Attiecīgā regulējuma pieņemšana saistāma ar nepieciešamību krimināltiesiski reaģēt uz gadījumiem, kuros bez personas piekrišanas tiek publiskoti vai nodoti citai personai tādi materiāli, kas skar personas privātumu, cieņu un citas būtiskas aizsargājamas intereses, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Direktīvas (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (turpmāk – Vardarbības apkarošanas direktīvas) prasību ieviešanu nacionālajos likumos.

Panta pirmā daļa paredz atbildību par attēla, videoieraksta vai cita līdzīga materiāla, kas fiksēts, izgatavots vai pārveidots, izmantojot tehniskos vai citus līdzekļus, un kas atspoguļo citas personas seksuālas darbības vai ķermeņa intīmās daļas, publiskošanu vai nodošanu citai personai, ja tā izdarīta bez attēlotās personas piekrišanas. Turpretī panta otrajā daļā ir noteikta atbildība par draudiem veikt šā panta pirmajā daļā paredzētās darbības, lai piespiestu kādu personu piekrist, izdarīt vai atturēties veikt kādas noteiktas darbības. Savukārt trešajā daļā ir paredzēta atbildība par pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Panta pirmās daļas dispozīcija ir izstrādāta pēc līdzības ar Vardarbības apkarošanas direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, savukārt panta otrās un trešās daļas dispozīcijas – pēc līdzības ar šīs direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Pieaugot mākslīgā intelekta funkcionalitātei, aktuāls ir jautājums ne vien par reālu intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas, bet arī par dažādu audiovizuālo materiālu izveidošanu un pārveidošanu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tā, piemēram, arvien pieaug tādu lietotņu skaits, kur lietotājs var ievietot apģērbtas personas fotogrāfiju un ar mākslīgā intelekta palīdzību apģērba vietā ir attēlots kails ķermenis. Tas savukārt norāda uz to, ka atbilstoši jaunai realitātei ir nepieciešami jauni tiesību aizsardzības mehānismi.

Lai arī pozitīvi vērtējams, ka likumdevējs ir spēris soļus, nosakot kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu, jaunais regulējums vienlaikus rada vairākus jautājumus, kuriem būtu pievēršama īpaša uzmanība. Šajā rakstā aplūkoti tikai atsevišķi aspekti, kuru analīze varētu veicināt turpmākas diskusijas par attiecīgā regulējuma piemērošanu un pilnveidošanu.