Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civillietu izskatīšana apelācijas instancē: procesuālā problemātika

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Apelācijas instances tiesas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze lietu izskatīšanā apelācijas kārtībā. Vienlaikus, kā redzams no iepriekš teiktā, spēkā esošā lietu izskatīšanas kārtība arī rada virkni problēmu. Atšķirībā no citiem civilprocesa institūtiem Civilprocesa likumā kopš tā pieņemšanas laika apelācijas institūta tiesiskajā regulējumā samērā reti izdarītas izmaiņas. Šajā rakstā norādītās problēmas de lege ferenda varētu kalpot par pamatu minēto problēmu atrisināšanai likumdošanas ceļā. ...

Daimārs Škutāns, Marta Ābula

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeima pret Augstāko tiesu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Rūgts pārsteigums ir nesenie grozījumi Civilprocesa likumā,1 kas liek brīnīties par Saeimas izpratni par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem un vēlmi atkal panākt situāciju, kad prasītājs prasības nodrošināšanas jautājumos bauda daudz izdevīgāku stāvokli nekā atbildētājs. Šis praktiskais komentārs atklāj jaunāko Augstākās tiesas praksi saistībā ar prasības nodrošināšanu, kā arī vērtē tās vietu nesenajos Civilprocesa likuma grozījumos, lai kārtējo reizi rosinātu izmaiņas esošajā situācijā. ...

Mareks Segliņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un zvērināts advokāts, kopš 1998. gada aktīvi darbojas politikā: 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāk nekā četrus gadus (dažādās valdībās) ministra amatā vadījis iekšlietu resoru. Nākamnedēļ apritēs simts dienas, kopš M. Segliņš ir tieslietu ministrs. Taču šai valdībai minēto periodu nebija iespējams vadīt tradicionālajā iesildīšanās režīmā. Visiem zināms, ka jau vairāk nekā pusgadu Latvija cenšas bremzēt tautsaimniecības bezdibenīgo kritumu un glābt valsts kasi. Arī tieslietu ministra darba kārtībā budžeta samazinājums un nozares izdzīvošana šajos mēnešos ir bijis galvenais temats. Uz laiku “pēc krīzes” atlikti daudzi valdības deklarācijas tieslietu sadaļā minēti pasākumi, bet dažiem no valdības nospraustajiem mērķiem naudas trūkuma dēļ klājies pavisam bēdīgi. Piemēram, tā vietā, lai pilnveidotu un efektivizētu Valsts probācijas dienesta darbu (deklarācijas tieslietu sadaļas 14. p.), ar grozījumiem valsts budžeta likumā tiks lemts par šīs iestādes funkciju būtisku ierobežošanu vai pat likvidāciju. Kas bija un vēl būs sāpīgākie cirpieni tieslietu nozares budžetā – tas bija galvenais tieslietu ministra Mareka Segliņa un “Jurista Vārda” sarunas temats 5.jūnijā, dienu pēc budžeta grozījumu pirmā lasījuma Saeimā. Kad žurnāls 12. jūnijā bija jānodod tipogrāfijā drukāšanai, kļuva skaidrs, ka ministra viedoklis par finanšu samazinājumu tieslietu sistēmai par sākotnēji plānotajiem 7 miljoniem latu vairs nav aktuāls. Saskaņā ar 11. jūnijā panākto valdības un sociālo partneru vienošanos valsts budžeta izdevumi tiks mazināti par 500 miljoniem latu. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē dažu dienu laikā Tieslietu ministrijas vadībai bija jālemj par to, kur “nogriezt” vēl vairāk nekā piecus miljonus latu, un nebija skaidrs, vai, piemēram, tiesnešu un līdz ar to arī prokuroru algu samazinājums varēs apstāties pie iepriekš plānotajiem 15 procentiem. Jādomā, ka 16. jūnijā, “Jurista Vārda” iznākšanas dienā, situācija būs kļuvusi daudz skaidrāka, jo svētdien paredzēta vēl viena valdības sēde, lai Saeima šonedēļ varētu lemt par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā. Līdz ar to 5. jūnija intervijas daļu, kas skar budžetu, nepublicējam. Taču “Jurista Vārda” redakcija ļoti cer, ka jau nākamajā žurnāla numurā 30. jūnijā lasītāji varēs uzzināt tieslietu ministra Mareka Segliņa detalizētu viedokli par tieslietu sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos. Tātad – turpinājums sekos nākamajā “Jurista Vārdā”. ...

žurnāls / Īsziņas

Rīgā būs mazāk notāru

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Aizvadītajā ceturtdienā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi noteikumos par zvērinātu notāru amata vietām, kas paredz likvidēt vakantās amata vietas Rīgā. Šādu lēmumu projekta autori pamato ar apsvērumu, ka, ņemot vērā Notariāta likumā noteiktos kritērijus zvērinātu notāru amata vietu izveidei un likvidācijai, pārmaiņas notariālo lietu piekritībā nav notikušas, jo kopš 2006. gada zvērinātiem notāriem jaunas funkcijas nav ...

žurnāls / Informācija

Plāno ieviest vienotu Eiropas Patentu tiesu sistēmu

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Tieslietu ministrijas pārstāvis Reinis Briģis norāda, ka turpmāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs iespēja lētāk un vienkāršāk aizstāvēt savus izgudrojumus Eiropā, jo šis ir kļuvis par vienu no aktuāli risināmiem jautājumiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī. Šobrīd Eiropas līmenī personas savus izgudrojumus var aizsargāt, iegūstot Eiropas patentu. Tas ir spēkā valstīs, kurās ir apstiprināts. Tādējādi, lai persona realizētu ...

žurnāls / Īsziņas

Jauna tiesas vadītāja

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Pēc Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, no 1. jūnija ar tieslietu ministra lēmumu par Cēsu rajona tiesas priekšsēdētāju iecelta šīs tiesas tiesnese Dace Blūma. Viņa 1978. gadā ir beigusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti un par Cēsu rajona tiesas tiesnesi strādā kopš 1984. gada janvāra. 2007. gadā saņēmusi Tieslietu ministrijas apbalvojumu par priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu. Tiesu administrācija ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākajā tiesā samazina štatus

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informē, ka taupības nolūkā no 1. jūnija tiesā ir likvidēta Sūdzību izskatīšanas nodaļa. Turpmāk šīs funkcijas – personu iesniegumu pieņemšana un atbilžu sagatavošana – tiks pārdalītas starp Senāta departamentiem, tiesu palātām un Dokumentu pārvaldības nodaļu. Trīs no nodaļas bijušajiem darbiniekiem turpinās darbu kā Senāta Civillietu departamenta un Dokumentu pārvaldības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Par ierakstu koncesiju līgumu reģistrā Koncesiju likuma 1. panta 1. punktā noteiktais personu loks, kas var būt par koncedentu, nav izsmeļošs. Ministru kabinets var deleģēt savas funkcijas slēgt valsts vārdā koncesijas līgumu citām personām to likumā noteikto kompetenču ietvaros. Ja pilnvarotā persona ir noslēgusi koncesijas līgumu valsts vārdā, tad valsts notāram ir pienākums koncesiju līgumu reģistrā ierakstīt šīs Ministru kabineta ...

Lāsma Trofimova

žurnāls / Informācija

Vai zāļu kompensācijas sistēma nodrošina cilvēka pamattiesību ievērošanu

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Pēdējā laika tiesvedības procesi Satversmes tiesā un administratīvajās tiesās, kas saistīti ar valsts kompensējamo medikamentu sistēmu, pulcēja ekspertus un interesentus uz diskusiju "Pacientu iespējas saņemt dzīvības saglabāšanai nepieciešamos medikamentus". Pasākums notika 18. maijā Rīgas Juridiskajā augstskolā. ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Informācija

Nolemts atteikties no tiesas piesēdētājiem

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Gadiem ilgusī diskusija par tiesu piesēdētāju lietderību, šķiet, tiek atrisināta vienā mirklī. Sakarā ar vispārējo taupības režīmu, budžeta līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu, kā arī ievērojot, ka tiesu piesēdētāja institūta darbība lielākoties ir formāla, nolemts atteikties no tā. Pašlaik, koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus, tomēr tiesu piesēdētājam nav nepieciešama juridiskā izglītība. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Notikums

Atskats uz konferenci par komercdarījumu tiesisko regulējumu

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Turpinot aizvadītajā gadā sākto tradīciju organizēt konferences par komerctiesību aktualitātēm, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 29. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā rīkoja konferenci par komercdarījumu tiesisko regulējumu. Kā solīts iepriekšējā "Jurista Vārdā", šoreiz sniedzam plašāku pārskatu par konferences norisi. ...

žurnāls / Notikums

Juridiskā prakse un palīdzība vienuviet

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Pavisam nesen, pirms desmit dienām, apritēja desmit gadi, kopš ar līgumu nostiprināta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centra darbība. Savukārt jau drīzumā, pēc trim dienām, salidojums pulcēs visus, kuri aizvadītajā desmitgadē centrā darbojušies, – gan studentus, gan mācībspēkus. Un skaidri zināms, ka ir vismaz divi cilvēki, kuri šo satikšanos gaida ar ļoti lielu nepacietību un pat sola aizkustinājuma asaras, jo kopš pirmās dienas un līdz pat šim brīdim viņas – Jautrīte Briede un Sandra Zīle Gereiša – ir bijušas kopā ar studentiem, lai vadītu gan centra darbu, gan topošo juristu pirmo nopietno praksi, patstāvīgi risinot juridiskus strīdus. ...

Ilze Pumpuriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", kuri bijušajiem namīpašumu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ļāva pretendēt uz šo īpašumu atgūšanu, un vairāk nekā 10 300 namīpašnieku (no denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrības "Ausma" 1.08.2006. rezolūcijas) tagad ir atguvuši savus vai saviem radiem agrāk piederējušos īpašumus. Tāpat tika veikta zemes reforma, kas pakāpeniski sakārtoja zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās attiecības, radot tiesisko pamatu zemes lietotāju un īpašnieku tiesību aizsardzībai. Šie likumi daļēji atjaunoja pēc 1940. gada 21. jūlija, tas ir, pēc īpašumu nacionalizācijas aktiem (piemēram, 22.07.1940. Saeimas pieņemtās Deklarācijas par zemes pasludināšanu tautas īpašumā, LPSR AP prezidija 28.10.1940. dekrēta "Par lielo namu nacionalizāciju" u. c.), iedragāto sociālo taisnīgumu attiecībā uz plašu fizisko personu grupu. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercreģistra iestādes kompetence

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants ir centrālā tiesību norma komercreģistra vešanas administratīvajā procesā, jo tajā ietvertās formas regulē lēmuma pieņemšanas procedūru par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un iesniegto dokumentu reģistrēšanu (pievienošanu reģistrācijas lietai). Var teikt, ka administratīvais akts par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un/vai dokumentu reģistrāciju, kurā kā piemērojamās tiesību normas nav norādīts likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants, ir uzskatāms par prettiesisku. ...

Aivars Endziņš

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieguldījums konstitucionālās kontroles izpratnē

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Plašam lasītāju lokam tiek nodots juridisko zinātņu doktores Anitas Rodiņas monogrāfisks pētījums par konstitucionālās sūdzības teoriju un praksi Latvijā. Latvijas juridiskajā literatūrā tas ir pirmais apkopojošs un analītisks darbs par konstitucionālo kontroli, kas neapšaubāmi palīdzēs pilnveidot konstitucionālās sūdzības iesniegšanas, lietu ierosināšanas un izskatīšanas praksi Satversmes tiesā. ...

žurnāls / Informācija

Darba tiesību "diskriminācija" krīzes laikos

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Ekonomiskās grūtības, ko šobrīd izdzīvo Latvijas tautsaimniecība, jau kādu laiku atspoguļojas darba tiesību nozarē – atdzīvojas parādības, kas, labklājībai augot, šķita aizmirstas: bailēs no darba zaudēšanas darbinieki atkal piekrīt, ka algas tiek maksātas aploksnēs, netiek atalgots virsstundu darbs un darbs naktīs un svētku dienās, darba sludinājumos atgriežas diskriminējošas kandidāta dzimuma un vecuma norādes, darbu zaudē grūtnieces, netiek slēgti darba līgumi, kavējas algu izmaksa utt. Trauksmes zvanu par darba tiesību pārkāpumiem sākusi sist Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas pagājušajā nedēļā prezentēja divus ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību tapušus darba ņēmēju situācijas pētījumus: SKDS veikto Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju aptauju un Baltijas Sociālo zinātņu institūta (BSZI) pētījumu par darba tiesību un darba drošības problēmām. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesībpolitiska kļūda ceļu satiksmes regulējumā

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām atļaujām). Ar 2009. gada 22. janvāra likuma "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"1 9. punktu izdarīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā. Ar šā likuma spēkā stāšanos būtiski (vairāk nekā sešas reizes) samazināti administratīvā soda apmēri kravas nosūtītājiem – juridiskajām personām – par autopārvadājumu neatļautu veikšanu ar īpaši smagām kravām. Rakstā analizēta likumprojekta sagatavotāju griba, likumdevēja griba un tiesībpolitiskās sekas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 50 gadi

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Šogad tiek atzīmēta piecdesmitā gadadiena kopš Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) dibināšanas 1959. gadā. Pusgadsimta laikā ECT ir izdevies iemantot cilvēku uzticēšanos un ticību, ka tā spēj aizstāvēt cilvēku aizskartās pamattiesības. Tomēr šie gadi raksturojami ne tikai ar fundamentālām atziņām cilvēktiesību aizsardzībā, bet arī ar regulāru sūdzību pieaugumu un pašas tiesas reformēšanu. ...

Ineta Ziemele, Jānis Pleps

žurnāls / Intervija

Starptautiskās tiesības ir valsts interesēs

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu sociālās tiesības un tiesiskās paļāvības principa tvērumu. Pēc Lieldienām Latvijā viesojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Žans Pols Kosta ar oficiālu Eiropas Cilvēktiesību tiesas delegāciju. Savukārt maija nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta sāka izskatīt lietu "Kononovs pret Latviju", kurā nozīmīgi ir ne tikai cilvēktiesību, bet arī Latvijas valstiskuma atjaunošanas jautājumi. "Jurista Vārds" tikās ar autoritatīvo starptautisko tiesību un cilvēktiesību speciālisti – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi profesori Dr.iur. Inetu Ziemeli, lai pārrunātu Latvijai aktuālus tiesību jautājumus. ...

Normunds Vilnītis

žurnāls / Nedēļas jurists

Normunds Vilnītis

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

žurnāls / Nedēļas jurists

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

žurnāls / Īsziņas

Administratīvajās lietās – bez valsts palīdzības

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Ministru kabinets trešdien, 27. maijā, akceptēja izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, paredzot, ka no šā gada 1. jūlija vairs netiks nodrošināta juridiskā palīdzība administratīvajās lietās. Pēc likumprojekta autoru domām, lai ierosinātu administratīvo lietu iestādē, persona tajā var vērsties ar mutvārdu vai rakstveida iesniegumu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Iekšlietu ministrijas pārstāve Sintija Virse informē, ka aizvadītajā pirmdienā, 25. maijā, iekšlietu ministre Linda Mūrniece Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) rektoram Vitoldam Zaharam uzdevusi veikt nepieciešamās darbības, lai visās LPA programmās 2009./2010. mācību gadā studenti netiktu uzņemti. Savukārt valsts sekretāre Ilze Pētersone saņēmusi uzdevumu līdz šā gada 1. augustam veikt nepieciešamos pasākumus, lai izstrādātu rīcības plānu ...

žurnāls / Informācija

Senāts vēršas Satversmes tiesā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā nolēmis iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 100. punkta un 100.1 punkta atbilstību Satversmes 93. pantam un 110. pantam. Pieteikums iesniegts Gustava Zariņa administratīvās lietas ietvaros, kurā jāizvērtē minētās ...

žurnāls / Īsziņas

Darbu beidz divas senatores

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Augstākā tiesa informē, ka 28. maijā Saeima pieņēmusi lēmumu par Valdas Eilandes un Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesnešu pienākumu pildīšanas. Tādējādi Senāta Civillietu departamenta senatore Ruta Zaķe darbu Augstākajā tiesā beigusi jau ar 1. jūniju, bet Senāta Krimināllietu departamenta senatore Valda Eilande – ar 1. jūliju. Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece paskaidroja, ka abas senatores dodas ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesu praksi lietās par krāpšanu

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā pieņēmusi lēmumu, kurā izteikts viedoklis par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Pēdējos gados tiesās palielinās lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Lēmumā izteikts viedoklis, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva un kvalificējošām pazīmēm. Ja vainīgā persona ir izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma (KL) 177. panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās KL 177. panta daļas. Kvalificēt pēc KL 177. panta trešajā daļā norādītās kvalificējošās pazīmes – liels apmērs – var tikai tad, ja kaut viens no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir kvalificējams pēc šīs panta daļas. Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav ierakstījis nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Skaidrojums sniegts arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Ja ir konstatēts, ka vainīgā persona sniegusi nepatiesas ziņas subsīdiju, kredītu vai citu aizdevumu saņemšanai, bet nav vēlējusies radīt kredīta vai aizdevuma devējam materiālus zaudējumus, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 210. pantu, tas ir, par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Savukārt gadījumā, ja vainīgā persona izdarījusi minētās darbības, lai izmantotu saņemto aizdevumu pēc saviem ieskatiem, un jau aizdevuma saņemšanas brīdī zinājusi, ka neizpildīs līguma nosacījumus un neatmaksās saņemto aizdevumu, izdarītais papildus KL 210. pantam kvalificējams arī kā krāpšana saskaņā ar KL 177. vai 180. pantu. Rekomendāciju izstrādāšanai izmantots tiesu prakses apkopojums lietu iztiesāšanā par krāpšanu, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar speciālistu krimināltiesību jautājumos asociēto profesoru A. Judinu. Pētījumā izanalizēti 150 krimināllietu materiāli, kuros apsūdzības saskaņā ar Krimināllikuma 177., 180., 177.1, 178., 204. un 321. pantu uzrādītas 202 personām. Analizētās krimināllietas izskatītas pirmās instances tiesā laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam, bet galīgie nolēmumi pieņemti 2007. un 2008. gadā. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Skatīs strīdu par izslēgšanu no advokatūras

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Administratīvā rajona tiesa 8. jūnijā paredzējusi izskatīt tagadējā zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroja vadītāja Viktora Tihonova pieteikumu, kurā viņš apstrīdējis Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumu izslēgt viņu no advokatūras, informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa. ZAP lēmumu par V. Tihonova izslēgšanu pieņēma pērnā gada 7. oktobrī saskaņā ar Advokatūras likumu un Advokātu kolēģijas statūtiem. Advokatūras likuma ...

žurnāls / Domu mantojums

Mažoritārās vēlēšanu sistēmas attīstība nacionālo valstu veidošanās periodā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Šajā rakstā ir analizēta mažoritārā vēlēšanu sistēma nacionālo valstu veidošanās laikā no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Jāatzīmē, ka minētā perioda sākumā vairākas sistēmu raksturojošās pazīmes izpaudās atšķirīgi nekā mūsdienās. Mažoritārās vēlēšanu sistēmas veidošanās process ir interesants arī tāpēc, ka ir grūti nošķirt tās veidošanos no vēlēšanu tiesību paplašināšanās, jo abi minētie procesi vairākus gadsimtus attīstījās ciešā saistībā un izmaiņas vienā no tiem radīja izmaiņas arī otrā. ...

Andris Rozenbahs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai piekrastes josla ir jāieraksta zemesgrāmatā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Šajā rakstā autors vēlas apspriest aktuālu valsts pārvaldes ieceri – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šī iecere jau tikusi apspriesta dažādās ministrijās un ir pat tapusi attiecīga koncepcija par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda (turpmāk – Koncepcija). ...

Ilona Bulgakova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmeklēšanas termiņu problemātika pirmstiesas procesā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Šajā publikācijā, pamatojoties uz Latvijas tiesību normatīvajiem aktiem – Satversmi un Kriminālprocesa likumu – un ietverot grozījumus, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā1, tiks aplūkoti tiesvedības stadijas – izmeklēšanas pirmstiesas procesā – termiņi. Rakstā sniegts arī ieskats dažu Eiropas, t. sk. jauno demokrātisko, valstu kriminālprocesu regulējošajos tiesību normatīvajos aktos. ...

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Raksts ir autora individuālas pārdomas, kas radās pēc 2009. gada 8. maija kārtējās zvērinātu advokātu kopsapulces (turpmāk – kopsapulce). Pārdomas balstītas uz Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksā (turpmāk – Latvijas Ētikas kodekss) ietverto principu nozīmi un no Advokatūras likuma izrietošajiem zvērinātu advokātu pienākumiem. Kā zināms, kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nepieņēma nevienu lēmumu, tomēr pēc tās plašsaziņas līdzekļos aktīvi parādās zvērinātu advokātu viedokļi par dažiem būtiskiem jautājumiem, kas izkristalizējās jau kopsapulces laikā un rosināja vislielākās debates. ...

žurnāls / Notikums

Diskusija par komercdarījuma noteikumiem

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Kopš Komerclikuma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāki gadi, un tikai ar 2008. gada 18. decembra grozījumiem ir formulēts Komerclikuma galīgais veidols, kāds bija iecerēts jau likuma izstrādes sākumposmā. Ar 2010. gada 1. janvāri stāsies spēkā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi". Līdz ar to mainīsies arī līdzšinējais uzsvars juristu diskusijās. Galvenais analīzes objekts būs nevis jautājums par šāda regulējuma nepieciešamību, bet ...

Filips Švarcs, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami "vācisku" vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture1 – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojas, 2008. gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību (summa cum laude). Šobrīd F. Švarcs ir Eiropas Savienības finansētas pārrobežu sadarbības programmas2 sekretariāta vadītājs ar darbavietu Turku pilsētā Somijā. Dzimis Hamburgā, tiesību zinātnes studējis Pasavas universitātē (Universität Passau) Bavārijā, dažādos jurista amatos praktizējies un otro valsts juridisko eksāmenu nokārtojis Meklenburgā- Priekšpomerānijā, pasniedzis komerctiesības Štrālzundes augstskolā un civiltiesības – Eirofakultātē Rīgā. Darbojies arī dažādos ar Ziemeļeiropu un Austrumeiropu saistītos projektos. Protams, ir pārsteigums turēt rokās grāmatu par Latvijas Civillikuma vēsturi, ko sarakstījis vācu jurists. Kas viņu uz to pamudinājis? Cik ilgu laiku autors veltījis šādam fundamentālam pētījumam? Un kā vispār to bijis iespējams paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījumā izmantoto avotu ir latviešu valodā? F. Švarcs ar prieku piekrīt sarunai ar "Jurista Vārdu". Viņš, protams, cer, ka arī mūsu žurnāla lasītājiem viņa grāmata varētu būt interesanta. Vēl labāk – ja kāda izdevniecība atbalstītu tās tulkošanu un izdošanu Latvijā. Jo ir taču skaidrs: lai gan sarakstīts vācu valodā, šis pētījums visvairāk noderētu latviešu studentiem un tiesībvēsturniekiem, kā arī zinātniekiem un juristiem, kas mūsdienās pēta un piemēro Civillikuma normas. Starp citu, Latvija ir nozīmīga vieta ne tikai F. Švarca akadēmiskajā biogrāfijā. Tieši Rīgā viņš savulaik iepazinies ar savu sievu – somieti Eiju, kura Latvijā ir mācījusies latviešu un krievu valodu. ...

žurnāls / Īsziņas

Dokumentu juridiskā spēka likums

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Aizvadītajā ceturtdienā, 21. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas speciālistu izstrādātais Dokumentu juridiskā spēka likumprojekts. Tā autori skaidro, ka pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta izdotie dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi ir plaši piemērojami, proti, tie noteic, kā izstrādājams un noformējams dokuments, lai tas iegūtu juridisku spēku, raksturo pārvaldes dokumentu sistēmu un ...

žurnāls / Informācija

Būtiski grozījumi patērētāju aizsardzībai

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Lai aizsargātu hipotekāro kredītu ņēmējus pret nepamatotām aizdevēju prasībām, Saeima ceturtdien, 21. maijā, trešajā, galīgajā lasījumā vienbalsīgi, tikai vienam deputātam atturoties, atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Kā ziņo Saeimas preses dienests, parlamenta sēdē, uzsverot likuma grozījumu nozīmību, minētās komisijas pārstāvis Dzintars ...

žurnāls / Informācija

Kāds būs atalgojums tiesās

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un citi ministrijas pārstāvji 19. maijā tikās ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem, lai pārrunātu budžeta samazinājumu tieslietu nozarei un tā potenciālo ietekmi uz tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojumu. Atsaucoties uz M. Segliņa sanāksmē pausto, Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne norāda, ka tieslietu nozare ir izvirzīta kā viena no prioritārajām ...

žurnāls / Īsziņas

Norēķini ar maksājumu kartēm

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Kopš aizvadītās nedēļas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Ogres zemesgrāmatu nodaļā un Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentā klientiem iespējams norēķināties ar maksājumu kartēm. Līdz šim vienīgais veids, lai tiesās un zemesgrāmatu nodaļās samaksātu valsts noteiktos maksājumus, piemēram, valsts un kancelejas nodevas, bija naudas pārvedums bankā, par to maksājot vēl atsevišķu kredītiestādes komisijas maksu. Tiesu administrācijas ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likuma atrunas princips

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Likuma atrunas princips ierobežo jebkura nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, neesot Satversmes, likuma vai starptautisko tiesību normu pilnvarojumam. Likuma atrunas princips attiecas uz publisko pārvaldi, ja tā iejaucas privātpersonas tiesību sfērā un ierobežo tās brīvības vai īpašumu, proti, ja iestāde uzliek privātpersonai pienākumu vai apgrūtinājumu. Analoģija šajā gadījumā nav pieļaujama. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kononovs pret Latviju: otrais cēliens

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Stāsts, kurā ir tik daudz nezināmu, sarežģītu un diskutējamu juridisku un vēsturisku jautājumu, tuvojas noslēgumam. Pagājušajā nedēļā, 20. maijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta izskatīja lietu "Kononovs pret Latviju". Kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gadā Vasilija Kononova pieteikumu skatīja pirmo reizi, Latvija šo politiski nozīmīgo lietu diemžēl zaudēja, tādēļ spriedumu pārsūdzēja. 1944. gadā Mazo Batu ciema teritorijā vācu armija iznīcināja majora Čugunova vadītu sarkano partizānu grupu. Uzskatot, ka ciema iedzīvotāji bija informējuši vāciešus par partizānu atrašanās vietu, V. Kononova vadītā partizānu grupa 1944. gada 27. maijā Vācijas armijas formastērpos ieradās Mazo Batu ciemā un nogalināja deviņus iedzīvotājus – sešus vīriešus un trīs sievietes, tai skaitā grūtnieci. Pats V. Kononovs tieši nepiedalījās iedzīvotāju nogalināšanā. Daļa no upuriem tika nošauti, daļa sadedzināti dzīvi. ...

žurnāls / Informācija

Asprātības Uzņēmumu reģistra ikdienā

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Jāšaubās, vai Uzņēmumu reģistrs apsvērs ieceri par īpašas naglas iedzīšanu klientu apkalpošanas telpu sienā, lai atnācējiem būtu, kur cepuri uzkārt; tāpat maz ticams, ka turpmāk apritē tiks ieviesti tādi novatori amati kā valdes priekšsēdētāja "labā roka" un "kreisā roka" – šie ir tikai pāris no daudziem Uzņēmumu reģistra klientu izteiktiem ierosinājumiem, kas piedalās konkursā "Asprātīgākais reģistra klientu izteiciens". ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Apkopojums par šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar Senāta Civillietu departamentu ir apkopojusi tiesu praksi lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes kārtējā sēdē 19. maijā izskatīti šādi jautājumi. Apturēta zvērināta advokāta Gunāra Lapas darbība advokatūrā. Atjaunota zvērinātas advokātes Zanes Markvartes-Štālbergas palīdzes Irinas Kostinas darbība advokatūrā. Atļauts zvērināta advokāta palīgam Aigaram Vingrim (patrons zv. adv. J. Kramerovska) vest lietas ar patrona pārpilnvarojumu. Uzņemti advokātu kolēģijā 1. Ieva Azanda; 2. Gita Adijane; ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Tiesību prakse

Vai vispārējās jurisdikcijas tiesa var lemt par pašvaldības lēmuma tiesiskumu

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 4. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–1761 ir interesants ar to, kā Senāts tajā pamatojis vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences robežu pārkāpšanu. ...

žurnāls / Informācija

Rīgā atzīmēs pasaulslavenā rīdzinieka tiesību filozofa Jesaja Berlina simtgadi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Jesaja Berlins pasaules atzinību izpelnījies ar spēcīgu, izsmalcinātu liberālisma izklāstu un interpretāciju. Liberālisms bija viņa filozofijas stūrakmens: sabiedrībai nepieciešama uz kompromisiem balstīta, liberāla iekārta, kas samazina terorisma un totalitārisma iespējamību. Viņa eseja "Divas brīvības" (Two concepts of Liberty) būtiski ietekmēja liberālās filozofijas virziena attīstību: viņa pozitīvās brīvības un negatīvās brīvības ...

Nikolajs Zikovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parādnieka pamatoti iebildumi maksātnespējas procesā

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Raksta mērķis ir izpētīt vienu no Latvijas nozīmīgākajiem komerctiesību institūtiem – juridiskās personas maksātnespēju, pievēršoties tādam ievērojamam maksātnespējas procesa elementam kā parādnieka izteiktie iebildumi un to ietekmei uz maksātnespējas procesu. 2008. gada 1. janvārī spēkā stājoties jaunajam Maksātnespējas likumam, likumdevējs ir ieviesis maksātnespējas procesā līdz šim neizmantotu parādnieka pamatotu iebildumu institūtu, kura piemērošana praksē rada grūtības gan maksātnespējas procesa dalībniekiem, gan tiesām. Autors veiks šī tiesību institūta analīzi, kā arī izvērtēs tiesas rīcības variantus praktiskās piemērošanas procesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004. gada grozījumiem Advokatūras likumā.1 Kopš 2004. gada 1. jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – Padome – ir nodalīta no disciplinārlietu izskatīšanas un advokātu pārkāpumu vērtēšanas, izņemot atsevišķas funkcijas. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Noderīgs palīglīdzeklis pārrobežu civillietās

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā Eiropas Savienības regulu krājumu pārrobežu civillietās "Eiropas Savienības regulas pārrobežu civillietās. Konsolidētie teksti" (Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 286 lpp.). Izdevuma sagatavošanā izmantota Eiropas Savienības portālā Europa pieejamā informācija, tajā publicēto regulu redakcijas sagatavotas ar grozījumiem, kas izsludināti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" līdz 2009. gada 10. aprīlim. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Triju konstitūciju jubilejas gads

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Vienai no Eiropas lielvalstīm – Vācijai – šis ir konstitucionālajās tradīcijās nozīmīgs gads. Trīs Vācijas konstitūcijas "svin" apaļas jubilejas. Pirms 160 gadiem, 1849. gada 27. maijā, Nacionālā sapulce (Nationalversammlung) nobalsoja par Vācu reiha konstitūciju. Pirms 90 gadiem, 1919. gada 11. augustā, tika pieņemta Veimāras konstitūcija. Savukārt 1949. gada 8. maijā Parlamentārā padome (der Parlamentarische Rat) atbalstīja Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma (Grundgesetz) pieņemšanu, 23. maijā šī konstitūcija Bonnā tika parakstīta, izsludināta un stājās spēkā. Līdz ar to pēc Otrā pasaules kara rietumvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas) okupācijas zonā tika nodibināta Vācijas Federatīvā Republika (VFR). Kad pēc vairāk nekā 40 gadiem VFR tika pievienotas tās federālās zemes, kas, atrazdamās padomju okupācijas zonā, bija iekļautas Vācijas Demokrātiskās Republikas sastāvā, Pamatlikums, kas bija rakstīts kā provizoriska jeb pagaidu konstitūcija, turpināja darboties un joprojām ir spēkā apvienotajā Vācijā. ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Šī raksta mērķis ir izskaidrot Komerclikuma D daļā ietvertā komercdarījumu regulējuma vietu Latvijas civiltiesību sistēmā, kā arī izvērtēt tā piemērošanas teorētiskos un praktiskos aspektus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša kompetence, lemjot par sūdzības virzību

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Ja tiesā ir iesniegta sūdzība, rajona tiesas tiesnesim par tās virzību ir jālemj atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka sūdzības izskatīšanas kārtību, nevis jāpieņem lēmums kā par pieteikumu. ...

...

255

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls