Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

Varēs ceļot bez atļaujas ārpus karalistes

3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)

Saūda Arābija sākusi īstenot reformu, kas ļaus sievietēm vismaz 21 gada vecumā saņemt pases un doties ārzemju braucienos bez "aizbildņa" vīrieša atļaujas. Sievietēm Saūda Arābijā līdz šim bija vajadzīga "aizbildņu" – vīra, tēva vai citu vīriešu dzimuma radinieku – atļauja ceļošanai ārpus karalistes. Kroņprinča Mohammeda bin Salmana īstenoto reformu ietvaros pērn tika pieņemts dekrēts, kas atcēla pasaulē ...

žurnāls / Īsziņas

Sekojot Baltijas valstu paraugam

3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)

Baltijas Ceļa 30. gadadienā tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju pulcējās akcijā "Honkongas ceļš", sekojot Baltijas valstu paraugam, lai, sadodoties rokās, parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņēmību. Rīkotāji, kas aicināja cilvēkus sastāties gar trim galvenajām Honkongas dzelzceļa līnijām, uzsvēra, ka šī nav demonstrācija vai protesta akcija, un aicināja dalībniekus netraucēt satiksmi ...

žurnāls / Īsziņas

Prāvi līdzekļi Latvijas tieslietu ekspertu mācībām

3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)

Ministru kabinets 27. augustā atbalstīja grozījumus Latvijas un ASV valdību līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, kas paredz, ka ASV tuvākajos gados atvēlēs vairāk nekā divus miljonus dolāru (1 800 423 eiro) Latvijas tieslietu jomas ekspertu apmācībai. Līguma grozījuma pamatmērķis saskaņā ar tā otro pantu ir veicināt kriminālās justīcijas sektora spēju apkarot korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Redaktora sleja

Kam izdevīga OCTA

3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)

Kam vairāk nepieciešama sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA), kas ir obligāti noteikta visiem auto īpašniekiem un kas katru gadu kāpina cenas? Pamatojums regulējumam ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu ...

Gunvaldis Leitens

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Gunvaldis Leitens

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Izglītība: Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. Darba pieredze: Praktikants zvērinātu advokātu birojā "Sorainen", iepriekš – jurista palīgs zvērinātu advokātu birojā "J. Kārkliņa advokātu birojs" (2018). Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Kopumā kopš studiju uzsākšanas pastiprināta interese bijusi par civiltiesībām. Interesi par šo nozari veicinājusi ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valstu nepārtrauktība un starptautiskā atbildība

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

1. Ievads 2015. gada 15. decembrī Krievijas prezidents parakstīja jaunu federālo likumu, kas dod Krievijas Konstitucionālajai tiesai tiesības apturēt starptautisko cilvēktiesību aizsardzības institūciju lēmumu piemērošanu Krievijā.1 Šis solis seko nesenajam Krievijas Konstitucionālās tiesas spriedumam, kurā tā pasludināja Krievijas Konstitūcijas pārākumu pār Krievijas slēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.2 Fonā šiem ...

Silvija Gerviene, Tanels Kerikmē

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Padomju okupācijas laikā Baltijas valstīm nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas prasība: juridiskās iespējas

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Zaudējumu atlīdzināšanas prasība Krievijas Federācijai par padomju okupācijas laikā Baltijas valstīm nodarītajiem zaudējumiem tiek uzskatīta par smagu jautājumu ne tikai politiskajā dienaskārtībā – šis jautājums tiek vērtēts arī kā juridiski sarežģīts. Tomēr šādas prasības juridiskās iespējas ir jāizskata. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas kompensācijas prasības juridiskās sastāvdaļas

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Ievads 2005. gadā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu.1 Ministru kabinetam tika dots uzdevums – joprojām uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Šī raksta mērķis ir apskatīt starptautiskajā praksē ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā novērtēt padomju okupācijas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, tautsaimniecību un vidi

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Padomju okupācija (1940–1941, 1945–1990), kas sekoja pēc Hitlera un Staļina vienošanās par ietekmes sfēru sadali (Molotova–Ribentropa pakts), kā arī pēc tam, kad PSRS izdevās saglabāt ietekmi šajā reģionā pēc Otrā pasaules kara, Baltijas valstīs ir atstājusi negatīvas sekas neskaitāmās jomās. Vistraģiskāk totalitārā padomju režīma daba izpaudās sarkanajā terorā un politiskajās represijās (politiskās, militārās, ekonomiskās ...

žurnāls / Informācija

Kas ir okupācijas seku apzināšanas komisija, un kāpēc tā nepieciešama

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Ieskats Komisijas mērķos un darbā Foto no personīgā arhīva Edmunds Stankevičs Komisijas priekšsēdētājs Kad Saeima 2005. gada 5. maijā pieņēma deklarāciju "Par Latvijā īstenotā PSRS totalitāri komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu", tās noslēgumā Ministru kabinetam tika uzdots triju mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komunisma seku apzināšana starpvalstu attiecību kontekstā

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Līdz Pirmajam pasaules karam reparācijas, ko uzvarētāja valsts izmaksāja zaudētājai, bija viena no miera slēgšanas sastāvdaļām. Tās nenesa morālu vēstījumu un bija balstītas tikai un vienīgi uz notikušā konflikta apmēriem. Pirmais pasaules karš atšķīrās no iepriekšējiem militārajiem konfliktiem gan tā apjoma, gan ietekmes uz civiliedzīvotājiem dēļ un radīja apstākļus plašākai politiskai un morālai atbildībai. Tas atspoguļojās arī Versaļas miera līguma 231. pantā (tā sauktajā "Kara vainas klauzulā"), kas paredzēja Vācijas un Ass valstu finansiālu atbildību par Sabiedrotajiem radītajiem zaudējumiem.1 Tādējādi līdz ar Pirmo pasaules karu un vēl jo vairāk Otro pasaules karu šis morālās atbildības princips ienāca starptautiskajā politikā, un mūsdienās tas ir kļuvis par būtisku starptautisko (un nereti arī iekšpolitisko) attiecību elementu. ...

Sandra Kalniete

žurnāls / Viedoklis

Abu 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem ir tiesības uz taisnīgumu

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Pirms Eiropas Savienības (turpmāk – ES) paplašināšanas pēckara vēstures izpratni Eiropā, vienkāršoti sakot, raksturoja divi lieli pīlāri – Otrais pasaules karš (uzvarētāji – labie, bet zaudētāji – sliktie) un Vācijas–Francijas izlīguma process (Eiropas kopīgās mājas celtniecība). Savukārt "dzelzs priekškara" vēsturei šajā līdzsvarotajā ainā īsti nebija vietas. Eiropieši ar nesapratni atklāja, ka Austrumeiropas ...

žurnāls / Numura tēma

Kāpēc jāapzina okupācijas sekas, un vai ir iespējams saņemt zaudējumu atlīdzinājumu

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

2005. gadā, Saeimai pieņemot deklarāciju "Par Latvijā īstenotā PSRS totalitāri komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu", valdībai tika uzdots izveidot komisiju, kurai tika noteikti divi galvenie uzdevumi – apzināt PSRS okupācijas periodā Latvijai nodarītos zaudējumus, kā arī uzturēt starptautiski tiesisku prasību par šo zaudējumu atlīdzināšanu. Gatavojot šo okupācijas sekām un to juridiskajām konsekvencēm veltīto ...

žurnāls / Viedoklis

Trīs Baltijas valstu skatījums uz padomju okupāciju un tiesībām prasīt nodarīto zaudējumu kompensāciju

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Nosvērti un drosmīgi jārisina jautājums par okupējušās valsts atbildību Foto: Boriss Koļesņikovs Jānis Bordāns Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs 2015. gada 5. novembrī Baltijas valstu tieslietu ministri kopīgi parakstīja deklarāciju par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atgūšanas nepieciešamību, tādējādi paužot apņemšanos sakārtot attiecības ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts pārvaldē centīsies vēl vairāk mazināt birokrātiju

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta sēdes darba kārtībā izskatīšanai bija iekļauts Valsts kancelejas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par "nulles birokrātijas" pieejas ieviešanu tiesību aktu izstrādes procesā"1 (Informatīvais ziņojums), kura viens no mērķiem būtu veicināt arī uz lietotāju vērstas pieejas iedzīvināšanu valsts pārvaldē. Piedāvājam izvilkumu no ziņojuma. ...

žurnāls / Īsziņas

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Rīgas domes ārkārtas sēdē 19. augustā par Rīgas mēru tika ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs. Uzrunā pēc ievēlēšanas viņš teica, ka, pārstāvot pašvaldības intereses, būs politiski neitrāls. Viņš arī solīja, ka darīs visu, lai Rīgu padarītu par tādu pilsētu, ar kuru rīdzinieki var lepoties. ● ● ● Valdība 20. augustā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas ziņojumu "Par ekonomisko ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno ieviest zvērestus arī ministriem

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Saeimas Juridiskā komisija uzdevusi Tiesu politikas apakškomisijai izstrādāt dokumentu paketi, paredzot pienākumu svinīgo solījumu pirms stāšanās amatā dot arī ministriem. Pašlaik svinīgā solījuma procedūra ir paredzēta Valsts prezidentam, tiesnešiem un citām augstām amatpersonām, taču ne valdības locekļiem. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta locekļi pieņem lēmumus, kas ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju, pārstāv un vada ministriju, ...

žurnāls / Īsziņas

Informatīvās telpas nostiprināšanu izvirza par prioritāti

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Valsts prezidents Egils Levits 19. augustā Rīgas pilī tikās ar sabiedrisko mediju pārstāvjiem, lai diskutētu par sabiedrisko mediju politikas attīstību Latvijā. "Nodrošināt funkcionējošu mediju telpu ir konstitucionāls uzdevums, ko Satversme uzdod Saeimai un valdībai. Valsts demokrātija ir atkarīga no stipras informatīvās telpas, tādēļ šim jautājumam ir jābūt prioritāram Saeimas un valdības dienas kārtībā," sarunā ...

žurnāls / Īsziņas

Svinīgā ceremonijā atklāj Baltijas Ceļa zāli

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Godinot Baltijas Ceļa 30. gadadienu, 23. augustā, klātesot Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Saeimas prezidijam, Baltijas asamblejas prezidijam un parlamentāriešiem, Saeimā svinīgā ceremonijā atklāja Baltijas Ceļa zāli. Baltijas Ceļa zāle atrodas parlamenta ēkas Jēkaba ielā 6/8 pirmajā stāvā blakus Baltiešu zālei. Klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja, Baltijas asamblejas prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs ...

žurnāls / Redaktora sleja

Godīgi izrunāt pagātni

27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)

Apritējuši 80 gadi, kopš divi 20. gadsimta diktatori – Hitlers un Staļins – vienojās par Eiropas sadalīšanu (Molotova–Ribentropa pakts), līdz ar to aizsākot asiņaināko konfliktu civilizācijas vēsturē – Otro pasaules karu. Diemžēl Austrumeiropas tautām šī kara turpinājumu, esot ieslodzītām aiz "dzelzs priekškara", nācās ciest līdz pat padomju totalitārā režīma sabrukumam 45 gadus pēc nacisma sakāves. Īpaši smagā situācijā ...

žurnāls / Īsziņas

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Valsts prezidents Egils Levits 13. augustā Rīgas pilī tikās ar Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri Ilzi Juhansoni. Tikšanās laikā tika pārrunāta Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai aktuālā dienaskārtība tuvākajiem mēnešiem. ● ● ● Latvijas Zvērinātu notāru padomes statistika liecina: lai gan laulības līgumus pāri mēdz noslēgt arī pēc daudziem kopdzīvē aizvadītiem gadiem, visbiežāk interese par tiem tiek ...

žurnāls / Īsziņas

Par FKTK padomes priekšsēdētāja amatu sacentīsies 23 pretendenti

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Valsts kancelejā saņemti 23 pieteikumi atklātā konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 12. augusts. Amata konkurss tika izsludināts 12. jūlijā, tas norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs pretendentu atbilstību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktajām FKTK padomes priekšsēdētāja amata prasībām, balstoties ...

žurnāls / Īsziņas

Konkurences padomes informatīvie materiāli publiskām personām

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmo un otro daļu publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību vai paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt ...

žurnāls / Īsziņas

Saņemti 255 dokumentu izsniegšanas lūgumi no 24 valstīm

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Kopš 2019. gada 1. janvāra zvērināti tiesu izpildītāji īsteno jaunu funkciju – ārvalsts tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā. Tostarp pirmajā pusgadā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (LZTIP) jau saņemti 255 dokumentu izsniegšanas lūgumi no 24 valstīm. Visbiežāk tie saņemti no Lietuvas – 48 lūgumi, Polijas – 31, Vācijas – 22 un Austrijas – 21. LZTIP kā dokumentu saņēmēja iestāde organizē dokumentu ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Darba devējs: Daugavpils pilsētas dome

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Juridiskā departamenta Iekšējās inspekcijas nodaļas jurista amata pienākumos ietilpst: • veikt domes ārējo normatīvo aktu (saistošo noteikumu), iekšējo normatīvo aktu (lēmumu) un citu dokumentu tiesiskuma kontroli, tostarp piemērojamo tiesību normu, judikatūras izpēti un analīzi; • sagatavot domes lēmumu projektus jaunu ārējo normatīvo aktu pieņemšanai vai esošo normatīvo aktu grozījumiem; • sagatavot lēmumu projektus ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Redaktora sleja

ANO Drošības padome kā garants mieram pasaulē

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

ANO Drošības padome pastāv jau vairāk nekā septiņus gadu desmitus, bet garantēt mieru pasaulē tā nespēj. Drīzāk otrādi, izmantojot veto tiesības, kas ir piecām lielvalstīm, iespējams pat pieļaut karadarbību un pievērt acis uz notiekošo. Kopumā ANO Drošības padomē ir pārstāvētas 15 valstis. Piecas ir pastāvīgās dalībvalstis ar veto tiesībām: ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna. Padomē ir arī desmit nepastāvīgās ...

žurnāls / Tiesību politika

Piedāvā likumu, ar ko atbrīvos no parādsaistībām 2000–5000 eiro apmērā

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 15. augustā tika izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums". Pēc izsludināšanas VSS ministrija apkopos citu institūciju viedokļus un virzīs projektu izskatīšanai valdībā. Paredzēts, ka likums attieksies uz ierobežotu personu loku un konkrēta veida un apmēra parādiem. Lēmuma pieņemšanu par atbrīvošanu no parādsaistībām uzticēs zvērinātiem notāriem. TM iecerējusi, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu laika posmu likumprojektā ietvertā mehānisma praktiskai ieviešanai. Lai likums varētu sākt darboties, būs nepieciešami arī grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos (Notariāta likumā, Uzņēmumu reģistra likumā u.c.). Tāpat paredzams, ka projekts varētu gūt plašu sabiedrisko rezonansi un iebildumus no zināmām komersantu grupām ("ātro kredītu", tiešās pārdošanas u.tml. uzņēmumi). TM norāda, ka projekta mērķis ir rast finansiālo problēmu risinājumu fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām. Šādu personu finansiālās problēmas nevar atrisināt esošā Maksātnespējas likuma ietvaros, jo fiziskās personas maksātnespējas process tām nav pieejams to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, taču parādsaistību neizpilde rada ilgstošu slogu gan pašam parādniekam, gan kreditoriem. JV iepazīstina ar likumprojektu un anotācijas fragmentiem. Pilns ieskats dokumentos gūstams MK mājaslapā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Testatora patiesā griba un tās noskaidrošana

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Testatora griba mantojuma tiesībās salīdzināma ar mirgojošu bāku, kas rāda ceļu mantinieku strīdus ieskautajā tiesvedību jūrā. Tādēļ, lai testatora pēdējās gribas rīkojumā – testamentā – ietvertā griba pēc mantojuma atklāšanās tiktu ievērota un atbilstoši izpildīta, testatoram tā jāpauž skaidri un saprotami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Būtisks priekšnoteikums testamenta taisīšanai ietverts Civillikuma ...

Jānis Zeltiņš, Jana Samuša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par likumdevēja problēmām līdzsvarot zemes un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

Saeimai līdz 2019. gada 1. maijam bija jāatrisina jautājums par zemes nomas maksas apmēra noteikšanu piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, taču tas vēl joprojām nav izdarīts. Autoru ieskatā, regulējuma neesamība rada būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija un tiesības uz taisnīgu tiesu

20. Augusts 2019 /NR. 33 (1091)

ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas1 10. pants noteic, ka katram cilvēkam viņa tiesību un pienākumu noskaidrošanai, kā arī lai noteiktu viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, ir tiesības sakarā ar visu personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā prasīt, lai viņa lietu, atklāti un ievērojot visas taisnīguma prasības, izskatītu neatkarīga un objektīva tiesa, tādējādi deklarējot tiesības uz taisnīgu tiesu, kas uzskatāmas par pirmās paaudzes cilvēktiesībām. Analoģisks regulējums rodams arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām2 14. pantā un Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas3 6. pantā. Šiem priekšrakstiem korespondē Latvijas Republikas Satversmes4 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Izglītība: Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola; Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. Darba pieredze: Pašlaik strādāju par juriskonsultu Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Juridiskajā nodaļā. Pirms tam biju tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Visvairāk saista administratīvās un starptautiskās tiesības. Administratīvās ...

žurnāls / Tiesību politika

Par Latvijas Republikas Satversmes 52. panta piemērošanu

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Kopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) izstrādāšanas un pieņemšanas būtiski pieaugusi valsts starptautiskās reprezentācijas intensitāte. Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam ir nepieciešams daudz biežāk atrasties ārpus valsts robežas, pārstāvot valsts intereses. Latvijas iesaiste dažādos daudzpusējos un divpusējos starptautiskos sadarbības formātos var prasīt aktīvu Valsts prezidenta un Saeimas ...

Ilona Kaļinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Reiderisms kā likumā nedefinēts jēdziens

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Reiderisma tēma jau ilgstoši ir aktuāla, un publiskajā telpā periodiski parādās ziņas par kārtējo reiderisma gadījumu1 vai otrādi – par nepieciešamību novērst šādus mēģinājumus. ...

Maksims Miņejevs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvās atbildības tiesiskā regulējuma reformas problemātiskie aspekti

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Iecerētās administratīvo sodu sistēmas reformas realizācija un Administratīvās atbildības likuma sekmīga ieviešana neaprobežojas vienīgi ar minētā likuma pieņemšanu Saeimā, bet ir saistīta ar virkni citu veicamo uzdevumu, tajā skaitā normatīvo aktu grozījumu izstrādi un pieņemšanu, tehniskajiem darbiem u.c. Minēto darbību veikšana ir administratīvo sodu sistēmas reformas veiksmīgas īstenošanas neatņemama sastāvdaļa, tāpēc gan likumdevējam, gan atbildīgajām institūcijām ir svarīgi pievērst pietiekamu uzmanību šīm darbībām un ar tām saistītiem problēmjautājumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Juridiski cilvēka paša būtību visās tās niansēs aizsargā cilvēka cieņas koncepts. Tāpēc šis pētījums ir veltīts cilvēka cieņas konceptam, atklājot to caur mūsdienās tik aktuālajām bioētikas prasībām. Pētāmā jautājuma daudzdimensionalitātes un ievērojamā apjoma dēļ tas tiek ierobežots ar bioētikas jēdziena un satura noskaidrošanu, bioētikas principu definēšanu un atsevišķu bioētikas principu atklāšanu kopsakarā ar cilvēka cieņas konceptu, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūru. ...

Veronika Sajadova

žurnāls / Juridiskā literatūra

Kultūru mijiedarbe jeb pieredze, vadot Eiropas līmeņa pētījumu par patērētāju maksātnespējas regulējumu

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Kāds esot teicis: "Es nezinu, uz kurieni eju, bet esmu ceļā." Tā aizsākās arī stāsts par šo pētījumu. Stāsts par uzdrīkstēšanos un piepildītu sapni. 2013. gada rudens sākumā vairāku apstākļu sakritības dēļ pieteicos SCIEX (Scientific Exchange Programme NMS.CH) postdoktorantūras stipendijai, kuru piešķīra Šveices augstskolas sadarbībā ar desmit Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu1 augstskolām. Kā vēlāk izrādījās, ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijas tiesībzinātnieku vadīts starptautisks pētījums par patērētāju maksātnespēju

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

2019. gada vasarā izdevniecība "Edward Elgar Publishing" ir izdevusi grāmatu "A Guide to Consumer Insolvency Proceedings in Europe" (Ceļvedis Eiropas patērētāju maksātnespējas procedūru regulējumā), ko sagatavojis gandrīz 50 autoru liels kolektīvs Ženēvas Universitātes profesora salīdzinošajās tiesībās Tomasa Kandera-Graciano (Thomas Kander-Graziano), Latvijas Universitātes profesora Jura Bojāra un ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Pārdomas par ekonomisko lietu tiesu: joprojām neatbildētie jautājumi

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Publiskajā telpā pēdējā laikā tiek aktīvi reklamēta Tieslietu ministrijas iniciatīva par specializētas ekonomiskās tiesas izveidi. Tostarp parādās ziņas, kurās ir vai nu daļēji nepatiesi fakti, vai arī kā "cīņa pret progresu" tiek trivializēts Tieslietu padomes lēmums, ar kuru šādas tiesas izveide Tieslietu ministrijas piedāvātajā risinājumā ar deviņām balsīm pret divām netika atbalstīta, tai skaitā Tieslietu padomes lēmuma nonivelēšana līdz "atsevišķu tiesnešu" viedoklim.1 Es kā Tieslietu padomes loceklis balsoju par šādu lēmumu, un tam bija racionāls pamatojums, kuru uzskatu par nepieciešamu sniegt, jo tikai atklāta un godīga diskusija par Tieslietu ministrijas priekšlikuma trūkumiem var palīdzēt rast optimālu risinājumu. ...

žurnāls / Īsziņas

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Datu valsts inspekcija informē, ka no 2019. gada 5. augusta ir sākta likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" tieša piemērošana. ● ● ● Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šā gada 1. oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis ...

žurnāls / Īsziņas

Izglītojošā kampaņā aicina veicināt finanšu pratību

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un veicinātu finanšu pratību, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informatīvi izglītojošā kampaņā par atbildīgu aizņemšanos – "Redzi parādam cauri!" – aicina iedzīvotājus kritiski izvērtēt savu kredītspēju un rosina plānot savu privāto budžetu ilgtermiņā. Kampaņas ietvaros PTAC izstrādājis izglītojošus materiālus, kur apkopota informācija par kreditēšanas instrumentiem ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Tieslietu padome rakstveida procesā 2. augustā pieņēma vairākus lēmumus, tostarp atbalstīja priekšlikumu tiesnešu izdienas pensijas aprēķinā ieskaitīt advokāta un akreditētas augstskolas akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku arī tad, ja tas ir mazāks par 10 gadiem. Izslēdzot no Tiesnešu izdienas pensiju likuma līdz šim noteikto ierobežojumu, tiks nodrošināts samērīgums un vienlīdzība tiesnešu izdienas stāža aprēķināšanā. ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno paplašināt Iekšējās drošības biroja kompetenci

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iniciatīvas Iekšlietu ministrija sagatavojusi Kriminālprocesa un vēl citu likumu grozījumu projektus, kas paredz, ka ministrijas padotībā esošais Iekšējās drošības birojs (IDB) izmeklēs arī VID amatpersonu noziedzīgus nodarījumus. Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka IDB kompetencē ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu, izņemot Valsts drošības dienesta, amatpersonu un darbinieku ...

žurnāls / Īsziņas

VID Iekšējās drošības pārvaldei jauns direktors

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

No šī gada 2. augusta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes direktors ir Aigars Prusaks. VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora galvenie uzdevumi ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu VID nodarbināto darbībā, nodrošināt valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu uzraudzību, veikt darba un attīstības plānošanu u.c. A. Prusaks amatam izraudzīts ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Redaktora sleja

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Kad valsts nonāk parādos, vienmēr visvairāk cieš cilvēki ar nelielu ienākumu līmeni. Apstākļos, kad prāva daļa valsts budžeta jānovirza parāda dzēšanai, valdības rūpes par iedzīvotājiem paliek otrajā plānā. Kā liecina ziņojums Debt Report 2019,1 pasaules valstu parādi palielinās un arī turpmāk parādsaistības pieaugs. Ziņojumā norādīts, ka nosacīti zemās procentu likmes motivē nabadzīgās valstis aizņemties lielus kredītus, ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Jaunais jurists: Sintija Platā

6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)

Izglītība: Vispārējo vidējo izglītību ieguvu Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā. Šogad absolvēju Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Darba pieredze: Kopš 2017. gada maija strādāju zvērinātu advokātu birojā "BDO Law". 2019. gada sākumā saņēmu paaugstinājumu no jurista palīdzes uz jaunāko juristi. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Visvairāk saista ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zinātnes atziņas un jurisprudence: mūsdienīga neirozinātnes perspektīva

6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)

Raksta aktualitāti uzskatāmi akcentē tas, ka par zinātnes un jurisprudences savstarpējo saikni neinteresējas zinātnes aprindās vien, bet šī saikne ir kļuvusi par būtisku dienas kārtības jautājumu gandrīz visos lielākajos pasaules uzņēmumos, kuru rīcībā ir nepieciešami instrumenti, lai ietekmētu gan industrijas profesionāļu, gan arī tiesu apziņu.1 Kā vienu no ievērojamākajiem piemēriem var minēt tehnoloģiju giganta "Google" ...

Viviāna Zvidriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būvniecības digitalizācija – tās nozīme un svarīgākie jēdzieni

6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)

Būvniecības industrija ir lielu pārmaiņu priekšā, kas prasa jaunas iemaņas un zināšanas visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Pozitīva tendence vērojama publiskajā sektorā, plānojot ieviest būves informācijas modelēšanu (turpmāk arī – BIM) kā obligātu prasību publiskos iepirkumos, izstrādājot līgumu tipveida formas, kā arī dodot zaļo gaismu BIM pilotprojektiem. Tādēļ šajā rakstā sniegts ieskats būves informācijas modelēšanas un īstenošanas plāna, kā arī pasūtītāja informācijas prasību jēdzienos, veicinot izpratni gan par BIM procesu, gan tā izmantošanas ieguvumiem un būvniecības digitalizācijas sniegtajām iespējām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna, kas cietis no vardarbības, tiesības saņemt efektīvu un savlaicīgu juridisko palīdzību

6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)

2019. gadā tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu par bērnu tiesību un interešu ievērošanu gadījumos, kad par bērna kā cietušā pārstāvi kriminālprocesā tiek iecelta bāriņtiesa.1 Pārbaudes lietā padziļināti tika izpētīti riski, kādi var rasties, ieceļot bāriņtiesu par nepilngadīgā cietušā pārstāvi, kā arī Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) ietverto garantiju piemērošana izmeklēšanas iestāžu un bāriņtiesu praksē, nodrošinot nepilngadīgo cietušo interešu pilnvērtīgu aizsardzību.2 ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Aizstāvēts doktora darbs vides tiesībās

6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)

2019. gada 3. jūnijā Kopenhāgenas universitātē Žaneta Mikosa aizstāvēja promocijas darbu "Implementation of Article 9(3) of the Aarhus Convention through an actio popularis – challanges and limitations: Legal standing and the enforcement of enviromental law" (Orhūsas Konvencijas 9(3). panta ieviešana caur actio popularis – izaicinājumi un ierobežojumi. Tiesu pieejamība un pieteikuma tiesības (locus standi) vides jautājumos). ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas ir nevainīguma prezumpcija, un ko tā paredz

6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)

Nevainīguma prezumpcija tiek uzskatīta par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, kura nepieciešamība ir vispārpieņemta. Bieži vien šis princips tiek uztverts kā pašsaprotams, tai pašā laikā tā dziļāka analīze nereti izpaliek. Šis ir viens no konstitucionāla līmeņa kriminālprocesa funkcionēšanas principiem, kura tiesiskais regulējums ietverts gan konstitūcijās, gan dažādos starptautiskos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos, gan nacionālajos likumos. Tomēr šī principa izpratnes un būtības skaidrojumā joprojām vērojama nevienprātība, diskusijas un problemātika. ...

...

84

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls