Jau kopš cilvēces attīstības sākuma nāvessods kā soda veids ir pastāvējis dažādās izpausmes formās, – sākot no asinsatriebības līdz pat nāvessodam klasiskajā izpratnē, kā tas ierasts pašlaik. Sabiedrības uzskats par nāvessoda brutalitāti un necilvēcību ir veidojies līdz ar cilvēktiesību aizsardzības idejas attīstību, un tādēļ daudzās valstīs nāvessods vairs nepastāv vai arī tam ir ieviests moratorijs.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
