Kā jau minēts, KCL D daļa likumā ir ieviesta pilnībā no jauna, turklāt tā vēl nav stājusies spēkā. Šo iemeslu dēļ Latvijā vēl nav izveidojusies prakse attiecīgo normu piemērošanā, kā arī nav pieejami jauno normu komentāri, tāpēc dažu tiesību institūtu izpratnē (piemēram, komercdarījuma jēdziens, komerciālā pirkuma līgums, komersantu aizturējuma tiesības u. tml.) ir būtiski ņemt vērā citu valstu pieredzi līdzīgu normu piemērošanā. Tā kā Latvijas likumdevējs, izstrādājot jaunos KCL grozījumus, komercdarījumu sadaļas regulējuma ieviešanā lielākoties par paraugu ņēmis Vācijas un Austrijas tiesību normas, bez ievērības nedrīkst atstāt šo valstu komentāros iekļautās tiesību zinātnieku atziņas.

Rakstā tiks izmantots formulējums "komersanta aizturējuma tiesības", kaut arī jēdziens "komerciālās aizturējuma tiesības" nav nepareizs. Jaunajā KCL grozījumu tekstā¹ tiek lietots termins "aizturējuma tiesības", bet, tā kā arī Civillikumā (CL) tiek regulēts aizturējuma tiesību institūts, korekti būtu precizēt, par kurām aizturējuma tiesībām katrā konkrētajā gadījumā tiek runāts.

I. Pašreizējais regulējums kreditora aizsardzībā

Komersantu ikdienas darbībā strīdi un saistību neizpilde ir bieži sastopama komercdarbības sastāvdaļa. Tādēļ komersanti, lai nodrošinātos pret otras puses saistību labprātīgu neizpildi, visbiežāk kā līgumiskos nodrošinājuma līdzekļus izvēlas komercķīlu, bankas garantiju, galvojumu, rokasnaudu, līgumsodu u.