Pēc Valsts prezidentes 2007.gada 10.marta paziņojuma par likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” publicēšanas apturēšanu notikumi ir attīstījušies ļoti strauji. Šobrīd norisinās ne vien politiska diskusija par Valsts prezidentes rīcības konsekvencēm, bet arī nopietna juridiska diskusija par Satversmes 72.pantu un tā piemērošanas iespējām. Papildus tam Saeimas deputāti negaidīti ierosināja izslēgt Satversmes 81.pantu, kas šobrīd paredz Ministru kabineta tiesības Saeimas starpsesiju laikā izdot noteikumus ar likuma spēku, ja neatliekama vajadzība to prasa.

Sekojot šiem straujajiem Satversmes griežiem, “JV” ir formulējis vairākus jautājumus, uz kuriem vajadzīgas atbildes, lai izprastu Satversmes 72.panta piemērošanas un Satversmes 81.panta izslēgšanas iespējamās sekas. Uz “JV” sagatavotajiem jautājumiem atbildēja Latvijas autoritatīvākie Latvijas konstitucionālo tiesību eksperti – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Prof. Dr.h.c. Ass.jur. Dipl.-Pol. Egils Levits, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedras vadītājs, pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Prof. Dr.iur. Aivars Endziņš, Latvijas Republikas tiesībsargs, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Prof. Dr.iur. Romāns Apsītis, Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Prof. Dr.iur. Ilma Čepāne, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs un LU Juridiskās fakultātes lektors Gunārs Kusiņš, Latvijas Juristu biedrības viceprezidents un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Dr.iur. Anita Rodiņa, tiesību zinātņu maģistrs Edgars Pastars, kā arī Ministru prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Dzanuškāns. “JV” slejās savas atbildes uz šodien aktuālajiem konstitucionālo tiesību jautājumiem “sniedz” arī nozīmīgākais starpkaru perioda valststiesību zinātnieks Prof. Dr.iur. Kārlis Dišlers (1878–1954).

K.Dišlers: “Kompetenta orgāna izdoti un publicēti noteikumi ir saistoši publiskām iestādēm un pilsoņiem. [..] Legalitātes prezumpcija prasa publicēto noteikumu pieņemšanu par likumīgiem un viņu pildīšanu – pat ja viņu likumība tiktu apstrīdēta – līdz tam laikam, kamēr nebūs pierādīta un kompetentas iestādes formāli atzīta šī akta nelikumība.” (Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Administratīvo tiesību kursa vispārīgā daļa. Rīga: Latvijas Universitāte, 1938, 214.lpp.)

E.Levits: [1] Satversmes 72.pantā ir runa tikai par Saeimas likumu. Minis­tru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto noteikumu spēkā esamību nosaka šis pants, kā arī Saeimas Kārtības ruļļa 83.pants. Likuma publicēšanas apturēšana saskaņā ar Satversmes 72.pantu neietekmē šādu noteikumu spēkā esamību.

[2] Starp citu, šos noteikumus Ministru kabinets jebkurā brīdī var atcelt. Tādā gadījumā ipso jure iestājas tā pati tiesiskā situācija, kāda pastāvēja pirms šādu noteikumu pieņemšanas.

A.Endziņš: Neraugoties uz Valsts prezidentes lēmumu apturēt Saeimas pieņemto drošības likumu grozījumu publicēšanu, joprojām spēkā ir Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Minis­tru kabineta noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā, darbojas ar likuma spēku tik ilgi, kamēr Saeima uz to bāzes nav pieņēmusi likumu. Pēc attiecīga likuma pieņemšanas Saeimā šādi Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, jo ir cieši saistīti ar Saeimas pieņemto likumu un paši par sevi vairs turpmāk nevar būt spēkā. Tādēļ gadījumā, ja tautas nobalsošanā Saeimas pieņemtie grozījumi minētajos likumos tiks noraidīti, skaidrs, ka spēku zaudēs arī Ministru kabineta noteikumi, uz kuru bāzes šie likumi bija tapuši.

I.Čepāne: Valsts prezidentes lēmums apturēt Saeimas pieņemto likumu publicēšanu neietekmē Ministru kabineta iepriekš pieņemto noteikumu ar likuma spēku spēkā esamību. Šie normatīvie akti ir spēkā.

Gunārs Kusiņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

G.Kusiņš: Valsts prezidentes 2007.gada 10.marta paziņojums tiešā veidā neatceļ Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto Ministru kabineta noteikumu ar likuma spēku “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” spēkā esamību. Šie noteikumi zaudētu spēku, ja stātos spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi, kuru publicēšanu Valsts prezidente ir apturējusi.

Vienlaikus jāatzīst, ka Valsts prezidentes paziņojums, sāktā parakstu vākšana un iespējamais referendums var kļūt par savdabību katalizatoru un tādējādi ietekmēt to, cik ilgi šie Ministru kabineta noteikumi paliks spēkā. Ņemot vērā, ka 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi pēc būtības ir grozījumi likumos, pašlaik (sesijas laikā) tos var atcelt tikai Saeima.

A.Dravnieks: Parasti Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi saglabā spēku, līdz stājas spēkā Saeimas pieņemts likums. Detalizēta atbilde, kad tie zaudē spēku, meklējama Saeimas Kārtības ruļļa 83.pantā.

Tie var zaudēt spēku ceturtajā dienā pēc kārtējās vai ārkārtas Saeimas sesijas, ja valdība nav iesniegusi tos Saeimai. Saeimas Kārtības ruļļa 83.panta otrajā daļā tomēr nepieciešams detalizētāks regulējums, jo “Latvijas Vēstnesī” būtu nepieciešams publicēt Saeimas Prezidija paziņojumu par to. Tā būtu tikai saprātīga prasība, lai tauta to uzzina laikus.

Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi zaudē spēku, ja Saeima nobalso pret to nodošanu komisijai. Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 83.panta sestajai daļai tie zaudē spēku noraidīšanas dienā. Saprātīgi būtu pieņemt, ka ne agrāk kā ar lēmuma spēkā stāšanās brīdi. Par to Saeimas Prezidijam būtu jāpaziņo tajā pašā dienā televīzijā vai vismaz radio.

Noteikumi zaudē spēku, ja no lēmuma par nodošanu komisijām pagājuši seši mēneši (tā dēvētais Bišera labojums Saeimas Kārtības ruļļa 83.