Jurista Vārda satura arhīvs

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments: aktualitātes judikatūrā

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir sagatavojis pārskatu par lēmumiem, kas sniedz ieskatu 2019. gada pirmajos piecos mēnešos izskatītajās lietās jautājumos par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu. Pārskatā iekļautās lietas nav analizētas, apskatot visus kasācijas protestos vai kasācijas sūdzībās iekļautos argumentus, bet tikai izceļot tos, kas attiecas uz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumā izcelto atziņu. ...

Maksātnespējas kontroles dienests

žurnāls / Viedoklis

Maksātnespējas procesa regulējums kā diskusiju un kompromisu rezultāts

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Maksātnespējas kontroles dienesta viedoklis par MNL 155. panta otrās un trešās daļas piemērošanu kopsakarā ar parādnieka tiesībām saistību dzēšanas procedūras laikā paturēt vismaz 2/3 no saviem ienākumiem uzturēšanas izmaksu segšanai. ...

Kaspars Novicāns, Eva Ķibermane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesā

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Lai arī jautājums par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru ir viens no centrālajiem fiziskās personas maksātnespējas procesa aspektiem, Latvijā diemžēl nevaram lepoties ar viennozīmīgu pieeju Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 155. panta piemērošanā. Tādējādi autori rakstā analīzē ne vien MNL 155. pantu, bet arī tiesiskās nenoteiktības iemeslus, kā arī sniedz iespējamos risinājumus jautājumā par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Viedoklis

Krimināltiesību politikas apakškomisija ir atvērta priekšlikumiem un diskusijām

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Krimināltiesību politikas apakškomisija tika izveidota 2013. gada nogalē, tas ir, vēl 11. Saeimas laikā, lai nodrošinātu iespēju Juridiskajai komisijai efektīvāk strādāt ar grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Diskusijas un strīdi apakškomisijā, iesaistot tajās tiesnešus, prokurorus, advokātus, policijas darbiniekus, augstskolu pasniedzējus un citus lietpratējus, ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Viedoklis

Tiesu politikas apakškomisija kā sadarbības platforma

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Šajā Saeimas sasaukumā Juridiskajā komisijā un tās apakškomisijās ir mazāks juristu skaits nekā iepriekšējā Saeimā. Tāpēc situācija ir mainījusies: iepriekš komisiju sēdēs varējām pieturēties pie profesionālas domu apmaiņas, turpretī tagad vairāk ir politisku diskusiju. Kolēģi deputāti, kas nav juristi, uz tieslietu jomas jautājumiem, protams, raugās no cita skatpunkta. Līdz ar to jau kopš šīs Saeimas darbības sākuma iezīmējas ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Tiesiskuma telts gūst "Lampas" apmeklētāju atzinību

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Pagājušā mēneša nogalē, 28. un 29. jūnijā, Cēsīs jau piekto reizi risinājās sarunu festivāls "Lampa", šoreiz piesaistot rekordlielu apmeklētāju skaitu – vairāk nekā 20 tūkstošus. No tiem vairāki tūkstoši apmeklēja arī kādu no Tiesiskuma teltī notiekošajiem pasākumiem. Tieslietu nozares institūciju kopīgi rīkotā Tiesiskuma telts bija pirmais šāda veida sadarbības projekts, un divās dienās 12 sarīkotās sesijas apliecina – Latvijas sabiedrību ar tieslietām saistīti temati interesē, cilvēki grib satikt klātienē tieslietu augstākās amatpersonas, tiesnešus un citus šai nozarei piederīgos, ir gatavi viņus uzklausīt un diskutēt par sarežģītām problēmām, savukārt tieslietu nozares institūcijas un darbinieki ir gatavi atklātam, kritiskam un aizraujošam dialogam ar sabiedrību. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Katrs uz Saeimu atnāk ar savu čemodānu

9. Jūlijs 2019 /NR. 27 (1085)

Saeimas Juridiskā komisija un tās apakškomisijas tradicionāli ir bijušas "Jurista Vārda" sadarbības partneri, jo tieši šajās institūcijās lielākoties sākotnēji tiek izlemti tiesībpolitiskie jautājumi un izskatīti likumprojekti, kas attiecas uz tieslietu jomu. 13. Saeimā ir tikuši pārvēlēti arī divi juristi, tiesību zinātņu doktori – Inese Lībiņa-Egnere un Andrejs Judins, kuri iepriekšējā parlamenta sasaukumā aktīvi darbojās Juridiskajā komisijā, bet šobrīd katrs vada tās apakškomisiju: A. Judins ir atbildīgs par Krimināltiesību politikas apakškomisiju, bet I. Lībiņa-Egnere vada Tiesu politikas apakškomisiju un līdzdarbojas arī Juridiskajā komisijā. Savukārt tās vadība sākotnēji tika uzticēta parlamentā ievēlētajam zvērinātajam advokātam Jānim Bordānam, taču pēc viņa apstiprināšanas tieslietu ministra amatā par Juridiskās komisijas priekšsēdētāju kļuva juriste Juta Strīķe. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņa atklāj ne vien Juridiskās komisijas un tās apakškomisiju aktualitātes, bet arī savas personīgās prioritātes likumdevēja darbā. Interviju papildina I. Lībiņas-Egneres un A. Judina skatījums uz viņu vadīto Juridiskās komisijas apakškomisiju iecerēm un uzdevumiem 13. Saeimā. ...

Andrejs Vilks

žurnāls / Informācija

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pirmā desmitgade

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Desmit gadi salīdzinoši nav ilgs laika periods. Tomēr tā ir vērā ņemama jubileja Latvijas vispāratzītas mācību iestādes vienai no jaunākajām fakultātēm. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Visām juridiskajām personām turpmāk jauni "spēles noteikumi"

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp to formālajiem un "īstajiem" īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji (PLG), likumdevējs Uzņēmumu reģistram ir piešķīris jaunas pilnvaras. ...

žurnāls / Īsziņas

Īsumā...

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

26. jūnijā Augstākās tiesas (AT)priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosinājis pārbaudi par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 41.3 panta otro daļu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma, kas AT saņemts 17. jūnijā. Pārbaudi veikt AT priekšsēdētājs pilnvarojis AT tiesnesi Mariku Senkāni. Pārbaudes veikšanai noteikts termiņš līdz 2019. gada 16. septembrim. ...

žurnāls / Īsziņas

Virtuālo attiecību rezultāts internetā

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Internets ir ieguvums kontaktiem, bet virtuālās attiecības var nodarīt arī ļaunumu un postu. Astoņpadsmit gadus vecā Denali Brēmere no Aļaskas internetā iepazinās ar nedaudz vecāku puisi, kurš virtuālajā vidē izlikās par miljonāru. D. Brēmere izplānoja savas labākās draudzenes slepkavību un sūtīja "miljonāram" video un fotogrāfijas no notikuma vietas. Slepkavības pasūtītājs, kurš internetā uzdevās par bagātnieku ...

žurnāls / Īsziņas

Noslēdzies starptautisks ekspertu projekts

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Ukrainas Augstākajā tiesā Kijevā noslēdzies vairāk nekā divus gadus ilgušais Twinning projekts "Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī", kurā ilgtermiņa ekspertes pienākumus veica Latvijas Augstākās tiesas tiesnese Jautrīte Briede. Projekts realizēts saskaņā ar Eiropas Savienības, Vācijas Tieslietu ministrijas un Latvijas Tieslietu ministrijas ...

žurnāls / Īsziņas

Saeimas veikums aizvadītajā sesijā

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Šā gada pavasara sesijā 13. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 80 likumus: piecus jaunus un grozījumus 75 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz deviņām kārtējām, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi. Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 55 likumprojekti, no kuriem 31 iesniedzis Ministru kabinets, 12 – deputāti, bet 13 likumprojektus – Saeimas komisijas. Vienu likumu Valsts prezidents Saeimai atgriezis atpakaļ otrreizējai ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

Konstitucionālās tiesas politiskajos virpuļos

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Periodiska nonākšana atklātā vai slēptā konfliktā ar likumdevēju ir konstitucionālo tiesu neizbēgamais liktenis, ko nosaka šo institūciju "negatīvā likumdevēja" misija un uzdevums – vērtēt attiecīgās valsts normatīvā regulējuma konstitucionalitāti. Šīs tiesas nereti risina visai sabiedrībai sāpīgas netaisnīgu vai nekvalitatīvu likumu problēmas, tāpēc bieži vien bauda ļoti augstu uzticēšanos un tiek uztvertas kā " ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Jaunais jurists: Daniela Krūmiņa

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Izglītība: Saulkrastu vidusskola (2015), Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, bakalaura grāds (2018), maģistratūras studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Darba pieredze: Tiesas sēžu sekretāre Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Mani fascinē attiecības. Ne tikai cilvēku starpā, bet arī starp valstīm. Iespējams, tieši tāpēc ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Informācija par 2019. gada 18. jūnija Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Valsts kanceleja

žurnāls / Informācija

Atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Otrdien, 25. jūnijā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu, proti, veicināt viņu resocializāciju. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Rosina visaptverošu revīziju saistībā ar finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Otrdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā aicināts veikt revīziju, lai izvērtētu faktorus, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pakalpojumu sniedzēji līdzdalības ekonomikā

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un to sniegtajām iespējām (jo īpaši atrašanās vietas tehnoloģijām, iespējām uzglabāt un sistematizēt liela apjoma datus, digitālajai saziņai u.c.), pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījies tāds fenomens kā līdzdalības ekonomika.1 No vienas puses, līdzdalības ekonomikai ir daudz atbalstītāju, kas to uzņem ar sajūsmu, jo tā dod iespēju pakalpojumus saņemt ātrāk, ērtāk un lētāk, apgrozībā iesaistot ...

Jānis Račko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Digitālās tehnoloģijas un līdzdalības ekonomika – jauni izaicinājumi konkurences tiesībās

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Līdzdalības ekonomikas jēdziena izpratne teorijā var būt gan terminoloģiski, gan aptverto kritēriju ziņā dažāda. Vienojošais mērķis līdzdalības ekonomikā ir dažādu īpašnieku resursu (dzīvokļa, automašīnas u.c.) efektīvāka izmantošana, dodot iespēju šiem resursiem piekļūt arī tiem, kam to nav. ...

Ilona Baumane-Vītoliņa, Santa Ozoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sociālais kapitāls un sadarbība kā koplietošanas ekonomikas pamatelementi: autonomo auto inovāciju ekosistēmas piemērs

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Ievads Koplietošanas ekonomika ir salīdzinoši jauns, bet nu jau bieži lietots termins, kam ir iespējams atrast dažādas definīcijas un atvasinājumus. Viennozīmīgi var teikt, ka tā ir jauna veida paradigma, kas liek pārskatīt klasiskās ekonomikas pamatpostulātus par kapitālu un tā pielietojumu vērtības radīšanā. Ja klasiskajā ekonomikā kā galvenie kapitāla veidi ir skatāmi dabas, naudas un cilvēkresursi un ir svarīga to īpašuma ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Viedoklis

"Bolt" pieredze pakalpojumu sniegšanā Latvijā

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Kā konstatēts Ekonomikas ministrijas konceptuālajā ziņojumā "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu", Latvijā transporta, izmitināšanas un finanšu sektorā darbojas vairāk nekā desmit platformu. Zināmākā un ikdienā visplašāk izmantotā ir transporta pakalpojumu platforma, ko uztur tehnoloģiju uzņēmums "Bolt" (agrāk "Taxify"), kas dibināts Tallinā 2013. gadā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Konceptuālais ziņojums "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu"

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

2019. gada 30. aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu". Konceptuālais ziņojums ir apjomīgs pētījums par sadarbības ekonomiku, tās biznesa modeļiem, Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un ieviesto regulējumu, kā arī par tās tendencēm Latvijā, identificējot iespējamos problēmjautājumus. Pētījuma rezultātā piedāvāts pilnveidot esošo nozaru regulējumu, nevis veidot jaunu, kopīgu sadarbības ekonomiku regulējošu normatīvo aktu. Tas tiks nodrošināts, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju turpinot iesākto darbu pie jautājumiem, kas saistīti ar sadarbības ekonomikas attīstību un nozaru regulējuma pilnveidošanu, par paveikto informējot Ministru kabinetu līdz 2020. gada 1. jūlijam. Ekonomikas ministrijas ieskatā, tādējādi tiktu nodrošināta sadarbības ekonomikas principu ieviešana nozaru regulējumā, radot pievilcīgāku vidi inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un vienlaikus mazinot barjeras sadarbības ekonomikas ienākšanai. Turpinājumā izvilkumi no konceptuālā ziņojuma par situācijas izvērtējumu Latvijā. ...

Sandra Jēkabsone, Jānis Priede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalīšanās ekonomika – pagaidu fenomens vai ilgtspējīgs biznesa modelis?

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Līdzdalības jeb dalīšanās ekonomikas (no angļu valodas – sharing economy) jēdziens pēdējos gados ir piesaistījis īpašu uzmanību. To var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.1 ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Tehnoloģijas, kas maina ekonomiku un tiesisko attiecību modeļus

2. Jūlijs 2019 /NR. 26 (1084)

Tehnoloģiju radītās iespējas pēdējo desmit gadu laikā ir atstājušas iespaidu uz to, kā veicam dažādas ikdienišķas darbības. Piemēram, navigācija ir aizstājusi karšu grāmatas un bukletus, kas bija katrā mašīnā, iespēja piekļūt internetam un e-pastam jebkur ļauj strādāt attālināti. Tāpat tehnoloģijas ietekmē arī ekonomiskās aktivitātes – tās ir ietekmējušas gan to, kā mēs iepērkamies, gan arī dažādu pakalpojumu sniegšanu un ...

Valsts kontrole

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

Darba devējs: Latvijas Republikas Valsts kontrole