Starptautiskajās cilvēktiesībās vardarbībai pret sievieti, t. sk. vardarbībai ģimenes ietvaros, tiek pievērsta īpaša uzmanība, kas, no vienas puses, izskaidrojams ar sieviešu tiesību aizstāvju aktīvo darbību, bet, no otras puses, ar statistiku par partnera vardarbību pret sievieti. Šīs statistikas rezultāti tiek dēvēti par globālu cilvēktiesību katastrofu. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem 70% nogalināto sieviešu slepkavībās vainojami viņu vīriešu dzimuma partneri un pasaulē no vardarbības cietušo sieviešu īpatsvars svārstās no 30% līdz 60%1; saskaņā ar Eiropas Padomes statistiku viena no četrām sievietēm savā mūžā ir cietusi no vardarbības ģimenē un 6-10% sieviešu cieš no vardarbības ģimenē katru gadu, kā arī vardarbība ģimenē ir biežākais nāves un invaliditātes cēlonis visām sievietēm vecumā no 16 līdz 44 gadiem.2 Diemžēl Latvijā joprojām nav valsts mēroga statistikas par vardarbību ģimenē.
Vardarbība pret sievieti ģimenē
Statistika rāda globālu cilvēktiesību katastrofu
Dipl.iur. Linda Svilāne un Mg.iur. Lauma Bite, resursu centra sievietēm “Marta” projekta “Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē” juristes
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Starptautiskajās cilvēktiesībās vardarbībai pret sievieti, t. sk. vardarbībai ģimenes ietvaros, tiek pievērsta īpaša uzmanība, kas, no vienas puses, izskaidrojams ar sieviešu tiesību aizstāvju aktīvo darbību, bet, no otras puses, ar statistiku par partnera vardarbību pret sievieti. Šīs statistikas rezultāti tiek dēvēti par globālu cilvēktiesību katastrofu. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem 70% nogalināto sieviešu slepkavībās vainojami viņu vīriešu dzimuma partneri un pasaulē no vardarbības cietušo sieviešu īpatsvars svārstās no 30% līdz 60%1; saskaņā ar Eiropas Padomes statistiku viena no četrām sievietēm savā mūžā ir cietusi no vardarbības ģimenē un 6–10% sieviešu cieš no vardarbības ģimenē katru gadu, kā arī vardarbība ģimenē ir biežākais nāves un invaliditātes cēlonis visām sievietēm vecumā no 16 līdz 44 gadiem.2 Diemžēl Latvijā joprojām nav valsts mēroga statistikas par vardarbību ģimenē.
2006. gada 9. oktobrī prezentētajā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra Kofi Annana biroja veiktajā pētījumā par vienu no mūslaiku visnopietnākajiem cilvēktiesību izaicinājumiem tiek uzskatīta vardarbības pret sievietēm izskaušana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
