Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Redaktora sleja

Krimināllikuma jubileja un pašreizējās aktualitātes

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens ir veltīts Latvijas krimināltiesību "mugurkaula" – Krimināllikuma – 25 gadu jubilejai. Redakcija pateicas visiem ekspertiem – likuma līdzautoriem, tiesību politikas veidotājiem un tiesību piemērotājiem, kas, atsaucoties šī tematiskā laidiena veidotājas kolēģes Sannijas Matules aicinājumam, ir piekrituši dalīties ar mūsu lasītājiem savās domās par šīs tiesību nozares ...

Kristīne Rāviņa, Gabriela Šantare

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības tiesības saņemt patiesu informāciju demokrātiski tiesiskā valstī

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Vārda brīvības ierobežojumu jautājumi jo īpaši aktualizējās Covid-19 pandēmijas ietvaros, savukārt aktualitāte ir turpinājusies Krievijas informatīvā kara ietekmē. Katrā atsevišķā gadījumā iestādei ir jāizvērtē, vai tiesības uz vārda brīvību aizsargā dezinformējošu saturu un izteikumus un vai ierobežojumu var attaisnot ar valsts drošības argumentiem, tostarp, vai tas ir samērīgi. Šīs publikācijas centrālais jautājums ir – vai valsts drošības interešu vārdā ir pieļaujams apdraudēt žurnālistu tiesības izplatīt informāciju un sabiedrības tiesības saņemt informāciju un formulēt savu viedokli? ...

Jūlija Terjuhana

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dziļviltojumi un manipulācija: centieni regulēt mākslīgā intelekta izmantošanu

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Ievads Laikraksts Financial Times ir nodēvējis 2023. gadu par pirmo mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) revolūcijas gadu.1 Aizvadītais gads paliks vēsturē kā laiks, kad MI tehnoloģijas piedzīvoja līdz šim nepieredzētu izrāvienu2 un atstāja paliekošu ietekmi daudzās nozarēs. Tiek prognozēts, ka arī šogad turpināsies strauja MI tehnoloģiju attīstība. Līdztekus tam 2024. gads daudzās pasaules valstīs būs vēlēšanu gads.3 Kopumā ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par ierosinājumu kriminalizēt dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

29. februārī Saeima ir nodevusi Juridiskajai komisijai deputātu izstrādāto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" (Nr. 535/Lp14),1 kas rosina papildināt Krimināllikumu ar jaunu 90.1 pantu, paredzot tajā atbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskajām partijām vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dziļviltojumi – riski un izaicinājumi nacionālo un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Ievads Tehnoloģijas, to sniegtās priekšrocības un iespējas priekšvēlēšanu laikā, lai ar to starpniecību ietekmētu vēlētāju izvēli, tiek izmantotas izsenis. Viens no šādiem vēstures piemēriem ir Dvaits Eizenhauers (Dwight Eisenhower), kas, pateicoties interaktīvām TV reklāmām, uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās 1952. gadā iepretim savam oponentam Edlejam Stīvensonam (Adlai Stevenson). Proti, D. Eizenhauers tolaik izvēlējās ...

Ronalds Vītols

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Datu drošība, sūtot SMS publiska iepirkuma ietvaros

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Arvien biežāk tiek konstatēts, ka kādam paziņam ir piezvanīts un zvanītājs stādās priekšā kā bankas pārstāvis vai tiesībsargājošo iestāžu amatpersona, kas norāda dažādus iemeslus, lai pieslēgtos pie internetbankas datiem caur konkrētu tīmekļa vietni vai nosauktu pieslēgšanās datus internetbankai. Tāpat tiek saņemtas īsziņas (turpmāk – SMS), kurās norādīts uz gaidāmu tiesas sēdi vai pasūtījuma saņemšanu, aicinot noklikšķināt ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sazvērestības teorijas un sabiedrība

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Ievads Ar jēdzienu “sazvērestības teorija” vai “konspirācijas teorija” tiek apzīmēts skaidrojums kādam reālam vai iztēlotam notikumam vai situācijai, kuru ir radījusi varenu un ietekmīgu cilvēku un/vai grupu ļaunprātīga un slepena sazvērestība. Šo jēdzienu arī lieto, raksturojot pārliecību, ka par kādām norisēm atbildīgas ir slepenas un spēcīgas organizācijas, kas kontrolē pasauli vai tiecas iegūt šo kontroli. Sazvērestības ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dezinformācijas ierobežošana tiešsaistē, ievērojot vārda brīvības standartus

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Dezinformācijas pieaugošā izplatība tiešsaistes sociālajos tīklos pēdējos gados, jo īpaši pēc 2016. gada Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) prezidenta vēlēšanām, ir spilgti demonstrējusi tās negatīvo ietekmi uz sabiedrisko diskursu. Lai arī dezinformācija kā informācijas forma nav nekas jauns, tomēr sociālo tiešsaistes platformu straujā izaugsme un loma personu ikdienā ir raisījusi bažas un diskusijas par dezinformācijas regulēšanu ne tikai ASV un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), bet arī citviet pasaulē. Šajā rakstā autore aplūkos esošo regulējumu ES attiecībā uz dezinformācijas ierobežošanu tiešsaistē, kā arī centīsies atklāt tos vārda brīvības ierobežošanas apsvērumus, kas likumdevējam būtu jāņem vērā, izstrādājot regulējumu dezinformācijas ierobežošanai tiešsaistē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Digitālo pakalpojumu akts: dezinformācija no patērētāju tiesību skatpunkta

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Ievads Sabiedrībā termins “dezinformācija” galvenokārt tiek saistīts ar nepatiesu informāciju, kas var radīt būtisku kaitējumu sabiedrībai, piemēram, risku negodīgi ietekmēt demokrātijas un politikas veidošanas procesus. Līdz ar to minētie riski arī ir visplašāk pētīti zinātniskajā literatūrā un analizēti dažādos Eiropas Savienības (turpmāka – ES) politikas dokumentos.1 2019. gadā Covid-19 vīrusa pandēmija aktualizēja medicīnas ...

Maija Katkovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā atpazīt dezinformāciju

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Kā tā izpaužas interneta vidē, un kādu ļaunumu var nodarīt? Dzīve mūsdienās nav iedomājama bez sociālo tīklu platformām, kas dod iespēju piepildīt vajadzības pēc komunikācijas. Pateicoties Facebook, Instagram, X un citiem sociālajiem tīkliem, ikvienam ir teju neierobežotas iespējas sazināties ar cilvēkiem no visas pasaules, apmainīties ar informāciju, sekot līdzi ne tikai draugu, paziņu un ģimenes locekļu, bet arī sabiedrībā ...

Patrīcija France

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Demokrātisko procesu aizsardzība: mākslīgā intelekta izraisītais risks politiķu tēlam un vēlēšanām

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

2023. gada oktobrī dažādos sociālajos medijos, piemēram, X (iepriekš – Twitter), TikTok, Facebook u.c., tika izplatīts videoieraksts, kurā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aģitē par Latvijas izstāšanos no NATO un Eiropas Savienības (turpmāk – ES). Videoieraksts tika ģenerēts, izmantojot mākslīgo intelektu (turpmāk – MI) jeb dziļviltojuma (deepfake) tehnoloģiju. Videoieraksta mērķis bija informēt sabiedrību, ka MI var radīt ...

Adriāns Sinijs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģeneratīvā MI riski dezinformācijas izplatīšanā plašsaziņas līdzekļos

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Ievads Nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana vienmēr ir bijusi personu ar ļaunu nolūku darbība. Digitālās komunikācijas pieaugums ir ļāvis šīm personām izmantot mašīnmācīšanās (machine learning) sistēmas, lai ietekmētu sabiedrības viedokli un radītu sociālus nemierus.1 Interneta tīmeklī ir parādījušās viltus ziņu vietnes, kas izmanto tērzēšanas robotus (chat bots), lai katru dienu publicētu simtiem rakstu. Daudzu ...

Emīls Jonins, Maksims Dvorovijs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dezinformācija Latvijā un Ukrainā

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Ievads Dezinformācija pati par sevi nav nezināma vai neizpētīta parādība, kas rodas tikai īpašos apstākļos. Mēs ikdienā varam novērot dezinformācijas piemērus dažādos informācijas avotos un kanālos, kā arī saistībā ar dažādiem notikumiem un mērķiem. Tomēr kopš 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām un Brexit dezinformācija ir kļuvusi par aizvien pieaugošu problēmu un diskusiju centrālo elementu saistībā ar sabiedrības šķelšanos ...

Anda Rožukalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Viltus ziņas: definīcijas, problēmas, sabiedrība

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Iespējams, ka pirms brīža jūsu acu priekšā bija nepatiesa informācija par politiku, slavenībām, precēm, veselību utt. Trešā daļa Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iedzīvotāju regulāri sastopas ar maldinošu informāciju, un vairāk nekā puse ir vairāk vai mazāk pārliecināti, ka spēj to atpazīt.1 ...

Rihards Bambals, Inga Godmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Demokrātisko procesu aizsardzībai ar komunikāciju un izglītību vien nepietiks

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Ģeopolitiskajos apstākļos, kad Latvija turpina saskarties ar pastāvīgām Krievijas un citu autoritāro režīmu informācijas operācijām un dezinformāciju, demokrātijas un valstiskuma sargāšanai efektīva valsts komunikācija, atbildīga mediju rīcība un sabiedrības izglītošana ir kritiski svarīgi pīlāri, bet sava loma ir arī laikmetam atbilstošam tiesiskajam regulējumam. Gan pandēmija, gan pēdējie divi gadi kopš Krievijas pilna apmēra ...

žurnāls / Īsziņas

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Pašvaldību vadošajām amatpersonām būs jāsaņem speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. To paredz 21. martā Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" un izmaiņas Pašvaldību likumā. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents. ● ● ● Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1. jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp ...

žurnāls / Īsziņas

Vienojas ar Franciju par sadarbību tiesiskuma stiprināšanā

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no 18. līdz 19. martam darba vizītē Parīzē tikās ar Francijas tieslietu ministru Ēriku Diponu-Moreti, Francijas Valsts padomes viceprezidentu Didjē Rolānu Tabito un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretāru Matiasu Kormanu. Tikšanās laikā ar Francijas tieslietu ministru I. Lībiņa-Egnere vienojās par turpmāku sadarbību abām valstīm aktuālos jautājumos. Pirmkārt, ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesībsarga 2023. gada ziņojumu uzklausa Saeimā

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

21. martā Saeimas deputāti uzklausīja tiesībsarga 2023. gada ziņojumu, kurā ietverta svarīgākā informācija par paveikto pilsonisko un politisko tiesību jomā, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomā, bērnu tiesībās, nacionālajā preventīvajā mehānismā, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā. Ziņojumā pieejama informācija arī par iestādes finanšu resursiem, iesniegumu un ...

žurnāls / Īsziņas

Mantinieks par aizgājēja parādsaistībām atbildēs tikai mantojuma apmērā

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Lai modernizētu mantojuma tiesību regulējumu, tostarp ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu, Saeima 21. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un Notariāta likumā. Kā atzīmē likumprojekta autori, līdz šim praksē bieži vien bija gadījumi, kad mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmēji (mantinieki) dažādu iemeslu dēļ neuzsāk mantojuma lietu, nepabeidz to vai nav noskaidrojami. Lai to risinātu, ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Redaktora sleja

Dezinformācija un ar to saistītie izaicinājumi, kā arī risinājumi

26. Marts 2024 /NR. 13/14 (1331/1332)

Turpinot sadarbību ar "Jurista Vārdu", patiesi priecājos tikties ar "Jurista Vārda" lasītājiem ne tikai kā viesredaktore un šīs slejas autore, bet arī piedāvājot rakstu, kurā aplūkoju, kas ir dziļviltojumi un kādi ir šīs tehnoloģijas radītie riski, kā arī izaicinājumi nacionālo un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā. Šīs nedēļas "Jurista Vārda" tematiskā numura ietvaros lielisku autoru sastāvā ...

Kristiāna Purva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konkrētā tirgus definēšana: jaunumi un izaicinājumi konkurences tiesībās

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Tirgus definēšana ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem soļiem, vērtējot uzņēmuma rīcības atbilstību konkurences tiesībām. Lai veicinātu šī procesa caurredzamību un tiesisko noteiktību, Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 1997. gadā izstrādāja "Paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās" (turpmāk – Paziņojums), kuru savā lēmumu pieņemšanas procesā izmanto ne vien Komisija, bet arī nacionālās konkurences iestādes un tiesas. Ievērojami paplašinātais Paziņojums ne vien papildina iepriekš jau labi zināmos tirgus definēšanas instrumentus, bet arī iekļauj iepriekš nebijušas tirgus definēšanas metodes, atspoguļojot arvien vairāk savstarpēji saistīto, globalizēto, dinamisko ekonomiku un digitālo platformu lomu tajā. Šajā rakstā tiks sniegts īss apkopojums par tirgus definīcijas nozīmi konkurences tiesībās, Paziņojuma novērtējums, kā arī pārskatītas Atjaunotajā paziņojumā ieviestās izmaiņas, īpašu uzmanību veltot jaunajām nodaļām tirgus noteikšanai īpašos apstākļos. ...

Ilona Kronberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kara kriminoloģija

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Klasiskā izpratnē kriminoloģija pētī noziedzību, kas ir sociāla parādība, un šis fakts jautājumus nerada. Tiek uzskatīts, ka noziedzībai nav vienas konkrētas definīcijas, jo tā ir nepārtrauktā attīstībā līdz ar sabiedrību. Rīcības, kas šodien nav noziedzīgas, mainoties notikumiem un sabiedrības attieksmei pret tiem, rīt var tādas kļūt. Nostiprinoties uzskatam, ka mūsdienu karš arvien vairāk līdzinās dažāda rakstura noziedzīgu rīcību kompleksam, nevis vienkārši bruņotam konfliktam, kas norit pēc cilvēku definētiem noteikumiem, kara izpētei pievērsusies kriminoloģija. Kara kriminoloģija ir salīdzinoši jauns kriminoloģiskās pētniecības virziens, līdz ar to notiek plašas diskusijas par pētniecības mērķiem, metodēm un izpētes jomām. Tomēr politiskā dienaskārtība arvien aktīvāk rosina kriminologiem pievērsties šai tēmai. Šajā publikācijā ir atspoguļoti mēģinājumi definēt karu un kara kriminoloģiju, vienlaikus ilustrējot gan zinātniskās, gan sabiedriskās domas maiņu – identificētās pārmaiņas kara mērķos, tā norisē un šo procesu potenciālo kaitīgumu sabiedrības interesēm dzīvot mierā un saticībā; kā karš no bruņota konflikta par teritoriju ir izaudzis par cīņu par cilvēku prātiem ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp izmantojot globālā tīmekļa tehnoloģijas, sociālos tīklus, dezinformāciju. ...

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Turpinot diskusiju par vienošanās procesu, nosacītu notiesāšanu aizstājot ar probācijas uzraudzību

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

2024. gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" publicēts zvērinātas advokātes Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu",1 kurā aplūkoti tādi krimināltiesību nozares jautājumi kā vienošanās process un tā piemērošanā pastāvošā problemātika, nosacīta notiesāšana un probācijas uzraudzība, kā arī plānoto Krimināllikuma grozījumu, nosacītu notiesāšanu ...

žurnāls / Intervija

Arī tiesību zinātnē ir jānojauc domāšanas un fiziskās barjeras

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Ir aizritējis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) darbu ir sākusi tās jaunizveidotā Sociālo zinātņu fakultāte (turpmāk – SZF), kurā ir apvienotas trīs līdzšinējās – Juridiskā, Komunikācijas un Eiropas studiju – fakultātes. Tās dekāne Ph.D. Karina Palkova iepriekš bijusi RSU Juridiskās fakultātes prodekāne un joprojām ir praktizējoša zvērināta advokāte, un jaunās fakultātes organizatoriskais modelis, attīstības stratēģija un arī ambīcijas lielā mērā ir viņas redzējums par to, kurp un kā turpmāk virzīt tai piederīgo akadēmisko saimi, zinātni un pētniecību. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Palkova skaidri pauž apņemšanos nojaukt līdz šim ierastās domāšanas un fiziskās barjeras, lai fakultāte kļūtu par sociālo zinātņu ekselences centru pat Baltijas mērogā. Viņasprāt, līdzi laikam ir jāmainās arī tiesību zinātnei, un arī šim virzienam jaunajā modelī ir atvēlēta ievērojama loma. Intervijā K. Palkova atklāj, kā plānots sasniegt šo mērķi un ko prasa šādu pārmaiņu ieviešana un vadība. Interesanti, ka jaunās dekānes pašas dzīves plāns ir sastādīts līdz pat 68 gadu vecumam, bet šā brīža amats tajā nebija ierakstīts. Viņa gan to saredz kā labu iespēju ceļā uz nākamo plāna punktu, nevis novirzīšanos no tā. ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Satversmes tiesa izsludina konkursu tiesas padomnieka/-ces amatam

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Satversmes tiesa izsludina konkursu tiesas padomnieka/-ces amatam (uz nenoteiktu laiku) Amata pienākumi: pētīt, apkopot un sistematizēt Satversmes tiesas praksi; pētīt nacionālo un starptautisko tiesu un citu institūciju praksi; sniegt viedokli par Satversmes tiesas procesuālo dokumentu projektiem; gatavot atzinumus par pētīšanai nodotajiem tiesību jautājumiem; sagatavot informāciju starptautiskajām institūcijām; ...

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildētāji prasībās par dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanu

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ietilpst strīdi par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Jau kopš tiesas izveidošanas brīža gan tiesai, gan arī prasītājiem nereti aktuāls ir bijis jautājums, vai prasība ir ceļama ne tikai pret pašu sabiedrību, bet arī pret tās dalībniekiem, kas balsojuši par apstrīdētajiem dalībnieku sapulces lēmumiem. Šī jautājuma aktualitātes pamatā ir Senāta 2019. gada 11. oktobra sprieduma lietā SKC-1374/2019 (Nr. C73356619) (turpmāk – spriedums SKC-1374/2019) un 2021. gada 11. maija sprieduma lietā SKC-503/2021 (lieta Nr. C73534920) (turpmāk – spriedums SKC-503/2021) atziņas. Šī raksta ietvaros uzmanība tiks veltīta minēto spriedumu atziņām, kā arī to ietekmei uz zemāku instanču tiesu praksi. Lai arī Ekonomisko lietu tiesas kompetencē neietilpst strīdi par kooperatīvo sabiedrību biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu, uzmanība tiks veltīta arī tiesu praksei par kooperatīvās sabiedrības biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu. Raksta autori nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi. Raksta mērķis ir veicināt diskusiju un stabilu tiesu praksi šajos jautājumos. ...

Gatis Bārdiņš

žurnāls / Notikums

Starptautiskā konferencē diskutē par kopējām Eiropas vērtībām, nacionālo konstitucionālo identitāti un Eiropas konsensu

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

1. martā norisinājās Satversmes tiesas starptautiskā konference "Konstitucionālo tiesu loma Eiropu vienojošo kopējo vērtību konkretizācijā". Konference tika rīkota par godu divdesmitajai gadskārtai, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Tiesību politika

Saeima virza jautājumu par sankcijām pakļauto personu īpašumam piemērojamo nodokli

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

7. martā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Likumprojekts),1 kas paredz piemērot sankcijām pakļautu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu nekustamajam īpašumam Latvijā nodokļa likmi 10 % apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Informācija

Publicēts ģenerālprokurora ziņojums par 2023. gadā paveikto un šī gada prioritātēm

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 23. panta piekto daļu ģenerālprokurors līdz katra gada 1. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un nākamā gada darbības prioritātēm (Ziņojums).1 Iepazīstinām ar šī gada Ziņojuma būtiskākajām atziņām par paveikto un prioritātēm, ko prokuratūra izvirzījusi sev 2024. gadā. ...

žurnāls / Īsziņas

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

13. martā Eiropas Parlaments apstiprināja Mākslīgā intelekta aktu. Regulas uzdevums ir sargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju no augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām un līdztekus rosināt inovāciju, ļaujot Eiropai šajā jomā izvirzīties līderpozīcijās. Tiesību aktā ir noteikti konkrēti pienākumi, pamatojoties uz iespējamo risku un plašo ietekmi, kas raksturīga mākslīgajam intelektam. ● ● ● ...

žurnāls / Īsziņas

Iznācis jauns Augstākās Tiesas Biļetens

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Jaunajā "Augstākās Tiesas Biļetenā" publicēts pārskats par tiesas darbu 2023. gadā. Tiesībdomu sadaļā lasāma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša runa Rīgas apgabaltiesas konferencē par tiesvedības procesu digitalizāziju. Plašs materiāls par izaicinājumiem un iespējamiem tiesiskiem risinājumiem saistībā ar negatīvās atzīšanas prasību civilprocesā ir Senāta Civillietu departamenta zinātniskā padomnieka ...

žurnāls / Īsziņas

Publiskots KNAB 2023. gada pārskats

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn uzsācis izmeklēšanu 36 dažādas sarežģītības kriminālprocesos, un no tiem gandrīz trešdaļā jau sekmīgi noslēgta pirmstiesas izmeklēšana. 2023. gadā KNAB prokuratūras iestādēm nosūtītajos 18 kriminālprocesos rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret 49 fiziskām un turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret septiņām ...

žurnāls / Īsziņas

Pārrunā kritērijus tiesnešu karjeras pievilcības stiprināšanai

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

11. un 12. martā Augstākajā tiesā norisinājās Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) dalībvalstu pārstāvju tikšanās, kuras ietvaros tika diskutēts par tiesneša karjeras profesionālās pievilcības stiprināšanu. Tikšanās laikā Ukrainas Tieslietu padomes pārstāvji informēja ENCJ dalībvalstis par tiesneša skaitu un tiesneša amata vakanču aizpildīšanu Ukrainā, kā arī veiktajām izmaiņām tiesnešu atlases procesā. Viņi uzsvēra, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Prokuroru priekšraksti joprojām publiski pilnībā nav pieejami

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Nesen ir publiskots ģenerālprokurora gadskārtējais ziņojums par pērn paveikto un šī gada darbības prioritātēm. No šī pārskata skaidri izriet, ka arī aizvadītajā gadā apņēmīgi ticis turpināts iepriekš jau uzņemtais kurss, aizvien kāpinot pašā prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaitu. Nu to jau ir par desmit procentiem vairāk nekā tiesai nodoto krimināllietu. Pārskatā redzams, ka 2023. gadā prokuratūrā kopumā pabeigti 9886 ...

Alēns Mickevičs

žurnāls / Tiesību politika

E-lietas ieviešana kriminālprocesā: izvērtējums un perspektīvas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 18.1 nodaļa "Lietvedības īpatnības elektroniskajā krimināllietā" stājās spēkā 2021. gada 2. novembrī. Neskatoties uz to, ka nodaļu veido tikai četri panti, neizslēdzot arī citu 2021. gada 7. oktobrī pieņemto grozījumu KPL nozīmi, kas tika vērsti uz KPL pielāgošanu darbam elektroniskajā vidē, ļoti liels darbs tika ieguldīts likumprojekta tapšanas gaitā. Praktiski paralēli notika gan informācijas sistēmu izstrāde, gan izmaiņu KPL definēšana. ...

Diāna Adamoviča

žurnāls / Tiesību politika

Latvijas tiesu pieredze, ieviešot e-lietas pirmo posmu

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Pārdomātai tiesas procesu digitalizācijai vajadzētu būtiski uzlabot tiesu darba efektivitāti – būtu jāsamazinās tiesvedības izmaksām un tiesvedību ilgumam. Plašākā nozīmē digitalizācijai ir jāsekmē tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvāka nodrošināšana. Pilnīgi pretēja situācija izveidosies tad, ja tiesas procesa digitālie risinājumi tiks ieviesti nepārdomāti. Tādā gadījumā ieviestie digitālie risinājumi var kļūt tikai par apgrūtinājumu to lietotājiem. ...

Armīns Meisters

žurnāls / Tiesību politika

Dažas jaunas un ne tik jaunas idejas tiesas spriešanas efektivitātes uzlabošanai

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Kriminālprocesa likums paredz plašas iespējas vienkāršot kriminālprocesu un efektīvi rast krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Šīs iespējas prokuratūra un tiesa aktīvi izmanto, tādējādi, varētu rasties priekšstats, ka tiek ietaupīti prokuroru un tiesnešu darba resursi un tos iespējams atvēlēt juridiski sarežģītu un apjomīgu krimināllietu iztiesāšanai. Diemžēl prakse rāda, ka tas nebūt tā nav. Ja vienkāršāku kategoriju lietās prokuratūra un tiesa pamatā nodrošina ātru un efektīvu risinājumu, tad apjomīgu lietu iztiesāšana aizvien ir sarežģīts un darbietilpīgs process, kurā prokuratūra un tiesa sastopas ar nopietniem izaicinājumiem. Šī rakta mērķis ir sniegt praktisku skatījumu uz risinājumiem, kas varētu uzlabot tiesas procesa kvalitāti un vienlaikus rosināt diskusiju par nepieciešamajām pārmaiņām kā normatīvajā regulējumā, tā tiesāšanās kultūrā. ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina darbā Krimināltiesību departamenta jurista ierēdņa amatā

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšanu Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, attīstības plānošanas ...

Svetlana Beļajeva

žurnāls / Tiesību politika

Lietu svēršana kā tiesu sistēmas nākotnes izaicinājums

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viena no apjomīgākajām cilvēka tiesībām, kas nostiprināta Latvijas Republikas pamatlikumā. Pieejamība tiesai ir viens no taisnīgas tiesas pamatprincipiem, kas mūsu strauji mainīgajā pasaulē vairs nenozīmē tikai iespēju ieiet tiesas namā, bet arī saņemt tiesas pakalpojumus ātri un kvalitatīvi, ekonomiski un praktiski pieņemamā veidā, izmantojot arī informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. ...

Rihards Veinbergs

žurnāls / Tiesību politika

Latvijas tiesu darbības rādītāji – pamats lēmumiem par tiesu sistēmas attīstību

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Viens no tiesiskas valsts pamatelementiem ir labi funkcionējoša, moderna un efektīva tiesu sistēma. Eiropas Savienībā ir četri vispārēji pieņemtie rādītāji tiesiskuma kvalitātes mērīšanai: (1) tiesu pieejamība, (2) atbilstoši finanšu un cilvēkresursi tiesu sistēmas darbības nodrošināšanai, (3) tiesu darbības novērtēšanas sistēmas ieviešana, kā arī (4) kvalitātes standartu izmantošana. Tiesiskuma kvalitātes nodrošināšanai nepieciešama ...

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu padomes darba grupa: četri virzieni tiesu sistēmas efektivizēšanai

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi, un tās darbs prioritāri ir orientēts uz aktuālo lēmumu pieņemšanu tiesu varas organizācijas un tiesu sistēmas pārvaldības jomā. Neviens no Tieslietu padomes locekļiem atšķirībā no citām valstīm nav deleģēts darbam uz pilnu slodzi, un tas būtiski ietekmē Tieslietu padomes darba organizatoriskos principus un laika resursus, ko iespējams atvēlēt padziļinātām diskusijām un analīzei. Lai ...

Inita Ilgaža, Līga Reinfelde

žurnāls / Tiesību politika

Kā novērtēt tiesu darba efektivitāti

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir neapstrīdamas personas pamattiesības, kas ietver vairākus fundamentālus principus – tiesas neatkarību, tiesas pieejamību, efektīvu tiesas procesu. Šī publikācija veltīta jautājumam par tiesu darba efektivitātes praktiskajiem aspektiem, analizējot, vai un kā ir iespējams vērtēt tiesu darba efektivitāti un kāda ir šo rādītāju loma tiesu darba pilnveidē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu efektivitāte (laikā un telpā)

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Realizējot tiesu pārvaldības un procesuālās reformas, kā gala mērķis, kuru vēlas sasniegt tiesu, likumdevēja un izpildu vara pasaulē, arvien biežāk tiek minēta tiesu efektivitāte. Uz tiesu efektivitāti atsaucas saistībā ar uzņēmēju interesēm, likuma varas realizāciju un valsts attīstību ilgtermiņā.1 Tomēr termina, ar kuru izvēlamies apzīmēt stratēģisku mērķi, izpratne ir ārkārtīgi mainīga laikā un telpā. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu darba mērīšana: kvalitāte, ātrums, izmaksas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Šis "Jurista Vārds" aicina uz domu apmaiņu par Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti. Apstākļos, kad Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits un viena krīze seko otrai (Covid pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija utt.), sabiedrības vēlme redzēt publisko līdzekļu taupīgu izlietojumu visās nozarēs, tai skaitā tieslietās, ir īpaši saasināta. Arī Valsts kontrole ir atkārtoti norādījusi, ka laba pārvaldība nozīmē, ka valsts funkcijas tiek īstenotas ne vien kvalitatīvi, bet arī ar vismazāko iespējamo līdzekļu patēriņu. ...

žurnāls / Īsziņas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

6. martā noslēdzās atklātais konkurss uz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amatu. Par tā uzvarētāju kļuvusi Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa. Lai pretendente ieņemtu amatu, tai vēl jāsaņem Ministru kabineta apstiprinājums. ● ● ● 7. martā noslēdzās atklātais konkurss uz Konkurences padomes trīs locekļu amatiem. Konkursa komisija izraudzījusi trīs potenciālos padomes locekļus – Inesi Druvieti, Ēriku ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē par nelegālo migrāciju

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

5. martā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere piedalījās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Briselē, kur tika diskutēts par direktīvas priekšlikumu, lai novērstu neatļautu migrantu ieceļošanu, tranzītu un uzturēšanos ES. Tieslietu ministre savā uzrunā uzsvēra, ka ES līmenī ir nepieciešama domāšanas maiņa par atbildību migrantu kontrabandas organizēšanā, stingrāk vēršoties pret reālajiem ...

žurnāls / Īsziņas

Iepazīstina ar EPPO 2023. gada darba rezultātiem

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

7. martā Eiropas Prokuratūras (EPPO) Eiropas prokurors Gatis Doniks žurnālistus iepazīstināja ar EPPO 2023. gada darba pārskatu un darba rezultātiem. EPPO pagājušajā gadā izmeklējusi aptuveni 12 miljardu eiro zaudējumu nodarīšanu ES finanšu interesēm. EPPO pērn sākti aptuveni 1400 kriminālprocesi. Lielāko zaudējuma apjomu ES interesēm un valstu budžetiem nodara PVN izkrāpšana, kas kopumā veido aptuveni 11 miljardus eiro. Visvairāk ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina 2024. gada lietu izskatīšanas termiņu standartus

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

8. martā Tieslietu padome apstiprināja 2024. gada lietu izskatīšanas termiņu standartus un izvērtēja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus. Nākamajā gadā plānotais vidējais civillietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē ir 7,5 mēneši, apelācijas instancē 5,6 mēneši, bet kasācijas instancē 18 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Krimināllietām plānotais vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē ir 8,7 mēneši, apelācijas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kā novērtēt un uzlabot Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens veltīts tiesu efektivitātes problēmai. Tāpat kā jebkura cita valsts funkcija – arī tiesu sistēma – ir jāorganizē tādējādi, lai tās uzdevumi tiktu izpildīti pēc iespējas kvalitatīvi, ātri un sabiedrībai izdevīgā un saprotamā veidā, kā arī vienlaikus maksimāli efektīvi (taupīgi) izlietojot valsts resursus. Tiesu sistēmai ir izšķiroša loma tiesiskas valsts funkcionēšanā, un ļoti ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

5. Marts 2024 /NR. 10 (1328)

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2024. gada 7. februāra līdz 27. februārim pieņemtajiem lēmumiem. ...

...

10

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls