Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Tiesību prakse

Salīdzināmo personu loks amatpersonu skaita samazināšanas un amata likvidēšanas gadījumos

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Gadījumā, ja ministrijas strukturālās izmaiņas ietver ne tikai amatpersonu atbrīvošanu, samazinot to skaitu pa atbildības līmeņiem un darbības jomām, bet arī ministrijas funkciju pārdali pa struktūrvienībām, lai piemērotu likuma "Par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā" 10. panta pirmo daļu atbilstoši tās īstajai jēgai, konkurencei starp esošajiem darbiniekiem jāveidojas, ņemot vērā arī nākotnē veicamās funkcijas un to atbilstību, ne tikai atmesto iestādes struktūru ar attiecīgu amatpersonu atbildības sadalījumu. Ja jaunajā ministrijas struktūrā tā pati funkcija tiek nodota citai struktūrvienībai, tad, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, nav pamata izslēgt no konkurences personas, kas šo funkciju iepriekš pildījušas citā struktūrvienībā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šajā rakstā autors turpina analizēt (sk.: Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā. Jurista Vārds, Nr. 41(688), 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Top apjomīgi grozījumi Kriminālprocesa likuma C daļā

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Pašlaik starptautiskā sadarbība krimināllietās Eiropas Savienībā ir viena no tām jomām, kas attīstās visstraujāk. Laikā no 2005. gada līdz 2010. gadam ir pieņemti septiņi pamatlēmumi (sk. tabulu Nr. 1), kas viennozīmīgi ietekmē Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL). ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Patīkami jaunumi akadēmiskajā dzīvē

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes akadēmiskajā dzīvē norisinājušies vairāki jauki notikumi. Valststiesību zinātņu katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, savukārt Dr.iur. Daigu Rezevsku un Dr.iur. Jāni Kārkliņu ievēlēja attiecīgi profesores un asociētā profesora amatā. ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011. gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu.2 Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts "valststiesībnieku" skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās. ...

žurnāls / Notikums

"Jurista Vārda" abonenti laimē balvas

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Žurnāla "Jurista Vārds" abonentu izlozes veiksminieki - grāmatas "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa" laimīgie ieguvēji: • zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs; • Dāvids Ģīlis Rīgā; • Gvido Romeiko Rīgā; • Sabiedrība par atklātību "Delna"; • Linda Gersone Rīgā; • AS "Latvijas Balzams"; • Toms Cers Valmierā; • Gints Puriņš Jelgavas novada Svētē; • zvērinātas ...

žurnāls / Nedēļas jurists

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

žurnāls / Redaktora sleja

Autortiesības uz sēru lentes

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Būtiski nekļūdīšos, ja teikšu, ka Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) vairāk par citiem starptautiskiem līgumiem izraisījis cilvēku protestus Eiropā un visā pārējā pasaulē. Demonstranti Polijā, paužot neapmierinātību, pat aizdedzinājuši Eiropas Savienības karogu. Ar starptautiskā līguma juridisko analīzi varat iepazīties Magdas Papēdes rakstā, kas publicēts šajā numurā un raksturo dažas ACTA juridiskās pretrunas un nepilnības. ...

žurnāls / Īsziņas

Par pretlikumīgām darbībām atlaiž prokurorus

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Krievijas varasiestādes atlaidušas no darba 14 prokurorus, kuri palīdzējuši piesegt vērienīgu nelegālo azartspēļu tīklu, kura apgrozījums ik mēnesi sasniedzis aptuveni 13 miljonus eiro (deviņus miljonus latu), 31. janvārī paziņoja amatpersonas. Izmeklēšana šajā lietā, kurā iesaistīti vairāki pagrīdes kazino, turpinās. "Municipālajās un apgabalu prokuratūrās atlaisti 14 darbinieki," paziņoja Maskavas reģiona prokurors Aleksandrs ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesa atļauj retāk reģistrēties

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Londonas tiesa 30. janvārī, atkal skatot lietu par bijušo bankas "Snoras" vadītāju un īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska izdošanu Lietuvai, atļāva viņiem reģistrēties policijas iecirknī retāk nekā līdz šim. Līdz šim R. Baranauskam bija jāreģistrējas policijā ik dienas, bet V. Antonovam – ik pa trim dienām. R. Baranauska advokāts norādījis uz sava aizstāvamā augsto asinsspiedienu, un tiesa atļāvusi viņam reģistrēties ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež Latvijas pievienošanos nolīgumam

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

1. februāra Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kurā bija uzaicināti atbildīgo valsts institūciju un nevalstiskā sektora pārstāvji, debatēja par Latvijas pievienošanos Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA). Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi un bažas par Latvijas valdības parakstīto ACTA nolīgumu, Saeimas Ārlietu komisija rīkoja ekspertu un iesaistīto pušu diskusiju, lai vēl pirms šī starptautiskā ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Īsziņas

Lai veicinātu dialogu starp tiesnešiem

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dace Mita 27. janvārī piedalījās Eiropas Cilvēktiesību tiesas rīkotajā seminārā "Kā nodrošināt nacionālo tiesu lielāku ieguldījumu konvencijas sistēmā". Šādus seminārus Eiropas Cilvēktiesību tiesa rīko kopš 2005. gada, to pamatā ir vienota ideja par dialogu starp tiesnešiem. Semināros tiek aplūkoti dažādi aspekti Eiropas Cilvēktiesību ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē par uzlabojumiem advokatūrā

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti 31. janvārī uzklausīja advokatūras pārstāvjus, turpinot aizsākto diskusiju par nepieciešamajiem pasākumiem, lai efektivizētu tiesas procesus un nodrošinātu ikvienam Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu. "Iepriekš šo jautājumu apspriedām ar tiesnešiem, šoreiz uz sarunu aicinājām advokātus. Mūsu mērķis ir kopīgi panākt vēlamo rezultātu – efektīvu tiesas ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka kvītis par juridiskās palīdzības sniegšanu prasītājai ir izrakstījis nevis zvērināts advokāts, bet gan juristu asociācijas pārstāvis, pamatoti noraidījusi prasījumu par izdevumu juridiskās palīdzības samaksai piedziņu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Viendzimuma partnerattiecības nav pielīdzināmas laulībai

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

2011. gada maijā tiesībsargs tikās ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar Tiesībsarga stratēģiju 2011.–2013. gadam. Papildus stratēģijā izvirzītajām prioritātēm Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un nevalstiskās organizācijas aicināja tiesībsargu pievērst uzmanību partnerattiecību tiesiskajam regulējumam. Pēc konkrētā jautājuma izvērtēšanas tiesībsargs nosūtīja vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Padomes sēdē šā gada 31. janvārī izskatīti šādi jautājumi. Darbība advokātu kolēģijā apturēta zvērinātam advokātam Eiženam Leimanam un zvērināta advokāta palīdzei Kristīnei Meijai, darbības apturēšana advokātu kolēģijā pagarināta zvērināta advokāta palīdzei Ingai Kalniņai. Atļauts zvērinātu advokātu palīgiem – Edgaram Muceniekam (patrons zv. adv. Rolands Bortaščenoks), Danutei Tumasei (patrons zv. adv. Linards Muciņš) – vest lietas ar patrona ...

žurnāls / Diskusija

Vai viena lata monēta kļuvusi nelietojama

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Jau ilgu laiku sabiedrībā virmo diskusija par to, ka viena lata monēta netiek pieņemta kā maksāšanas līdzeklis par Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo autostāvvietu izmantošanu. Šāda rīcība radījusi cilvēku neizpratni un dusmas, kā arī izsaukusi minējumus par tās atbilstību normatīvajiem aktiem. Lai uz šo jautājumu gūtu skaidru atbildi, "Jurista Vārds" aicināja paust dažādus viedokļus: Rīgas pašvaldības vārdā viedokli sniedza SIA "Rīgas satiksme" pārstāvis Viktors Zaķis, tāpat pārdomās dalījās arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks Edvards Kušners, kā arī Biznesa augstskolas "Turība" Tiesību zinātņu katedras vadītājs un zvērināts advokāts Kristaps Ābelis. ...

Viktorija Voitešonoka

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Šķīrējtiesa – neizmantota iespēja Latvijā

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

2012. gada 25. janvārī SIA "Biznesa augstskolas "Turība"" (turpmāk – BAT) diskusiju vakarā "Problēmjautājumi šķīrējtiesas procesā" vairāki lietpratēji dalījās pārdomās par nepieciešamajām izmaiņām šķīrējtiesās un par šķīrējtiesu nolēmumu izpildi, savukārt zvērināts advokāts Ziedonis Ūdris sniedza ieskatu šķīrējtiesu vēsturē. Diskusijā piedalījās arī zvērināts advokāts Jānis Lapsa, zvērināta advokāte Līga Fjodorova, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksāšanas testa izpratne juridiskās personas maksātnespējas procesā

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Pēdējā laikā interesi par maksātnespējas jautājumiem un spēkā esošo Maksātnespējas likumu ir uzjundījis plašu rezonansi ieguvušais SIA "Palink" maksātnespējas process. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumu lietā Nr. C284420111 viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības operatoriem ir pasludināts par maksātnespējīgu, jo nav izpildītas saistības dažu desmitu tūkstošu latu apmērā. Šis gadījums ir atjaunojis diskusiju par Maksātnespējas likumā ietvertajiem maksātnespējas noteikšanas kritērijiem. Abstrahējoties no SIA "Palink" lietas, šajā rakstā tomēr vēlos piedāvāt lasītājiem pārdomas par atsevišķiem maksāšanas testa jeb maksāšanas pārbaudes piemērošanas aspektiem, kas var būt ļoti izšķiroši juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā ietekmē

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma1 jeb ACTA parakstīšana šā gada 24. janvārī ir izsaukusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā.2 Pēc protestētāju domām, nolīgums paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.3 Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt laicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts turpmākajā tekstā, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas4. ...

Reinis Markvarts

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristi meklē inovāciju juridisko nodrošinājumu

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Janvārī ir sākusies un līdz martam turpināsies Latvijas Universitātes 70. konference. Paredzēts, ka tās ietvaros notiks astoņas plenārsēdes un 123 sekciju sēdes. Kopumā plānoti 1990 referāti (1112 – dabaszinātnēs, 568 – sociālajās zinātnēs un 310 – humanitārajās zinātnēs). Pirmais no tiesību zinātņu pasākumiem šīs konferences ietvaros notika pagājušo ceturtdien, 2. februārī, LU Mazajā aulā – plenārsēde "Inovāciju juridiskais nodrošinājums". Referātus nolasīja gan vietējie, gan ārvalstu tiesību zinātnieki. Savukārt plenārsēdes noslēgumā tika svinīgi atvērts rakstu krājums "Politika un tiesības. Tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība". ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Simts dienas tieslietu nozarē

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Jau ierasts, ka, aizritot katras jaunās valdības pastāvēšanas pirmajām simts dienām, publiski izskan tās pirmais pārskats par nozarēs jau paveikto. Lai gan apaļais simts apritēja aizvadītajā nedēļā, ministru atskaite publiski tika sniegta jau janvāra izskaņā. Piedāvājam nelielu ieskatu tieslietu ministra Gaida Bērziņa pārskatā par aktuālajām norisēm viņa vadītajā nozarē. ...

žurnāls / Diskusija

Latvijas valsts kodolu meklējot

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

"Jurista Vārdu" organizēt šādu pasākumu pamudināja vairāki apstākļi. Iniciatīvai rīkot referendumu par otru valsts valodu Latvijā gūstot piepildījumu, pārmetumi par novēloto reakciju un nepietiekamo argumentāciju tiek veltīti ne vien politiķiem, bet arī juristiem. Tā kā "Jurista Vārds" ir lielākais Latvijas juristu forums, kura uzdevums ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību Latvijā, redakcija šo kritiku uztvēra arī kā daļēji sev adresētu. Otrkārt, argumenti, kas līdz šim izmantoti dažādu viedokļu paušanai publiskajā telpā, bijuši vairāk emocionāli, mazāk racionāli. Diskusijas mērķis bija šo situāciju kaut nedaudz mainīt, tādēļ uz pasākumu tika aicināti ne vien juristi, bet arī žurnālisti, kuri iegūto informāciju varētu nodot tālāk sabiedrībai (interese no plašsaziņas līdzekļu puses izrādījās tiešām ievērojama). Treškārt, redakcija vēlējās pie viena galda apsēdināt pavisam dažādu uzskatu Latvijas juristus – gan tādēļ, lai raisītos spraiga saruna, gan tādēļ, lai, iespējams, veicinātu juristu savstarpēju ieklausīšanos – pat gadījumos, kad uzskatu tuvināšanās nav iespējama politiski savstarpēji izslēdzošu uzskatu dēļ. Tika nolemts diskusiju neierobežot ar gaidāmā valodas referenduma apspriešanu. Debatēm piedāvājām pēdējā laikā aizvien plašāk lietoto jēdzienu "Satversmes kodols": kas ir valsts pamati, kādas ir to aprises un negrozāmības argumenti? Vai valsts pamatlikuma esenci drīkst papildināt, sašaurināt vai paplašināt? Principā tas bija jautājums par Latvijas tautas kā suverēna rīcības brīvību – vai tā ir absolūta, vai arī to ierobežo Satversmē iekodēti nosacījumi. Vienlaikus tas bija arī jautājums, vai Satversmes kodola grozīšanas gadījumā arī turpmāk varētu teikt, ka joprojām dzīvojam tajā Latvijas valstī, kas dibināta 1918. gada 18. novembrī. Jāatzīst, ka uz pirmo jautājumu – kas ir Satversmes kodols – vairāk vai mazāk centās atbildēt visi diskusijas dalībnieki (sk. tālāk), savukārt valsts pamatu negrozāmības vai grozīšanas iespēju argumentācijai pasākuma ierobežotā laika dēļ sarunas dalībnieki pieskārās fragmentāri. Protams, ir skaidrs, ka šī diskusija ir tikai viens no sākumposmiem Latvijas juristu domu apmaiņai par šiem būtiskajiem valststiesību jautājumiem. Jācer, ka viedokļu apmaiņa turpināsies un šim pasākumam sekos arī zinātniskas publikācijas. Tādējādi no gaidāmā referenduma varētu gūt arī ko pozitīvu – ja tas kalpotu par katalizatoru juridiski pietiekami skaidri iezīmēt Latvijas valsts pamatu (negrozāmās) aprises. Tas, bez šaubām, būtu ne vien nozīmīgs ieguldījums Latvijas valststiesībās, bet arī Latvijas sabiedrības saskaņas veicināšanā un valsts tālākas attīstības virziena noteikšanā. Diskusijā "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" piedalījās: • LU profesors, Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Dr.iur. Ringolds Balodis, • Latvijas Republikas tieslietu ministrs, LU lektors Gaidis Bērziņš, • Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, • Publisko tiesību institūta direktors, Tiesībsarga biroja vecākais jurists Mg.iur. Arvīds Dravnieks, • Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis, M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas un politoloģijas katedras aspirants Mg.iur. Andrejs Elksniņš, • Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, Saeimas deputāta palīdze Mg.iur. Elizabete Krivcova, • Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Gunārs Kusiņš, • zvērināts advokāts, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Mg.iur. Lauris Liepa, • Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas locekle, LU docente Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere, • Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Mg.iur. Inga Reine. Diskusiju vadīja LU Juridiskās fakultātes lektors Dr.iur. Jānis Pleps. Diskusiju "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" varēja vērot gan klātienē, gan interneta tiešraidē – šo iespēju "Jurista Vārda" mājaslapā vien izmantoja vairāk nekā 500 interesentu. Pārraidi varēja redzēt arī Latvijas Universitātes un portāla "politika.lv" mājaslapā. Pašlaik diskusijas ierakstu iespējams noskatīties "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Tur ievietots gan pilns pasākuma video ieraksts, gan atsevišķi būtiski fragmenti. Dina Gailīte, "Jurista Vārda" galvenā redaktore ...

žurnāls / Nedēļas jurists

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

žurnāls / Informācija

Latvijas Universitātes 70. konference

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Plenārsēde: Inovāciju juridiskais nodrošinājums Vadītājs prof. Dr. iur. J. Rozenfelds 2. februārī, plkst. 14.00, LU Juridiskajā fakultātē, Mazajā aulā J. Rozenfelds. Intelektuālā īpašuma rašanās un izbeigšanās priekšnoteikumi pēc Latvijas likumdošanas A. Kura (Annette Kur). Intelektuālais īpašums Eiropas Savienībā – pagātne, tagadne un ieskats nākotnē (Intellectual property in the EU – Past, Present, and a Glimpse of the Future) ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mūsējais – Eiropas līmeņa cilvēktiesību sargs

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Latvijai ir, ar ko lepoties! Visbiežāk to var dzirdēt par cilvēkiem kultūrā un sportā, tomēr šoreiz mēs to varam teikt arī tiesību jomā. Lai arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks nav jurists, tomēr Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja tieši viņu šā gada 24. janvārī ar absolūto balsu vairākumu uz sešiem gadiem ievēlēja par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru. Sasniegumu vēl īpašāku ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē par spriedumu atzīšanu un izpildi

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

html> Diskutē par spriedumu atzīšanu un izpildi Aizvadītajā nedēļā, 26. un 27. janvārī, Kopenhāgenā notika neformāla Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Regulas par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Briseles I regula) pārskatīšanas jautājumiem, kā par kriminālsankciju ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Īsziņas

Aptaujas rezultāti par Augstāko tiesu

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Aizvadītajā gadā veiktās Augstākās tiesas klientu aptaujas apkopotie rezultāti liecina, ka 77% juristu – prokurori, advokāti, advokātu palīgi un pilnvarotās personas, kas tiesvedības laikā saskārušies ar Augstākās tiesas darbu, – ar to ir apmierināti. Tas apstiprina secinājumu, ka tie sabiedrības locekļi jeb tiesu klienti, kas ar tiesas darbu patiešām saskārušies, tiesas darbu vērtē ievērojami pozitīvāk nekā pārējie. Vērtējot Augstākās ...

žurnāls / Īsziņas

Kā efektivizēt tiesas procesu

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti 24. janvārī diskutēja par nepieciešamajiem pasākumiem, lai efektivizētu tiesas procesus un nodrošinātu ikvienam Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu. "Jārunā par ārkārtīgi nevienmērīgo tiesu noslodzi, bieži piekopto tiesas sēžu atlikšanas praksi, nepamatotām slimības lapām, advokātu aizņemtību citos tiesas procesos, kā arī policijas, prokuroru un tiesnešu ...

žurnāls / Īsziņas

Augstskola paplašina starptautisko darbību

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Latvijas Universitāte ir uzņemta Eiropas Publisko tiesību organizācijas (European Public Law Organization) direktoru padomē. Par Latvijas Universitātes pārstāvi organizācijā iecelta Juridiskās fakultātes dekāne profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, par viņas vietniekiem – fakultātes mācību prodekāne docente Dr.iur. Anita Rodiņa un Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs docents Dr.iur. Artūrs Kučs. Lēmumu par ...

žurnāls / Īsziņas

Izsludināts konkurss uz senatora amatu

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Augstākā tiesa ir izsludinājusi konkursu uz vakanto Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora amatu. Senatora amata pretendentiem jāatbilst likuma "Par tiesu varu" 51. panta pirmās daļas un 54. panta prasībām. Attiecībā uz pretendentu nevar pastāvēt likuma "Par tiesu varu" 55. pantā noteiktie ierobežojumi. Konkursā tiesneša amata kandidātus vērtēs saskaņā ar Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nostiprinājuma lūguma atsaukums

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Zemesgrāmatu likuma 76. panta ceturtā daļa paredz, ka līdz lēmuma pieņemšanai nostiprinājuma lūguma iesniedzējs var atsaukt savu lūgumu. Nostiprinājuma lūguma atsaukums noformējams tāpat kā nostiprinājuma lūgums, un nostiprinājuma žurnālā to ieraksta kā papildinājumu. No šīs tiesību normas nepārprotami izriet, ka nostiprinājuma lūguma atsaukums rada tiesiskas sekas tikai tad, ja tas noformēts tāpat kā nostiprinājuma lūgums. Tādējādi vienpusējs nostiprinājuma lūguma atsaukums, ja nostiprinājumu lūgušas vairākas personas, nav pieļaujams un ir pretrunā ar Zemesgrāmatu likuma 76. panta ceturtās daļas noteikumiem. ...

žurnāls / Diskusija

Par un pret tiesu iekārtas reformām Latvijā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Lai izzinātu dažādu speciālistu attieksmi un domas par iespējamu tiesu iekārtas maiņu Latvijā, "Jurista Vārds" apkopojis viedokļus par šādiem jautājumiem: 1. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt tiesu iekārtai Latvijā: a) pašreizējā kārtība nav jāmaina; b) ir nepieciešama reorganizācija, likvidējot Augstākās tiesas Tiesu palātas, proti, visas lietas kā pirmās instances tiesa skatītu rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas skatītu apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts; c) jālikvidē rajona (pilsētas) tiesas, visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot apgabaltiesu, bet apelācijas instancē – Augstākās tiesas kompetencē; d) citas iespējas. 2. Vai rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācija ir pietiekama, lai skatītu visas lietas kā pirmās instances tiesas tiesneši? ...

Sigita Eižvertiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maksātnespējas process ir parādu piedziņas instruments

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Ik pa laikam kopš Maksātnespējas likuma pieņemšanas Saeimā 2010. gada 26. jūlijā publiskajā vidē izskan apgalvojumi, ka jaunā Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas instrumentu. Šī raksta mērķis, izvērtējot Maksātnespējas likuma pamatnostādnes un pievēršot uzmanību Maksātnespējas likumā ietverto tiesisko instrumentu mērķiem un būtībai, ir rast atbildi uz jautājumu, vai maksātnespējas process ir līdzeklis parādu piedziņai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas spriedums SIA "Palink" maksātnespējas lietā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Redakcijas piezīme. Pēdējos gados maksātnespējas process pastāvīgi ir uzmanības centrā. Šis tiesību institūts attīstījies tik tālu, ka šobrīd par maksātnespējīgu var atzīt ne tikai juridisku, bet arī fizisku personu. Tomēr maksātnespējas tiesību institūta izmaiņas ir radījušas daudz teorētisku un praktisku problēmu. Izmaiņu straujums un daudzums ir tik ievērojams, ka tiesību piemērotājs šajā mudžeklī nereti mēdz aizmirst pat pamatlietas. Šoreiz ārkārtīgi asa kritika tika veltīta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumam, ar kuru pasludināta veikalu tīklu "IKI" un "Cento" operatora SIA "Palink" maksātnespēja. Ģenerālprokuratūra iesniegusi protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, jo tiesa, pieņemot spriedumu, pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Turklāt komersants sajuta tik lielu savu tiesību aizskārumu, ka Eiropas Komisijā iesniedza oficiālu sūdzību par Latvijas Maksātnespējas likumu, kā arī par maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Uzņēmums norādīja: sūdzības mērķis ir uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju un, ja likums, kas pārkāpj Eiropas tiesību aktus, un pretlikumīgā situācija netiek atsaukti, juridiskās sekas būs Eiropas Savienības Tiesas piemērotas smagas finansiālas sankcijas. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Turpinot meklējumus civilo strīdu ātrākai un efektīvākai izšķiršanai un tiesu noslodzes mazināšanai, Saeima civilprocesā ir ieviesusi īpašu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanai (CPL 30.3 nodaļa). Nosakot par maza apmēra prasības kritēriju Ls 1500, ir pausts ieskats, ka šādas prasības ir relatīvi vienkāršas, tāpēc nav pieļaujama to atkārtota izskatīšana apelācijas kārtībā. Taču strīdi par mazām summām nereti kļūst par principu jautājumu ar daudziem sarežģījumiem. Līdz ar to jautājums, kas ir maza apmēra prasība, jau pirmajos jaunās CPL nodaļas piemērošanas mēnešos ir izraisījis daudz diskusiju. Rakstā nav iecerēts sniegt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, bet dot dažus padomus, kā aizpildīt Ministru kabineta apstiprinātās divas prasības pieteikuma veidlapas gadījumos, kad prasītājs savu prasījumu uzskata par atbilstošu jēdzienam "maza apmēra prasība". ...

Matīss Šķiņķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu noregulējums Satversmes tiesas procesā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Satversmes tiesa 2012. gada 20. janvārī pieņēma lēmumu lietā Nr. 2012-03-01 par pieteikuma iesniedzēja lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanas komisijas 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".1 Šis lēmums tā sauktajā Referenduma lietā bija nozīmīgs ne vien tādēļ, ka ar to netika apturēta tautas nobalsošana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē2 (turpmāk – Satversme), bet arī tādēļ, ka Satversmes tiesai bija jālemj, vai tās kompetencē ir tāda pagaidu noregulējuma līdzekļa piemērošana, kas Satversmes tiesas likumā3 tieši nav paredzēts. Ievērojot aktualizēto jautājumu par pagaidu noregulējuma institūtu Satversmes tiesas procesā, autors analizē pagaidu noregulējuma institūta būtību, secina, kādi pagaidu noregulējuma līdzekļi ir pieejami Satversmes tiesas procesā, un izvērtē nepieciešamību Satversmes tiesas procesā paredzēt jaunus pagaidu noregulējuma līdzekļus. ...

žurnāls / Diskusija

Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai saistībā ar iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 442. pantā norādījis, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnešu viedoklis ir: "ja ir vēlēšanās sakārtot krimināllietu izskatīšanas sistēmu, grozījumu nevirzīšanai nav pamata". Viņš arī uzsvēris, ka "grozījumu vienīgais pamatmērķis ir sakārtot krimināllietu izskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu krimināllietu izskatīšanu laikus, samazinātu visu lietu izskatīšanas ilgumu, nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī iespēju resursu palielināšanai tiesu prakses veidošanai". Saistībā ar Tieslietu padomes iebildumiem pret Kriminālprocesa likuma grozījumiem J. Stukāns norādījis, ka "grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem. Diemžēl mums nav zināmi Tieslietu padomes argumenti un lēmumā tie nav norādīti". Publicējam tiesneša J. Stukāna argumentāciju, atbalstot Saeimas virzītos grozījumus Kriminālprocesa likumā. ...

Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Diskusija

Reformām jābūt labi pārdomātām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību. Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

žurnāls / Informācija

Tiesībpolitiska diskusija - "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums"

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

31. janvārī pulksten 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notika diskusija „Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums”. Interesenti šeit var noskatīties minētās diskusijas ierakstu. Gaidis Bērziņš Ilma Čepāne Arvīds Dravnieks Andrejs Elksniņš Elizabete Krivcova Gunārs Kusiņš Inese Lībiņa-Egnere Lauris Liepa Inga Reine Ringolds Balodis ...

žurnāls / Redaktora sleja

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Situācija, kurā šobrīd esam attapušies, protams, ir ļoti bēdīga. Pēc divām desmitgadēm, kopš Latvija atkal ir neatkarīga, pēkšņi ir atklājies sen zināmais – Latvija, sabiedrības pašizpratnē, ir divkopienu valsts. Turklāt valstsnācija izturas kā mazākumtautība un pati nav droša par valsts pastāvēšanas pamatiem, kurpretī ievērojams skaits pilsoņu, ko izdarīgi polittehnologi apvienojuši zem juridiski neizprotamas izkārtnes “krievvalodīgie” (nav ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesa neaptur izsludināto tautas nobalsošanu

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Kristīne Krūma, Uldis Ķinis un Sanita Osipova, izskatījusi lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk – CVK) 2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr. 1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", konstatēja: 1. 2012. gada 20. janvārī Satversmes ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vērtēs Valsts prezidenta un Saeimas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta, tiesneši Kristīne Krūma un Uldis Ķinis, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikuma reģ. Nr. 5/2012), ko iesnieguši trīsdesmit 11. Saeimas deputāti: Raivis Dzintars, Kārlis Krēsliņš, Raivis Blumfelds, Vineta Poriņa, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Romāns Naudiņš, Jānis Dombrava, Iveta Grigule, Einārs Cilinskis, ...

žurnāls / Īsziņas

Ar advokātu palīdzību cer atgūt zaudēto

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Lai atgūtu līdzekļus 4,5 miljonu latu apmērā no Latvijas Krājbankas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca plāno tērēt advokātu pakalpojumiem 20 tūkstošus latu, 18. janvārī paziņoja slimnīcas Juridiskā departamenta vadītājs Pēteris Ersts. Slimnīca ir noslēgusi līgumu par tās interešu pārstāvēšanu kreditoru sapulcēs un citām nepieciešamajām darbībām. P. Ersts gan pagaidām atturas prognozēt, vai visu naudu izdosies atgūt. Noguldījumos ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņem noteikumus ieslodzīto nodarbināšanai

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Ministru kabinets 17. janvārī apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu. Jaunā kārtība nosaka notiesātā iesaistīšanu darbā, pārcelšanu un atbrīvošanu no tā, darba samaksas izmaksāšanas kārtību. Notiesāto nodarbina, ja ir saņemts viņa rakstisks iesniegums un ja ir vakanta amata vieta cietuma saimnieciskajā apkalpē vai komersanta izveidotā darba vietā. Tāpat notiesāto ...

žurnāls / Īsziņas

Uzņēmumu reģistram augsts vērtējums aptaujā

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pasūtījuma veiktās socioloģiskās aptaujas uzņēmēju vidū 2011. gadā viens no aptaujas uzdevumiem bija noskaidrot uzņēmēju uzskatus par valsts iestādēm saistībā ar korupcijas izplatību. Aptaujas rezultāti liecina, ka biznesa vidē Uzņēmumu reģistrs ir novērtēts starp godīgākajām iestādēm valstī, apsteidzot, piemēram, Valsts kontroli, tiesas, Ministru kabinetu. Uzņēmumu reģistra pārstāve Baiba ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta jaunu kārtību krimināllietu izskatīšanā

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Saeimas Juridiskā komisija 18. janvārī atbalstīja priekšlikumu Kriminālprocesa likuma grozījumu otrajam lasījumam, kas paredz atteikties no līdzšinējās krimināllietu izskatīšanas kārtības. Komisijas deputāti Tieslietu ministrijas piedāvāto priekšlikumu, kas paredz mainīt krimināllietu izskatīšanas kārtību, atbalstīja vienbalsīgi. Par to divos lasījumos vēl būs jālemj Saeimai. Saskaņā ar komisijas atbalstīto priekšlikumu visas krimināllietas ...

...

214

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls