MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
8. Augusts 2017   •   NR. 33 (987)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu1 Lietuva ir starp pirmrindniecēm Eiropas Savienībā, vērtējot vispārējās jurisdikcijas tiesās izskatīto lietu ātrumu. Līdz ar to ir pamats nopietnāk iepazīties ar Lietuvas pieredzi ne tikai kā ar tuvas kaimiņvalsts piemēru, bet arī kā Eiropas līmenī konkurētspējīgu modeli. Šī gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā viesojās Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Aļģimanta Valantīna vadībā. Šī Lietuvas tiesa ir vienīgā apelācijas instance Lietuvā vispārējās jurisdikcijas lietās (atšķirībā no Latvijas, kur darbojas piecas apgabaltiesas): tā izskata apelācijas sūdzības civillietās un krimināllietās, kas pirmajā instancē izskatītas Lietuvas reģionālajās tiesās, kā arī lietas par ārvalstu tiesu, starptautisko tiesu un starptautisko šķīrējtiesu spriedumu atzīšanu Lietuvā. Lietuvas Apelācijas tiesā darbojas divas kolēģijas – Krimināllietu tiesas kolēģija un Civillietu tiesas kolēģija. Savukārt Apelācijas tiesas priekšsēdētājam ir zināmas, likuma noteiktas pilnvaras organizēt reģionālo (pirmās instances) tiesu un tiesnešu darbu. Nākamā – kasācijas instance – vispārējās jurisdikcijas lietās ir Lietuvas Augstākā tiesa, kas, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ieņem vadošo lomu tiesu sistēmā. Paralēli vispārējās jurisdikcijas tiesām Lietuvā darbojas arī administratīvo tiesu sistēma, ko veido reģionālās administratīvās tiesas un Augstākā administratīvā tiesa, kas atšķirībā no Latvijas neveido vienotu Augstāko tiesu ar vispārējās jurisdikcijas tiesu kasācijas instanci. Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija laipni piekrita sarunai ar "Jurista Vārdu". Intervijas lielāko daļu sniedza tiesas priekšsēdētājs Aļģimants Valantīns (Algimantas Valantinas), taču sarunā piedalījās arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Aloīzs Kropis (Aloyzas Kruopys) un Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Egidija Tamošūniene (Egidija Tamošiūnienė). Sarunas gaitā noskaidrojās, ka, neskatoties uz Lietuvas tiesu sistēmas neapšaubāmi stiprajām pusēm, atsevišķos jautājumos arī Latvija pārspēj savu kaimiņvalsti. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
8. Augusts 2017   •   NR. 33 (987)
Kā zināms, šī gada jūnijā Latvijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām likumsakarīgi aktualizējās arī jautājums par pašvaldību pastāvīgo komiteju turpmāko sastāvu. Tas raisījis nevienu vien strīdu starp ievēlētajiem deputātiem, tostarp galvaspilsētā, kā arī Jūrmalas pilsētas un Salaspils novada pašvaldībās. Vietējo varu domstarpības nonākušas arī līdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kurš pagājušajā nedēļā ar savu rīkojumu atcēla gan Jūrmalas pilsētas domes, gan Salaspils novada domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ministrs, šādi rīkodamies, ir pārkāpis savas pilnvaras, jo pastāvīgo komiteju izveidošana un locekļu ievēlēšana ir politisks lēmums, kura izvērtēšana nav ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ne tiesas kompetencē, savu nostāju pamatojot ar līdzšinējo tiesu praksi lietu izskatīšanā Augstākās tiesas Senātā un Satversmes tiesā. Savukārt K. Gerhards uzsver, ka tiesiskā valstī "visiem, arī politiskiem lēmumiem, ir jābūt tiesiskiem".1 Izvērstākam priekšstatam par ministra apsvērumiem un juridiskajiem kritērijiem "Jurista Vārds" publicē K. Gerharda 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr. 12, 4. §) 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" un aicina lasītājus iesaistīties konstruktīvā diskusijā par šo tēmu. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
25. Jūlijs 2017   •   NR. 31 (985)
Pēdējā laikā publiskajā telpā plašāku uzmanību izpelnījušies plānotie grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek paredzēts noteikt Konkurences padomes pilnvaras uzraudzīt, kā tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, kā arī kapitālsabiedrības, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.12016. gadā Konkurences padomes veiktajā sabiedriskās domas pētījumā vairāk nekā puse respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu bija norādījuši valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā.2Tomēr pret šī likumprojekta virzību iebilst pašvaldības.3Līdz ar to Ministru kabinetu un Saeimu turpmākajā šī likumprojekta virzības gaitā sagaida politiska izšķiršanās par to, vai paplašināt Konkurences padomes pilnvaras, tādējādi ar kontroles mehānisma palīdzību ierobežojot publisko personu iesaisti komercdarbībā. Ievērojot šīs problemātikas aktualitāti, rakstā autore aplūkos Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos pamatnoteikumus, kad publiskai personai vispār ir tiesības iesaistīties komercdarbībā, gan pašreizējo publiskās personas iesaistes komercdarbībā kontroles mehānismu, gan arī sekas, kādas rodas, publiskai personai nepamatoti iesaistoties komercdarbībā. ...
Pievienot mapei
1 ... 126 127 128 129 130 ... 376
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties