Likumus groza, kad, likumu piemērojot, rodas situācijas, kas atklāj likuma nepilnības. Šobrīd tiek izstrādāts jauns regulējums, kurš iecerēts kā risinājums, lai novērstu esošā likuma "Par tiesu varu" nepilnības un radītu Tieslietu padomi (TP). Tas, ka konkrēto likuma grozījumu parādīšanos Saeimā ir veicinājusi sabiedrības, tiesnešu, tieslietu ministra, Augstākās tiesas un Valsts prezidenta1 radītā rezonanse sakarā "Vīganta epopeju", ir tikai likumsakarīgi. Savulaik iepriekšējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs kopā ar toreizējo tieslietu ministru solīja jau uz 2004. gadu izveidot TP.2 TP netika izveidota ne 2004., ne arī nākamajos sešos gados. Kāpēc? Formāla atbilde būtu – vainīgs ir politiskas gribas trūkums, lai gan īstais iemesls ir sistēmiski pragmatisks. Tieslietu ministri pa šo laiku ir nomainījušies reizes piecas, tāpat savu laiku un enerģiju noteikti paņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanu process un ar to saistītās diskusijas. Tas, ka šobrīd TP jautājums ir reanimēts, ir tikai apsveicami. Protams, "Jurista Vārda" sarīkotā ekspertu aptauja acīmredzami apliecina, ka pastāv zināmas šaubas. Pirmkārt, šaubas, vai šie likuma grozījumi novērsīs nepilnības, ko atklāja "Vīganta epopeja" un kas saistās ar tiesu varas neatkarības nodrošināšanu. Otrkārt, šaubas vai šie ir īstie likuma grozījumi, kuri ir nepieciešami, lai novērstu "Vīganta epopejas" aktualizēto jautājumu par tiesnešu ietekmējamību no likumdevējvaras.
[1] Tiesu neatkarību Latvijā garantē valsts. Tiesneša neatkarības princips ir fundamentāls un neaizskarams. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 11. panta trešo daļu tiesnesim neviens nevar prasīt paskaidrojumu, kā izskatīta konkrētā lieta. Atbilstoši Satversmes 83. pantam tiesnesis ir neatkarīgs un padots vienīgi likumam un tiesībām. Kā Satversmes tiesa savā spriedumā par tiesnešu algām ir atzinusi – tiesnešu neatkarība ir cieši saistīta ar tiesu varas neatkarību un tātad arī ar varas dalīšanas principu.3
[2] Tiesas un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis un priekšnosacījums.4 ASV AT tiesnesis Bendžamins Kardozo (Benjamin N. Cardozo (1870–1938)) savulaik ir teicis, ka tiesneši ir dzīvi cilvēki, kuri ir pakļauti tām pašām vājībām un kārdinājumiem kā pārējie: "Lielās straumes, kas apskalo visu cilvēci, nemet līkumu ap tiesnešiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.