Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā puses ar mediatora atbalstu pašas rod konflikta atrisinājumu, un līdz ar to visi procesā iesaistītie ir ieguvēji. Latvijā mediācija ir jauna iespēja, kā ātrāk un efektīvāk likvidēt strīdus, tātad ļoti vēlams process.

Tieši šobrīd norit plašas diskusijas par to, kā šo procesu vislabāk būtu nodēvēt latviešu valodā.¹ Angļu valodas jēdziena mediation adaptācijas rezultātā rodas termins “mediācija”,² kas gramatiski atbilst latviešu valodas rakstībai. Taču tas vēl nenozīmē, ka tādējādi tas kļūst par vienu no latviešu valodas terminiem. Tiek diskutēts par šī vārda, kas līdz šim latviešu valodā nav eksistējis, nepieciešamību. “Mums ir nepieciešams jauns, latvisks termins,” saka vieni.³ “Mums šo procesu vajadzētu dēvēt par starpniecību,” saka citi,⁴ “jo šāds vārds latviešu valodā jau pastāv.” Lai arī kā šis process šobrīd tiktu apzīmēts Latvijā, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk noskaidrot, kā tas tiks dēvēts turpmāk, jo tik ilgi, kamēr neviens nezina, par ko tiek runāts, neviens par to arī nerunās.

Bet kurš tad ir tas vārds, kas Latvijā būtu pieņemams? Līdzās publiskām diskusijām šo jautājumu risina arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija un ES Twinning projekta “Mediācijas ieviešana Latvijā” ietvaros izveidotā ekspertu grupa.⁵ Arī valdībai vajadzētu ieviest terminoloģisku skaidrību šai jautājumā, jo pretējā gadījumā var rasties sarežģījumi ar jēdziena “mediācija” lietošanu likumā.