Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Diskusija

Cilvēka dvēsele kā aizdevuma ķīla

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Gribi saņemt aizdevumu, ieķīlā savu dvēseli. Ar šādu uzsaukumu uzstājas kāds uzņēmums "Kontora". Šim nolūkam tas izveidojis mājaslapu www.kontora.lv, kurā ir iespējams aizņemties naudu, neuzrādot kredītvēsturi, izziņas vai citas atskaites. Kredīts tiek izsniegts, pretī neprasot nekādu materiālu ķīlu, tikai kā garantiju – savu nemirstīgo dvēseli. ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidents pirmo reizi vēršas Satversmes tiesā

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Šā gada 3. augustā Valsts prezidents Valdis Zatlers Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu lietas ierosināšanai par likumu atbilstību Satversmei, apstrīdot Saeimas 2009. gada 16. jūlijā pieņemtā likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” regulējuma atbilstību Satversmei. Šis notikums ir nozīmīgs ar to, ka kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas pirmo reizi kāds no valsts prezidentiem izmanto tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. ...

Gagiks Arutjunjans

žurnāls / Intervija

Konstitucionālās tiesas likvidācija nav iedomājama

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija šā gada jūnija vidū ieradās oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālās tiesas darba aktualitātes un piedalītos seminārā “Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem. Neraugoties uz saspringto vizītes grafiku, Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans (Gagik Harutyunyan) tikās arī ar žurnāla “Jurista Vārds” pārstāvjiem un sniedza īsu redzējumu par konstitucionālās tiesvedības attīstību Armēnijā un tās attīstības paralēlēm ar pasaules notikumiem. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Nedēļas jurists

Gunārs Kūtris

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

žurnāls / Īsziņas

Tiesu administrācijai mazāk funkciju

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Jau aptuveni mēnesi Tiesu administrācija Tieslietu ministrijai ir nodevusi vairākas no līdz šim realizētajām funkcijām. Tādējādi šo izmaiņu rezultātā ir reorganizēts Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departaments un Zemesgrāmatu departaments. Pēc Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, galvenās funkcijas, kuras pārņēmusi Tieslietu ministrija, ir: tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācija un metodiskā vadība; iekšējo ...

žurnāls / Informācija

Datorizētā zemesgrāmata – pieejamāka lietotājiem

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departaments ir ieklausījies Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) un Latvijas interneta lietotāju aicinājumos padarīt valsts pārvaldes informācijas sistēmu mājaslapas pieejamākas interneta lietotājiem. Tā, piemēram, iepriekš lapa pilnībā bija pieejama tikai interneta pārlūka Internet Explorer lietotājiem, tomēr to pilnvērtīgi nevarēja izmantot lielākā daļa Latvijas interneta lietotāju, kuri kā ...

žurnāls / Informācija

Dibina Advokātu atbalsta biedrību

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Ceturtdien, 30. jūlijā, aizritējusi jaunās Advokātu atbalsta biedrības (AAB) dibināšanas sapulce. Kā aģentūru LETA informējis viens no organizācijas dibinātājiem – advokāts Dmitrijs Skačkovs, AAB mērķi būs advokātu datubāzes izveidošana un uzturēšana, advokatūras aktuālo jautājumu apspriešana, advokātu informatīvā portāla izveide un uzturēšana, kā arī šīs profesijas pārstāvju iekšējās komunikācijas uzlabošana. Tāpat jaunajā biedrībā plānots ...

žurnāls / Īsziņas

Bez līdzšinējās pārstāvības Satversmes tiesā

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Aizvadītās nedēļas sēdē, 28. jūlijā, valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī un Tieslietu ministrijas (TM) nolikumā, kas no minētajiem dokumentiem paredz izslēgt funkciju – valdības pārstāvību Satversmes tiesā (ST). Kā skaidro grozījumu autori, par piektdaļu samazinātā finansējuma dēļ TM turpmāk nevarēs nodrošināt Ministru kabineta pārstāvību ST. Līdz šim, lai nodrošinātu šīs funkcijas izpildi, TM sagatavoja valdības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sekām, ja zemesgrāmatā neierakstīts nomas līguma priekšmets tiek atsavināts

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Kā noteikts Civillikuma 2126. pantā, nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā pret trešajām personām, tikai ierakstot nomas līgumu zemesgrāmatā. Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 12. pantā noteikts, ka līdz Zemesgrāmatu likuma atjaunošanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās nekustamās mantas nomas līgumi var tikt noslēgti uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, ja likumos nav paredzēti citi termiņi. Likumam neatbilstoša vienošanās par nomas līguma termiņu nerada tiesiskas sekas neatkarīgi no līguma reģistrācijas pašvaldībā. ...

Anna Prozumenta

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vainīgā personības izvērtēšana, nosakot sodu

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Personas vaina noziedzīgajā nodarījumā ir konstatējama, pamatā balstoties uz Satversmes 92. panta, Krimināllikuma 8. panta, Kriminālprocesa likuma 19. panta (nevainīguma prezumpcija) un Kriminālprocesa likuma 520. panta noteikumiem. Personas vaina attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pakļauta pierādīšanai ar visiem iespējamajiem pierādīšanas līdzekļiem, kas uzskaitīti Kriminālprocesa likumā. ...

Jānis Bogdasarovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma nepieciešamība

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

2008. gada 25. jūnijā Eiropas Komisija ir publicējusi regulas projektu COM (2008) 396/3, kurš paredz Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma izveidi un ieviešanu. Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību jaunas Eiropas sabiedrības juridiskās formas izveidei, lai sekmētu mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, atvieglojot to izveidošanas procesu un darbību vienotajā Kopienas tirgū. Regulas projekta mērķis ir ļaut nodibināt Eiropas privāto sabiedrību, ievērojot vienādus, vienkāršus, elastīgus komerctiesību noteikumus, kā arī radīt maksimāli kopīgu tiesisko regulējumu visām dalībvalstīm. Regulas projekta plānotais spēkā stāšanās laiks ir 2010. gada 1. jūlijs. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Diskusija

Personvārdu lietošana kapitālsabiedrības nosaukumā

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šā gada 14. jūlija "Jurista Vārdā" tika publicētas Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas un ekspertu komentāri par personvārdu izmantošanu kapitālsabiedrības nosaukumā. Minētajā publikācijā paustais pamudināja autoru sniegt savu skatījumu par šo problēmjautājumu, tādējādi par to aizsākot plašāku diskusiju. ...

Andris Rimša, Māris Onževs

žurnāls / Diskusija

Par personvārdiem kapitālsabiedrību firmās

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šī gada 14. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicētas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p. i. (turpmāk – UR) atziņas, kas ietvertas lēmumos Nr. 1-5/85 un Nr. 1-5/1111 (turpmāk – Lēmumi vai katrs atsevišķi – Lēmums), ar kuriem tika atteikts ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar firmām "Valdis Zatlers", "Vineta Muižniece" un "Alnis Zaķis". Patērētāju aizsardzības biedrībai (turpmāk – Biedrība) nelabvēlīgajos UR Lēmumos paustās atziņas ir izraisījušas diskusijas juristu vidū par kapitālsabiedrības firmā iekļaujamo vārdu saturu un par personas vārda un uzvārda tiesisko aizsardzību kopumā.2 Raksta autori uzskata, ka UR, pieņemot minētos Lēmumus, ir kļūdaini iztulkojis tiesību normas, interpretējot tās neatbilstoši tiesību normu piemērošanas metodoloģijai, tai skaitā ignorējot Komerclikuma tiesību normu iztulkošanas robežas, un līdz ar to ir veicis nepamatotu tiesību tālākveidošanu. Šajā rakstā tiks analizēta Lēmumos ietvertā argumentācija, kā arī sniegts izklāsts autoru viedoklim, ka saskaņā ar pašreizējām tiesībām UR nebija tiesīgs atteikt ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar norādītajiem personvārdiem to firmās, pamatojoties uz Komerclikuma 29. un 30. pantu. ...

žurnāls / Notikums

Valststiesību aktualitātes Bīriņu seminārā

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Ierasti jūlija nogalē Latvijas valststiesību teorētiķi un praktiķi pulcējas uz kopēju domu apmaiņu vairāku dienu garumā Bīriņos. Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs šajā gadā notika jau sesto reizi. Pa šiem gadiem Bīriņu seminārs gan pēc dalībnieku loka, gan pēc apspriesto tēmu un aktualitāšu skaita neapšaubāmi kļuvis par autoritatīvāko un prestižāko valststiesību forumu Latvijā. Atklājot šā gada diskusijas Bīriņos, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece uzsvēra: līdzās vispārējiem tiesību principiem un rakstītajām tiesību normām juristiem publisko tiesību jomā ir vēl viens nozīmīgs avots – Bīriņu konstitucionālās politikas semināru materiāli. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Demirs un Baikara pret Turciju"

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas1 (turpmāk – Konvencija) dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, ir svarīgi sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai un analizēt spriedumus ne tikai pret Latviju, bet arī pret citām valstīm. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedums lietā "Demirs un Baikara pret Turciju"2 pieņemts 2008. gada 12. novembrī. Šajā lietā ECT Lielā palāta vienbalsīgi atzina, ka Turcija ir pārkāpusi Konvencijas 11. pantu, kurš garantē "tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses". Šis spriedums uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās, līdzīgās lietās, tomēr spriedums nav vērtējams kā pārsteigums, bet drīzāk kā sengaidīta ECT judikatūras attīstība attiecībā uz valsts pārvaldes darbinieku tiesībām veidot arodbiedrības un piedalīties tajās. Rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Nedēļas jurists

Jautrīte Briede

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

žurnāls / Īsziņas

Advokāti dod priekšroku pensijai

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Atsaucoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes apstiprinātajām ziņām, aģentūra LETA informē, ka jau šovasar vairāki pensijas vecuma advokāti ir nolēmuši aiziet no advokatūras vai apturēt savu darbību tajā, lai nezaudētu 70% pensijas. Tā, piemēram, pēc LETAS ziņām, savu darbību advokatūrā ir apturējis zvērināts advokāts Valdemārs Šubrovskis, Pēteris Lastovskis, Jūlijs Arājs, Urijs Šenkmanis un Aivars Vīnkalns. Savukārt no advokatūras ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprinātas tiesvedībā izmantojamas veidlapas

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Pagājušās nedēļas sēdē Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā izmantojamām veidlapām. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem, kuri ir spēkā jau kopš 2009. gada 1. marta. Savulaik Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei izveidotā darba grupa secinājusi, ka šādu veidlapu izmantošana nodrošina efektīvu brīdinājuma procesa norisi tiesās, ...

žurnāls / Īsziņas

Jauns ģenerālis

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Ministru kabinets 21. jūlijā Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka vietniekam Sergejam Čepjolkinam kā apbalvojumu piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi. Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne norāda, ka S. Čepjolkins dienestu sācis 1982. gada 11. oktobrī, bet kopš 2008. gada 4. februāra ieņēmis IeVP priekšnieka vietnieka amatu. Par priekšzīmīgu attieksmi pret dienesta pienākumu pildīšanu S. Čepjolkins jau ir apbalvots 34 reizes, ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu administrācijā mainījusies vadība

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Pēc Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, saskaņā ar tieslietu ministra Mareka Segliņa 2009. gada 16. jūlija rīkojumu līdzšinējais Tiesu administrācijas direktors Gints Karlsons ir atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās. Tādējādi no 20. jūlija viņa pienākumus pilda direktora vietnieks Andris Munda. ...

žurnāls / Īsziņas

Konferencē Kišiņevā

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska informēja, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris aizvadītajā nedēļā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā piedalījies starptautiskajā konferencē "Fundamentālās konstitucionālās vērtības kā demokrātijas stabilitātes faktors". G. Kūtris konferencē uzstājies ar referātu "Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts princips kā sociāli ekonomiskos procesus stabilizējošas ...

žurnāls / Īsziņas

Velotūre iecietības veicināšanai

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Otrdien, 21. jūlijā, velotūres "Ieminies par iecietību!" ietvaros Rīgā, Vērmanes dārzā, arī ar Tiesībsarga biroja speciālistu līdzdalību notika vairāki izklaidējoši un izglītojoši pasākumi, kuru nolūks bija pievērst uzmanību iecietības vairošanai sabiedrībā. Tiesībsarga biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Sabīne Viļumsone informēja, ka viņas pārstāvētā biroja darbinieki pasākumu norisē rūpējušies par izglītojošo daļu. Tā, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par komersanta firmas izvēles ierobežojumiem

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Komersanta veids ir komerctiesiskajā apgrozībā svarīgs apstāklis. Komersanta firmā ir jāietver norāde uz komersanta veidu un tādējādi firma, citastarp, sniedz nozīmīgu informāciju trešajām personām par konkrēto komersantu, proti, informāciju par komersanta veidu. Tādējādi firmas regulācija kalpo gan paša komersanta, gan trešo personu interesēm. Firmas regulācijas mērķis ir, pirmkārt, aizsargāt komersantu pret viņam piederošas firmas prettiesisku izmantošanu, otrkārt, novērst trešās personas maldināšanas iespēju. Mērķis novērst trešās personas maldināšanas iespēju tiek panākts, nosakot komersanta veida norādes obligātu iekļaušanu firmā un nosakot firmas izvēles ierobežojumus. Tiesību normas tieši noteic, ka firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu (Komerclikuma 29. panta pirmā daļa). Komerclikuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums firmā ietvert maldinošas ziņas nav saprotams tādējādi, ka šī tiesību norma aizliedz iekļaut tikai tādu informāciju, kura nepārprotami sniedz īstenībai neatbilstošas ziņas par komersanta veidu. Maldināt var arī tāda informācija, kura netieši vai neapzināti norāda uz iespējamiem faktiski nepastāvošiem apstākļiem, vai informācija, kura ir savstarpēji pretrunīga, un tādējādi uz tās pamata trešā persona var izdarīt nepareizu secinājumu par attiecīgo komersantu. Komerclikuma 29. panta sestā daļa, kas noteic, ka preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē preču zīmes regulējošie normatīvie akti, neietekmē šā paša panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu. Pretējā gadījumā, reģistrējot firmu atbilstoši preču zīmei vai tās daļai, bet neizvērtējot firmas atbilstību komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, netiktu ievērotas trešo personu tiesiskās intereses, kas neatbilstu vienam no firmas regulācijas mērķiem. Tādējādi nav atzīstams, ka tajos gadījumos, kad firmā tiek izmantota preču zīme vai tās daļa, ir reģistrējamas arī tādas firmas, kas pretēji Komerclikuma 29. panta pirmās daļas regulējumam trešās personas faktiski var maldināt par attiecīgā komersanta veidu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesībsargs atskaitās Saeimas deputātiem

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Šā gada 16. jūlijā tiesībsargs Romāns Apsītis Saeimas deputātiem sniedza ziņojumu par Tiesībsarga biroja paveikto un par nozīmīgākajiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem Latvijā 2008. gadā. Tiesībsarga likuma 15. pants un Saeimas kārtības ruļļa 131. pants paredz, ka tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijs ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas. Ar ziņojumu tiesībsargam Saeimā bija paredzēts uzstāties pavasara darba sesijas pēdējā plenārsēdē 18. jūnijā, tomēr līdz galam nezināmu iemeslu dēļ tiesībsargs uz to neieradās. Tādēļ tikai jūlija vidū tiesībsargs Saeimas ārkārtas sēdē ziņoja par pērnā gada rezultātiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Blakus sūdzības iesniegšana par atteikumu pieņemt prasības pieteikumu

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Šajā publikācijā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Civilprocesa likuma 442. panta pirmās daļas piemērošanu attiecībā uz atteikumu pieņemt prasības pieteikumu bez lietas dalībnieka klātbūtnes.1 ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Sakarā ar pašvaldību vēlēšanām vēlreiz uzjundīja diskusija par Latvijas nepilsoņu statusu un balsstiesībām pašvaldību līmenī. Tādējādi rakstā tiks sniegta Latvijas nepilsoņa statusa un tiesību analīze un salīdzinājums ar Igaunijas regulējumu.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

2008. gadā no 10 767 notiesātajām personām 2371 persona, tas ir, 22%, tika sodīta saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.1 Papildus tam 268 personām naudas sods un piespiedu darbs par šo nodarījumu tika piemērots ar prokurora priekšrakstiem par sodu.2 Latvijas noziedzības struktūrā noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ieņem otro pozīciju, atpaliekot vien no kriminālnodarījumiem pret īpašumu,3 savukārt transportlīdzekļa vadīšana reibuma stāvoklī ir izplatītākais noziedzīgais nodarījums pret ceļu satiksmes drošību. ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iestādes lēmuma un civiltiesiska līguma mijiedarbība

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Iestāde privāto tiesību jomā var darboties tikai tad, ja kādā tiesību normā ietverts attiecīgs pilnvarojums. Vispārējais pilnvarojums iestādes darbībai privāto tiesību jomā paredzēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma1 87. pantā. Tomēr vairākos normatīvajos aktos noteikts, ka iestādei pirms līguma noslēgšanas ir jāizdod administratīvais akts, kas vai nu nosaka, ar kuru personu līgums slēdzams, vai arī pēc būtības izlemj, vai personai ir subjektīvās tiesības prasīt attiecīga līguma noslēgšanu. Šajos gadījumos notiek divu dažādu tiesību apakšnozaru galveno institūtu – administratīva akta un civiltiesiska līguma – mijiedarbība, kuras izpausmēm un problēmu risinājumiem veltīts šis raksts. ...

Vairis Dmitrijevs

žurnāls / Nedēļas jurists

Vairis Dmitrijevs

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

žurnāls / Informācija

Īsteno izlīguma metodes projektu

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Valsts probācijas dienests uzsācis izlīguma metodes ieviešanas projektu. Sadarbībā ar Norvēģijas Nacionālo mediācijas dienestu Probācijas dienests uzsācis īstenot projektu "Eiropas valstu pieredzes pārņemšana izlīguma metodes "Conferencing" ieviešanā Valsts probācijas dienesta darbā", aizvadītajā nedēļā informēja Probācijas dienesta preses sekretārs Imants Mozers. Projektā paredzēts ieviest izlīguma metodi starp cietušo ...

žurnāls / Īsziņas

Būs pieejami personu banku konti

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Ziņas par fiziskās un juridiskās personas kontiem un veiktajām banku operācijām varēs iegūt arī šo personu maksātnespējas procesa administratori savu pienākumu izpildei, to paredz 16. jūlijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Kredītiestāžu likumā. Grozījumi paredz, ka šādas ziņas maksātnespējas procesa administratoram būs izsniedzamas, pamatojoties uz pieprasījumu, kuram pievienots tiesas lēmuma noraksts par maksātnespējas procesa ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta darbiniekus maksātnespējas gadījumā

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Maksātnespējas administrācija šogad 48 maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu segšanai piešķīrusi kopumā 702 228 latus, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. No šā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam piešķirti līdzekļi kopumā 699 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Aizvadītajā gadā kopumā Maksātnespējas administrācija 84 maksātnespējīgo uzņēmumu 102 darbinieku prasījumu apmierināšanai ...

žurnāls / Informācija

Diskutē par tieslietu un iekšlietu prioritātēm

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Aizvadītajā nedēļā, no 15. jūlija līdz 17. jūlijam, Stokholmā neformālajā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē diskutēja par prioritātēm nākamajai programmai tieslietās un iekšlietās 2010.–2014. gadam. Programma, kas neformāli tiek dēvēta par Stokholmas programmu, būs turpinājums Hāgas programmai, attīstot Eiropas Savienību kā vienotu drošības, tiesiskuma un brīvības telpu, informēja Iekšlietu ministrijas ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma 20. pantā garantēto apsūdzētā tiesību pārkāpums

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Tikai apelācijas instancē mainot attaisnotai personai noziedzīga nodarījuma būtiskus faktiskos apstākļus, tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 20. pantā garantētās apsūdzētā tiesības arī tad, ja pati apsūdzība kopumā nemainās uz smagāku. Kriminālprocesa likums neparedz tādu jēdzienu kā "apsūdzības precizēšana", savukārt, grozot apsūdzību un mainot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu, tiek mainīti lietas faktiskie apstākļi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Šā gada jūnija beigās un jūlija sākumā pēc kolēģu lūgumiem pieņemti šādi Zvērinātu advokātu padomes lēmumi. No kolēģijas atskaitīti: zvērināta advokāte Zinaīda Bērziņa, zvērināta advokāte Ināra Ozola, zvērināta advokāte Silvija Zujāne, zvērināts advokāts Bruno Putniņš, zvērināta advokāte Gaļina Deņiseviča, zvērināts advokāts Ivans Deruks, zvērināta advokāte Jeļena Mironova. Apturēta darbība: zvērinātam advokātam Pēterim Lastovskim, zvērinātam ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieskats Robežlīguma sprieduma tapšanā

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Jaunā grāmata savā ziņā ir eksperiments, piedāvājot lasītājam iespēju nokļūt tiesneša lomā un, patstāvīgi iepazīstoties ar galvenajiem dokumentiem, izvērtēt to, cik pareizs un tiesisks ir attiecīgās lietas risinājums. Šo aspektu grāmatas priekšvārdā uzsvēris arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: "Pateicoties šai grāmatai jeb, precīzāk, krājumam, ikviens lasītājs varēs iepazīties ar daļu no tiem dokumentiem, kas veidoja ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts aizsardzība asimetrisko draudu laikmetā – starptautisko tiesību aspekti

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Kopš 2001. gada 11. septembra ir pagājuši gandrīz astoņi gadi, tomēr diskusijas joprojām nerimstas. Joprojām tiek diskutēts par bruņota konflikta definīciju,1 par apsteidzošās pašaizsardzības pielietošanas tiesiskumu,2 valsts atbildības jautājumiem terorisma kontekstā,3 kā arī citiem ļoti diskutabliem un tajā pašā laikā loģiskiem jautājumiem. Notikumi kopš 2001. gada 11. septembra liecina, ka asimetriskie draudi, kuru intensitāte īpaši pieaugusi pēdējos astoņos gados, ievērojami ietekmējuši arī starptautisko tiesību attīstību. Ir parādījušās nopietnas izmaiņas ANO statūtu 51. panta interpretācijā, parādījušās jaunas pašaizsardzības tiesību doktrīnas, kuras tiek lietotas arī praksē, kā arī ir vērojamas izmaiņas terora aktu kvalifikācijā. Tā kā Latvijā juridiskajā literatūrā un periodikā šie jautājumi tiek apskatīti ļoti reti, šajā rakstā tiks analizēta asimetrisko draudu ietekme uz ANO statūtu 51. panta interpretāciju. ...

Kristīne Neimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumiskie aizliegumi un parādnieka tiesības

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Laikā, kad liela daļa cilvēku nespēj pienācīgi pildīt savas saistības pret bankām (kreditoriem) un īsti nezina, kā risināt radušos situāciju, pie kuras viņi turklāt nejūtas īsti vainīgi, ir svarīgi apskatīt, kādas tiesības parādniekam piešķir likums, lai viņš varētu sekmīgi nokārtot savas saistības pret banku (kreditoru). Uzsvaru vēlos likt uz vārdu "sekmīgi", jo nebūt nav tā, ka likums parādnieku atstājis bez rīcības iespējām, lai tas bezpalīdzīgi gaidītu sava īpašuma izpārdošanu piespiedu izsolēs. Cits jautājums, kā likumu piemērojam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai abonents var lauzt līgumu bez līgumsoda

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

No saistību vienpusējas izbeigšanas pirms termiņa izrietošais līgumsods ir aktuāls jautājums tiem abonentiem, kurus neapmierina esošā elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte. Atsevišķos gadījumos abonentam ir tiesības vienpusēji lauzt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda samaksas. ...

žurnāls / Informācija

Tiesībsarga biroja konflikts risināms pašā birojā

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Šomēnes ne tikai Satversmes tiesā sakarā ar pieteikumu simtiem par grozījumiem likumos, kas noteic atalgojumu, pensiju un citu sociālo maksājumu apmēru, bet arī citā būtiskā tiesību aizsardzības iestādē – Tiesībsarga birojā – "iet karsti". Tikai atšķirībā no Satversmes tiesas, kurā noris intensīvs darbs pie saņemtajiem pieteikumiem, Tiesībsarga birojā darbinieki ir sadalījušies divās opozicionārās grupās. Publiskajā telpā tiek aktīvi diskutēts par konflikta apstākļiem un iemesliem un tiek meklēts risinājums starp tiesībsargu Romānu Apsīti un Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības (apvienojušies 26 no 42 darbiniekiem) pārstāvjiem. Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība bija vērsusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ar aicinājumu izvērtēt Tiesībsarga biroja darbības efektivitātes un reputācijas jautājumus. Pagājušajā nedēļā, 14. jūlijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uz sēdi uzaicināja Tiesībsarga biroja pārstāvjus un pašu tiesībsargu R. Apsīti, lai uzklausītu viedokļus par Tiesībsarga birojā radušos konfliktu un lai esošajai situācijai pēc iespējas ātri atrastu risinājumu, kā arī novērstu pašas institūcijas autoritātes mazināšanos sabiedrībā. ...

žurnāls / Notikums

Konferencē spriež par pārrobežu ģimenes lietām

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš, atklājot konferenci, norādīja, ka sākotnēji ambiciozi pieteiktajam projektam "Jaunākās un nākotnes attīstības tendences civiltiesību jomā Eiropas Savienībā" ir dots starts ar konferenci, kas veltīta pārrobežu ģimenes lietām, pievēršot uzmanību šā jautājuma aktualitātei ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu ...

žurnāls / Eiropas telpā

Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam1 seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija.2 Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne. Tādēļ, lai rastu vienotu izpratni par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, Latvija iesniedza sūdzību pret Itāliju Eiropas Komisijā.3 Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija nav pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un ka Latvijas sūdzība pret Itāliju nav pamatota. Šis strīds ir uzmanības vērts jau tādēļ, ka tas var nonākt līdz pat Eiropas Kopienu tiesai. Šobrīd ir Latvijas ziņā,4 vērsties vai nevērsties Eiropas Kopienu tiesā, taču nevajadzētu izslēgt iespēju, ka arī Itālija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, turklāt Eiropas Komisija pati var uzsākt pārkāpuma procedūru. Juridiski šis strīds ir apzīmējams ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem jeb bērnu pārrobežu prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu. ...

Arvīds Dravnieks

žurnāls / Nedēļas jurists

Arvīds Dravnieks

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

žurnāls / Informācija

Civiltiesībām veltīta konference

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Aizvadītajā nedēļā, 9. un 10. jūlijā, Tieslietu ministrija sadarbībā ar vairākām ārvalstu organizācijām rīkoja konferenci Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde pārrobežu ģimenes lietās", informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja J. Saulīte. Konferencē diskutēja par jurisdikciju laulības lietās, vecāku atbildības lietās, spriedumu atzīšanu un izpildi vecāku atbildības lietās, par praktiskajiem tiesiskajiem ...

žurnāls / Īsziņas

Saskaņo likumu normas

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ministru kabinets 7. jūlijā akceptēja grozījumus Komercķīlu likumā, lai šai likumā lietoto terminoloģiju, kā arī atsevišķas likuma normas saskaņotu ar Maksātnespējas likumu. Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. Komercķīlu likumā paredzēts iekļaut regulējumu par komercķīlas reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu gadījumā, ja komercķīlas devējam tiek īstenots ...

žurnāls / Informācija

Izskaidro šķīrējtiesas līguma spēku

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Vienas puses atkāpšanās no līguma neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā šķīrējtiesas līgums noslēgts, norādīts Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces lēmumā. Šāds lēmums pieņemts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Civillietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulcē, 7. jūlijā informēja tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Ar lēmumu ...

žurnāls / Īsziņas

Jauna Augstākās tiesas senatore

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru 3. jūlija kopsapulces lēmumu par departamenta senatori iecelta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Nusberga. A. Nusberga par tiesnesi strādā kopš 1980. gada. Līdz 1990. gadam viņa bija Rīgas pilsētas tagadējās Kurzemes rajona tiesas tiesnese, kopš 1990. gada – Augstākās tiesas tiesnese Krimināllietu tiesu palātā. 1998. gadā A. Nusbergai piešķirta pirmā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības un privātpersonas noslēgta līguma tiesiskā daba

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, izpildes pareizību, tiesai vispirms jāpārbauda publisko tiesību līguma esamība. Savukārt, lemjot par pieteikumu sakarā ar publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas paredz iestādei tiesības noslēgt publisko tiesību līgumu un vai ir saistošs iestādes apsolījums slēgt publisko tiesību līgumu. Publisko tiesību līgums ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Tā kā publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem, ir jānorobežo publisko tiesību līgums no privāttiesiska līguma. Latvijā publisko tiesību līgumu tipus likumdevējs ir uzskaitījis Valsts pārvaldes iekārtas likumā (12. panta pirmā daļa). Vienlaikus likumā var būt paredzēti arī citi publisko tiesību līgumu tipi un nosacījumi. Jēdziens "likums" ir jāsaprot nevis formālā, bet materiālā izpratnē, iekļaujot šajā jēdzienā Ministru kabineta noteikumus, bet ne pašvaldības saistošos noteikumus, jo no valsts pārvaldes vienotības principa izriet, ka vienā pašvaldībā nevar ieviest tikai tur pastāvošu jaunu publisko tiesību līguma tipu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto publisko tiesību līgumu tipu uzskaitījuma jēga ir tipizēt valsts pārvaldes slēgtos publisko tiesību līgumu veidus un katram no tiem noteikt īpašus, tiesā pārbaudāmus pieļaujamības un satura priekšnoteikumus, kā arī noteikt likumā pieļautajiem publisko tiesību līgumu tipiem zināmus nosacījumus, kuriem tie ir pakļauti. Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Uz kapitālsabiedrībām attiecas Komerclikuma 30. pantā noteiktais tādu personu vārdu un uzvārdu izmantošanas aizliegums, kas aizskar personu subjektīvās tiesības un maldina trešās personas. Firmai pašai par sevi jābūt nepārprotamai, kas izslēdz iespēju radīt maldīgu priekšstatu par tās saistību ar kādu citu personu. Kapitālsabiedrības firmā var izmantot tikai dibinātāja vai dalībnieka vārdu un uzvārdu. Vienīgā atkāpe no šīs prasības ir tikai ...

...

255

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls