Formulējums "taisnīgi izskatītu" nozīmē, ka personai ir konstitucionālas tiesības pieprasīt taisnīgumu un tiesai ir pienākums katru lietu izskatīt taisnīgi. Lietas "taisnīgas izskatīšanas" būtisks elements ir tiesas piespriestā soda taisnīgums.
Lietuvas Konstitucionālās tiesas prakse
Asoc.prof. PhD Vītauts Sinkevičus (Vytautas Sinkevičius), Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis
Foto: no Satversmes tiesas arhīva |
Nobeigums. Sākums “JV” Nr.32(387)
Formulējums “taisnīgi izskatītu” nozīmē, ka personai ir konstitucionālas tiesības pieprasīt taisnīgumu un tiesai ir pienākums katru lietu izskatīt taisnīgi. Lietas “taisnīgas izskatīšanas” būtisks elements ir tiesas piespriestā soda taisnīgums. Taisnīgs sods var tikt piespriests tikai tad, kad tiek ņemti vērā visi lietas apstākļi. Tāpēc krimināllikumā jābūt paredzētām visām iespējām tiesai, ņemot vērā visus lietas apstākļus, personai, kas izdarījusi noziedzīgu darbību, piespriest taisnīgu sodu. Netaisnīga soda piespriešana nozīmētu, ka ir pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tātad arī Konstitūcijas 31.panta 2.daļa un konstitucionālais tiesiskas valsts princips.
Kriminālkodeksa 312.panta 3.daļā bija noteikta kriminālatbildība par kontrabandu un paredzēts sods par šo noziegumu – brīvības atņemšana no pieciem līdz desmit gadiem.
Konstitucionālā tiesa izskatīja, vai ar Konstitūciju nav pretrunā Kriminālprocesa kodeksa 312. panta 3. daļas norma, ka par kontrabandu soda ar brīvības atņemšanu no pieciem gadiem.12
Konstitucionālā tiesa konstatēja, ka saskaņā ar Konstitūciju likumdevējs var noteikt zemākās robežas sodam par noteiktām noziedzīgām darbībām. Tas, ka Kriminālkodeksa 312.panta 3.daļā bija noteikta brīvības atņemšanas zemākā robeža sodam par tajā norādīto noziegumu un ka šī robeža bija pieci gadi, vēl pats par sevi nenozīmē, ka tiesa, piemērojot krimināllikumu, nevarēja individualizēt konkrētajai personai par konkrēto šajā daļā norādīto noziedzīgo darbību piespriežamo sodu un ka tiesa, piespriežot sodu, nevarēja īstenot taisnīgumu. Konstitucionālā tiesa nolēma, ka Kriminālkodeksa 312.panta 3.daļas norma “tiek sodīts ar brīvības atņemšanu no pieciem (..) gadiem” nebija pretrunā ar Konstitūcijas 31.panta 2.daļu, konstitucionālo tiesiskas valsts principu.
Citādi bija formulēta Kriminālkodeksa 45.panta norma, kas noteica, kādos gadījumos tiesa var piespriest maigāku sodu, nekā paredzēts likumā.
Konstitucionālā tiesa atzīmēja, ka Konstitūcijā garantētās cilvēka tiesības un brīvības, citas konstitucionālās vērtības ir jāsargā un jāaizstāv, ka viens no cilvēka tiesību un brīvību, citu konstitucionālo vērtību aizsardzības un aizstāvības līdzekļiem ir kriminālatbildība par noziedzīgām darbībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.