Konferences atklāšanas uzrunu teica tieslietu ministrs Mareks Segliņš, norādot, ka Tieslietu ministrija ir galvenā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarē un viena no tās prioritātēm ir Civilprocesa likuma uzraudzība. Šī uzdevuma izpildei Tieslietu ministrijā ir izveidota pastāvīgā darba grupa Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei. Tajā tiek apspriesti aktuālie jautājumi civilprocesa jomā un izstrādāti attiecīgi grozījumi ar mērķi optimizēt un saīsināt civilprocesu, tādējādi kopīgiem spēkiem tiecoties nodrošināt personu tiesību samērošanu un vajadzību nodrošināšanu, kā arī civilprocesa optimizēšanu un lietu izskatīšanu tiesās paātrināšanu.

M. Segliņš norādīja, ka Civilprocesa likums ir viens no tiem normatīvajiem aktiem, kurā nepārtraukti notiek atsevišķu institūtu pilnveidošana un tiesību normu pārskatīšana. Turklāt grozījumi Civilprocesa likumā dažkārt ir kā pavadošais likumprojekts kāda cita normatīvā akta grozījumu pieņemšanas procesā, tāpēc, lai gan Tieslietu ministrija neatbalsta šādu praksi, no regulārām izmaiņām Civilprocesa likumā diemžēl nav iespējams izvairīties.

Detalizētu ieskatu par Tieslietu ministrijas paveikto un plānoto civilprocesuālajā jomā sniedza raksta autore – Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsulte Evita Jurēvica, informējot, ka Tieslietu ministrija kā civilprocesa politikas veidotāja turpina darbu pie Civilprocesa likuma regulējuma uzlabošanas. Tā, piemēram, tiks lemts par atsevišķu procedūru pārskatīšanu, lai novērstu nepilnības civilprocesuālajā regulējumā, piemēram, par blakussūdzību iesniegšanas iespēju pārskatīšanu, tādējādi nodrošinot civiltiesisko apgrozību un ātrāku lietu izskatīšanu tiesās, kā arī lietu starp vienām un tām pašām pusēm par faktiski vienu un to pašu prasījumu apvienošanu.