pastāv neskaidrības par būtiskiem jautājumiem. Piemēram, kā noteikt, vai persona rīkojusies neuzmanīgi, vai pastāv cēloniskais sakars starp neuzmanību un kaitīgām sekām? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem mēģināšu rast šajā rakstā, balstoties uz atziņām, kas izteiktas Vācijas, Austrijas, Šveices tiesu praksē un juridiskajā literatūrā. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesu praksi krimināllietās 2010. gadā

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

Rakstā apskatītas trīs krimināllietas, kas 2010. gadā izskatītas AT Senāta Krimināllietu departamentā (turpmāk tekstā – AT Senātā). Šo lietu kontekstā pievērsīšos šādu noziedzīgu nodarījumu analīzei – zādzības (KL 175. pants) un apzināti nepatiesas liecības (KL 300. pants) sastāviem, kā arī apsūdzības saturam pēc KL 275. panta un apsūdzības trūkumu juridiskajām sekām. Krimināllietās saskatāmi vairāki diskusijas vērti jautājumi, kurus risinot, iespējams, var nonākt pie secinājumiem, kas atšķiras no AT Senāta viedokļa. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināltiesību normu interpretācija

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Jo vispārīgāki ir šie termini, jo sarežģītāks kļūst tiesību normas interpretācijas process. Šajā procesā nozīmīga vieta ir gan judikatūrā, gan tiesību zinātnē izteikto atziņu izmantošanai un analīzei. Dažādu viedokļu kritisks vērtējums veicina juridiskās domas attīstību, kā arī pareizākā risinājuma rašanu. Nepretendējot uz "vienīgo pareizo viedokli", šā raksta mērķis ir veicināt diskusiju par krimināltiesību normu interpretācijas jautājumiem. Pirms konkrētu lietu analīzes tiks sniegts ieskats par krimināltiesību normu interpretācijas īpatnībām. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta (turpmāk tekstā – AT Senāts) 2009. gada 20. novembra lēmumu Nr. SKK-593/09 tika noraidīts prokurora protests par apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas attaisnojošais spriedums lietā, kurā pirmstiesas procesā celta apsūdzība par Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) 219. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas).1 ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību tiesību relatīvā spēka princips darījumos ar nekustamo īpašumu

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Turpinot "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos izklāstīto viedokli par nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas civiltiesiskajiem un krimināltiesiskajiem aspektiem,1 šajā rakstā problēma tiks apskatīta kontekstā ar saistību tiesību relatīvā spēka principu. ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

51/52

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"