Rubriku katalogs: Eiropas telpā – Jurista Vārds

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesiskuma nosacītības regulas piemērošana: Ungārijas gadījums

28. Februāris 2023 /NR. 9 (1275)

I. Ievads [1] 2022. gada 18. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) sanāca uz ārkārtas sēdi svētdien plkst. 8.36 (parasti Komisijas sēdes notiek otrdienā vai trešdienā). Dienas kārtībā bija jautājums par to, vai pirmo reizi ierosināt procedūru, kas paredzēta Regulā 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (turpmāk – Tiesiskuma nosacītības regula)1 un piedāvāt Eiropas Savienības ...

Kristīne Gailīte

žurnāls / Eiropas telpā

Par Polijas Konstitucionālā tribunāla spriedumu un rezonansi Eiropas Savienības tiesiskajā telpā

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

Kāda ir tiesiskuma (t.s. rule of law) nozīme Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs? Vai ES dibināšanas līgumu "sardze" Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir gatava parādīt zobus, kad dalībvalsts met izaicinājumu ES pamatvērtībām? Vai ES institūcijas vispār var ietekmēt un aizsniegties līdz dalībvalstī notiekošo politisko procesu saknēm? Šie ir jautājumi, kas nonākuši ES institūciju dienaskārtības augšgalā ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesu kari turpinās

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

2021. gada 7. oktobrī Polijas Konstitucionālais tribunāls (turpmāk – TK) pasludināja spriedumu lietā K 3/21.1 TK konstatēja, ka Polijas konstitūcijai neatbilst vairākas Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) normas: 1. pants kopsakarā ar 4. panta 3. punktu (jautājumā par ES institūciju pilnvarām un Polijas konstitūcijas prioritāti), 19. panta pirmais punkts (jautājumā par dalībvalstu tiesu pilnvarām nepiemērot nacionālās ...

žurnāls / Eiropas telpā

Nākamais līmenis diskusijā par "pēdējo vārdu"

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

I. Ievads Polijas Konstitucionālā tiesa (tribunāls) – Trybunał Konstytucyjny – savā 2021. gada spriedumā Nr. K 3/211 lēma par atsevišķu Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) normu savietojamību ar atsevišķām Polijas konstitūcijas normām. Polijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka tās LES normas, par kurām tika spriests, nav savietojamas ar attiecīgajām Polijas konstitūcijas normām un ka Polijas valsts institūcijām ...

Māris Onževs, Ronalds Vītols

žurnāls / Eiropas telpā

Vai likumiskie procenti 6 % apmērā ir "attālināti no realitātes": Vācijas Konstitucionālās tiesas prakse

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

2021. gada 18. augustā sabiedrībai tika darīts zināms viens no pēdējā laikā plašu rezonansi raisījušiem Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas (turpmāk arī – Tiesa) nolēmumiem – spriedums lietā Nr. 1 BvR 2237/14 (turpmāk – Spriedums).1 Minētajā nolēmumā Tiesa pirmo reizi Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē atzina, ka nodokļu tiesībās piemērojamie likumiskie procenti (Vollverzinsung) 6 % apmērā gadā ir pārmērīgi un attālināti no realitātes. Lai saprastu, kādos apstākļos Tiesa ir pieņēmusi Spriedumu, kā arī to, vai Spriedumā paustās atziņas varētu atstāt sekas arī uz Latvijas tiesību sistēmā piemērotajiem likumiskajiem procentiem, autori raksta ietvaros ir aplūkojuši gan Spriedumu, gan arī tiesisko regulējumu Vācijas un Latvijas tiesību sistēmā. ...

Madara Meļņika

žurnāls / Eiropas telpā

Pamatlikuma sargi sarkanās mantijās: daži svarīgākie Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas nolēmumi

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

2021. gada 28. septembrī Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa svinēja savu 70 gadu jubileju. Laikposmā no 1951. līdz 2020. gadam tiesā izskatīti 245 809 pieteikumi.1 Šaja rakstā apskatīti daži nolēmumi, kas radījuši būtisku ietekmi gan Vācijā, gan arī ārpus tās robežām. ...

Kristīne Markus

žurnāls / Eiropas telpā

Vācijas Konstitucionālā tiesa: pieci nozīmīgākie nolēmumi

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

2021. gada 28. septembrī Vācijas Federālajai Konstitucionālajai tiesai (turpmāk – Vācijas Konstitucionālā tiesa) apritēja 70 gadu jubileja.1 Vācijas Konstitucionālās tiesas kā tiesas un konstitucionāla orgāna tiesības ir noteiktas Vācijas Pamatlikuma 93. pantā,2 un tai ir noteikta organizatoriska autonomija. Lielākā daļa Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu ir izveidojošas savas konstitucionālās tiesas, ievērojot tieši Vācijas pieredzi konstitucionālās uzraudzības jomā.3 Vācijas Konstitucionālās tiesas darbības rezultātā ir tikuši skaidroti un uzlaboti daudzi demokrātiskai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi, uz ko savos spriedumos atsaucas arī citas dalībvalstis.4 Izvēlētie pieci nolēmumi, autores ieskatā, no vienas puses, ieņem nozīmīgu lomu pamattiesību aizsardzībā Vācijā, bet, no otras puses, piedāvā pēc iespējas dažādu juridisku un sabiedrībā aktuālu problēmu analīzi. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Publiskots Eiropas Komisijas pirmais ziņojums par tiesiskuma situāciju dalībvalstīs

13. Oktobris 2020 /NR. 41 (1151)

30. septembrī ir publicēts pirmais ziņojums par tiesiskumu 2020. gadā, kas sniedz kopsavilkumu gan par aktuālo tiesiskuma situāciju Eiropas Savienībā, gan par situācijas novērtējumu katrā dalībvalstī.1 ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības demokrātijas deficīts ir dalībvalstu izvēle

26. Jūnijs 2018 /NR. 26 (1032)

2018. gada 8. jūnijā Latvijas tiesību institūta ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros ar vieslekciju "Eiropas Savienība un Eiropas Savienības tiesības: institucionālie un materiāltiesiskie izaicinājumi" viesojās Oksfordas Universitātes profesors Pols Kreigs (Paul Craig), QC FBA. Juristu vidū profesors vislabāk pazīstams kā līdzautors slavenajai Eiropas Savienības tiesību mācību grāmatai EU Law: Text, Cases and Materials, ko zina katrs, kas studējis Eiropas Savienības tiesības. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kā tiesāties Eiropas Savienības Tiesā: ģenerāladvokātes Eleonoras Šarpstones padomi

5. Jūnijs 2018 /NR. 23 (1029)

Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubilejas konferencē "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā", kas norisinājās 2018. gada 23. maijā, ar prezentāciju uzstājās arī Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Viņas prezentācija par tiesāšanos Eiropas Savienības Tiesā izsauca konferences dalībnieku sajūsmu un aicinājumus prezentācijā izteiktās idejas publicēt kā rokasgrāmatu juristiem, kam pirmo reizi jādodas sava klienta intereses aizstāvēt Eiropas Savienības Tiesā. E. Šarpstone centīsies atrast laiku šādas rokasgrāmatas izstrādei, taču pagaidām viņa žurnālam "Jurista Vārds" ir nodevusi savas prezentācijas pierakstus,1 lai jau tagad Latvijas juristi varētu sekot viņas padomiem un tādējādi labāk sagatavoties un pārstāvēt savus klientus Eiropas Savienības Tiesā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Vēlreiz par apstrīdēto Polijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšanu

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Kopš pirmās raksta publicēšanas "Jurista Vārdā" 2015. gada decembrī1 ir notikušas lielas izmaiņas attiecībā uz krīzi Polijas Konstitucionālajā tiesā (KT). Neskatoties uz to, konflikts vēl joprojām ir tālu no atrisinājuma. Šis raksts ilustrē Polijas konstitucionālās krīzes attīstību no 2015. gada 6. decembra. ...

Kristīne Krūma

žurnāls / Eiropas telpā

Polijas masu mediju regulējums: Eiropas Savienībai ir iespējas iesaistīties

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Kopš 2010. gada Komisija veic pārskatu par likuma varas ievērošanu dalībvalstīs. Tādējādi Eiropas Savienībai ir iespējas iesaistīties valsts iekšējās lietās situācijās, kad notiek sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Pašlaik, lai radītu konsekventu sistēmu, pastāv gan substantīvi šķēršļi (ierobežota ES kompetence), gan procedurāli šķēršļi (sarežģīta 7. panta ES Līguma procedūra). Par jautājumiem, kas skar ES Līguma īstenošanu praksē, kā arī tai skaitā EK uzsākto pārbaudes procedūru pret Poliju, šā gada septembrī Latvijā būs sagaidāmas padziļinātas Eiropas un starptautisko tiesību juristu debates, kad Rīgas Juridiskā augstskola sadarbībā ar Satversmes tiesu organizēs prestižo Eiropas Starptautisko tiesību biedrības konferenci.1 ...

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Komisija par tiesiskumu Polijas notikumu kontekstā

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā piedāvā skaidrojumu saistībā ar Eiropas Komisijas uzsākto pārbaudes procedūru pret Poliju, lai izvērtētu, vai grozījumi tiesību aktos (tai skaitā saistībā ar sabiedrisko raidorganizāciju vadību) ir uzskatāmi par sistēmisku draudu tiesiskumam Polijā. Tiesiskums ir viena no pamatvērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība (ES). Eiropas Komisija (EK) ne tikai raugās, lai tiktu ievērotas ES tiesību normas, bet arī kopīgi ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un ES Padomi ir atbildīga par ES pamatvērtību aizsardzību. Nesenie notikumi Polijā, it īpaši politiskās un juridiskās domstarpības par Konstitucionālās tiesas sastāvu, rada bažas par tiesiskuma principa ievērošanu. Tāpēc Komisija ir pieprasījusi informāciju par situāciju Konstitucionālajā tiesā un grozījumiem sabiedrisko mediju likumā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Polijas pārbaudes procedūra: mehānisma piemērošanas problēmas

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Eiropas Komisija (EK) 2016. gada sākumā paziņoja, ka ir sākusi pārbaudes procedūru pret Poliju, lai izvērtētu, vai grozījumi Polijas tiesību aktos (tai skaitā saistībā ar sabiedrisko raidorganizāciju vadību) ir uzskatāmi par sistēmisku draudu tiesiskumam Polijā.1 Pārbaudes procedūra tiek veikta pirmo reizi EK 2014. gadā izveidotā tiesiskuma nostiprināšanas mehānisma2 ietvaros, kura mērķis ir novērst sistēmiskus draudus tiesiskumam dalībvalstīs, ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas civiltiesību harmonizācijas projekts – praktiska pieeja ideālam

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

Pirms pāris nedēļām, 12. un 13. martā, ar vieslekcijām Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā uzstājās Ženēvas Universitātes profesors Benedikts Vinigers (Bénédict Winiger).1 Lekcija–diskusija "Latvija un Šveice – civiltiesību aktualitātes Eiropā un Eiropas deliktu tiesību digestas" bija veltīta apjomīgam Eiropas deliktu tiesību harmonizācijas pētniecības projektam, kurā iesaistītas aptuveni 30 Eiropas valstis no Portugāles līdz pat Norvēģijai. Projekta mērķis ir sagatavot aktuālāko deliktu tiesību problēmjautājumu apskatu Eiropā, kas kalpotu par pamatu ne tikai akadēmiski teorētiskai, bet arī praktiskai civiltiesību harmonizācijai. Profesors B. Vinigers ir viens no darba grupas vadītājiem apjomīgai pētnieku grupai, kurā katras valsts vadošie civiltiesību eksperti (Latviju minētajā darba grupā pārstāv prof. Kalvis Torgāns un pēdējā projektā – arī Jānis Kubilis) sniedz skaidrojumus par valsts tiesību doktrīnu un tiesu praksi konkrētā jautājumā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības valstu tiesu sistēmas kvalitāte

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

Eiropas Komisija 2015. gada 9. martā publiskoja 2015. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,1 kurā sniegts pārskats par dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitāti, neatkarību un efektivitāti. 2015. gada ziņojums ir jau trešais šāda veida Eiropas Komisijas ziņojums, kurā iekļauti jauni rādītāji un precīzāki dati, kas balstīti uz jauniem informācijas avotiem, piemēram, dati par tiesu efektivitāti publiskā iepirkuma un intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Ir iekļauti jauni parametri, piemēram, alternatīvas strīdu izšķiršanas metožu izmantojums un veicināšana, tostarp patērētāju strīdos, maza apmēra prasību tiesvedības kvalitāte tiešsaistē, tiesu komunikācijas politika un sieviešu dzimuma profesionālu tiesnešu īpatsvars. Rezultātu apkopojumā pievērsta uzmanība faktoriem, kas var palīdzēt uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti. 2014. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un īpašs novērtējums par situāciju dalībvalstīs palīdzēja formulēt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus tieslietu jomā divpadsmit dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai.2 Tādējādi rezultātu apkopojums gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm ļaus padarīt tiesu sistēmas efektīvākas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas palīdzēs nostiprināt izaugsmes stratēģijas attiecīgajās valstīs un Eiropas Savienībā kopumā. ...

Vita Sliede, Inga Melnace, Gatis Groza, Baiba Jugane-Lintere

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības jautājumos

13. Maijs 2014 /NR. 19 (821)

Pirms vairākiem gadiem – 2011. gada 13. decembra žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts pārskats par atsevišķām Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību aktualitātēm,1 bet 2012. gada 20. marta numurā ir publicēts izglītojošs materiāls par Eiropas līmeņa aktualitātēm krimināltiesību sfērā.2 Savukārt aizvadītais – 2013. gads bijis ļoti ražīgs tieši jauno normatīvo dokumentu izsludināšanā, tādēļ ar šo publikāciju tiek turpināta 2011. gadā aizsāktā iniciatīva informēt Latvijas juristus par Eiropas Savienības likumprojektu aktualitātēm, un šoreiz par tādām iepriekš neaplūkotām tieslietu jomām kā maksātnespējas process Eiropas Savienībā, komercnoslēpumi, preču zīmes, maza apmēra prasības, datu aizsardzība, vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, Eiropas prokurora birojs, Eirojusts un procesuālo tiesību pakotne. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Apmācības Eiropas Savienības starptautiskajās privāttiesībās

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Šajā rakstā sniegts neliels pārskats par svarīgākajām aktualitātēm, Tieslietu ministrijai īstenojot Eiropas Komisijas īpašās programmas “Civiltiesības” projektus. Šogad tādi ir divi: “Civiltiesiskās sadarbības kvalitātes uzlabošana: Eiropas Savienības līmeņa procedūras civillietās un iespējas, kuras sniedz pierādījumu iegūšanas regula un dokumentu izsniegšanas regula” un “Jaunākās attīstības tendences pārrobežu ģimenes lietās Eiropas Savienībā: uzturēšanas saistības un laulības šķiršanai piemērojamais likums”. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Latvijas prezidentūras prioritātes tieslietās un iekšlietu jautājumos

26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)

Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūras pienākumus sešus mēnešus pēc kārtas rotējošā kārtībā jāveic dalībvalstīm. Kopš 2007. gada 1. janvāra arī tika aizsākts tā sauktais prezidentūru trio princips, kā ietvaros trīs secīgu valstu prezidentūrām ir jāpieņem kopīga 18 mēnešu ES Padomes prezidentūras programma, lai tādējādi nodrošinātu lielāku saskaņotību un politiku iniciatīvu pēctecību. 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija kopā ar Itāliju un Luksemburgu uzņemsies ES Padomes prezidentūras pienākumus. Lai palīdzētu Latvijai noskaidrot iespējamās tās prioritātes tieslietās un iekšlietu jautājumos, 19. jūnijā tika rīkota sabiedriskā diskusija, kurā piedalījās Saeimas deputāti, esošie un bijušie Latviju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti, ierēdņi un amatpersonas, ES institūcijās strādājošie Latvijas pārstāvji, uzņēmēju asociāciju pārstāvji, pētnieki un zinātnieki, NVO pārstāvji, radošā inteliģence un jaunatnes organizāciju pārstāvji. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības krimināltiesību jautājumos

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības krimināltiesības neizraisa Latvijas juristu padziļinātu uzmanību, attīstība šajā jomā ir nenoliedzama. Kāpēc Eiropas Savienība ietekmē jomu, kas līdz šim bijusi dalībvalstu prerogatīva? Atbilde ir skaidra. Sākot ar apvienību, kas veidota, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, dalībvalstis saprata, ka nākamais loģiskais solis būtu nodrošināt ne tikai brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla, bet arī personu kustību. Ja tiek atceltas robežas, tiek rastas jaunas iespējas noziedzīgiem nodarījumiem, pārkāpēji pārvietojas brīvāk un aktīvāk, kas rada nepieciešamību nodrošināt gan efektīvu datu apmaiņu, gan efektīvu sodu izpildi. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls