Iesākumā jāatzīmē, ka tieslietu kanclers Igaunijā pilda arī ombuda funkcijas, līdz ar to par tieslietu kanc­leru minētais attiecināms arī uz ombudu.

Kas ir labas pārvaldības princips? Vai šajā gadījumā mēs saskaramies ar tiesisku kategoriju vai arī ar t. s. ieteikumtiesībām, ētiskām vērtībām? Kādus pienākumus un kam šis princips uzliek? Atbildes uz šiem jautājumiem ir aktuālas visiem Eiropas ombudiem. Šā pieņēmuma apstiprināšanai minēsim dažus piemērus no Pirmās instances tiesas prakses attiecībā uz labas pārvaldības principa satura izpratni.

"Arguments, ka sūdzības iesniedzējs pamatojas uz Eiropas ombuda pētījumu, uz šo lietu neattiecas. Saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 195. pantu ombudam ir tiesības izmeklēt un sniegt savu vērtējumu patvaļas gadījumiem administrācijā, kas nav uzskatāmi par tiesību priekšrakstu vai vispārējo principu pārkāpumiem, kuri atrodas Kopienas tiesu sistēmas uzraudzībā."¹

Vai arī: "Visupirms jāatzīmē, ka labas pārvaldības princips, proti, vienīgais princips, kas šajā kontekstā, iespējams, ir ticis pārkāpts, pats par sevi nepiešķir indivīdiem subjektīvās tiesības [..] izņēmums ir gadījumi, kad šis princips ir konkrētu tiesību izpausmes forma Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta izpratnē. Apstāklis, ka ombuds aktu definējis kā "administrācijas patvaļas gadījumu", pats par sevi vēl nenozīmē, ka OLAF rīcība ir pietiekami skaidri pārkāpusi tiesību normas tiesu prakses izpratnē."²

Tiesības uz labu pārvaldību Igaunijā ir atzītas par vienām no personas pamattiesībām. Lai arī Konstitūcijā tieši netiek minētas tiesības uz labu pārvaldību, Valsts tiesa tās ir atvasinājusi no Konstitūcijas 14. panta.³ Igaunijā ir arī viens normatīvais akts, kurā tieši ir minēts labas pārvaldības princips – likums par tieslietu kancleru. Šā likuma ceturtajā nodaļā "Pamattiesību un brīvību ievērošanas uzraudzība" ietverts 19.