Tā kā arvien vēl juristu vidū pavīd izteikumi, ka Krimināllikums tagad ļauj juridiskās personas saukt pie kriminālatbildības un viņām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi ir kriminālsods1, atļaušos pakavēties pie teorētiskā pamatojuma par tām atšķirībām, kādas pastāv starp piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem krimināltiesību izpratnē un kriminālsodiem. Šo problēmu pārsvarā izvirzīšu saistībā tieši ar juridiskajām personām piemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem kā vienu no jaunākajiem krimināltiesību institūtiem.
Kriminālsods un citi kriminālie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi
Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors
|
|
Jautājums par juridiskās personas atbildības krimināltiesiskajām nostādnēm Latvijas krimināltiesībās ir ticis plaši apspriests, un apspriešanas rezultāts ir guvis nostiprinājumu Saeimas 2005.gada 5.maija likumā, atbilstoši kuram Krimināllikuma Vispārīgā daļa ir papildināta ar jaunu VIII1 nodaļu “Juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi”, kā arī jaunā redakcijā izteikts Krimināllikuma (turpmāk – KL) 12.pants. Tā kā arvien vēl juristu vidū pavīd izteikumi, ka Krimināllikums tagad ļauj juridiskās personas saukt pie kriminālatbildības un viņām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi ir kriminālsods
1, atļaušos pakavēties pie teorētiskā pamatojuma par tām atšķirībām, kādas pastāv starp piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem krimināltiesību izpratnē un kriminālsodiem. Šo problēmu pārsvarā izvirzīšu saistībā tieši ar juridiskajām personām piemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem kā vienu no jaunākajiem krimināltiesību institūtiem.
Vaina Latvijas krimināltiesībās
Vēlreiz atzīmēšu, ka krimināltiesību nostādnes šīs problēmas risinājumā visciešākā veidā ir saistītas ar vainas tradicionālajiem pamatojumiem Latvijas krimināltiesībās, skaidri paužot, ka vaina ir personas psihiskā attieksme pret vainīgās personas veiktajām prettiesiskajām darbībām vai bezdarbību, kaitīgajām sekām un cēloņsakarību starp tām. Kā zināms, psihiskā darbība krimināltiesiskā nozīmē piemīt tikai fiziskai personai kā noziedzīga nodarījuma subjektam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu, kurā nostiprināts kriminālatbildības pamats, pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Atzīstot šādu nostādni vainas jautājumā, nav tiesiska pamata juridiskās personas saukšanai pie kriminālatbildības un kriminālsodu piemērošanai. Detalizētāk par to esmu rakstījis vairākās savās publikācijās, tajā skaitā rakstā “Vai Krimināllikumā ir vajadzīgas antikonstitucionālas normas?”2, tāpēc sīkāk pie šīs problēmas šajā rakstā nekavēšos un atgriezīšos pie iepriekš izvirzītā jautājuma.
Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpratne
Jautājums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem blakus kriminālsodam nav radies tikai saistībā ar juridisko personu ietekmēšanas krimināltiesiskajiem aspektiem.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados savu viedokli šajā jautājumā ir izteicis profesors P.Mincs, nosaucot tos par cita veida iespaidošanas līdzekļiem. Ar šādiem līdzekļiem tika saprasta piespiedu audzināšana, kuru piemēro nepilngadīgajiem, un aizsardzības līdzekļi, piemēram, nepieskaitāmo personu ievietošana speciālās iestādēs; tādu personu, kuras noziedzīgus nodarījumus izdarījušas aiz pierastas žūpības vai apskurbinošu vielu lietošanas, ievietošana ārstniecības iestādēs pēc soda izciešanas cietumā; ievietošana darba namā tieši pēc soda izciešanas uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, ja tiesa atzīst, ka noziedzīgu nodarījumu viņš izdarījis aiz liekēdības vai aiz slinkuma; ievietošana drošības ieslodzījumā uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem tieši pēc soda izciešanas likumā sevišķi paredzētos gadījumos – ja persona bijusi notiesāta par amatveida izdarītu tirdzniecību ar sievietēm, smagu zagšanu, laupīšanu, izspiešanu un krāpšanu (Sodu likuma 506.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
