Uz LJB aicinājumu diskutēt par Neo lietu 2010. gada 19. maijā atsaucās vairāki pazīstami juristi. To vidū bija zvērināts advokāts Gvido Zemrībo, profesors Dr.iur. Ringolds Balodis, zvērināts advokāts Lauris Liepa, Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins un citi. L. Liepa un V. Voins uzreiz pēc šīs diskusijas devās uz Jāņa Dombura vadīto LTV1 raidījumu "Kas notiek Latvijā?", kur tovakar bija ieplānota diskusija par šo tēmu. Tieši gaidāmā publiskā diskusija televīzijā bija mudinājusi A. Borovkovu pirms tam organizēt juristu sarunu par Neo lietu. Diskusijas mērķis bija rosināt meklēt atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai saceltā kņada par preses un vārda brīvības pārkāpumu ir pamatota; vai konkrētajā lietā ir pamats domāt par preses un žurnālista informācijas avota vardarbīgu atklāšanu; vai darbības, kuras tika veiktas kriminālprocesa ietveros, bija likuma pārkāpums; vai kriminālprocesuālās darbības bija samērīgas; vai Valsts policijas darbība no preses puses netiek nepamatoti nopelta un nicināta? Neo lietā izmeklēšana vēl turpinās, tāpēc gan žurnālistiem, gan sabiedrībai kopumā un arī šīs diskusijas dalībniekiem bija iespēja modelēt visdažādākos scenārijus par to, kas patiesībā noticis, kādas tiesības ir aizskartas un kādu risinājumu šī lieta iegūs turpmāk.

A. Borovkovs diskusijas dalībniekus rosināja uz šo lietu skatīties daudzpusīgi. Viņš norādīja, ka uzreiz pēc VID datu noplūdes no žurnālistu puses bija aicinājums vainīgo Neo atrast. Policija ieguldīja savus, ne bezgalīgos resursus, strādāja, atrada personu, kura, iespējams, ir meklētais Neo, un šīs lietas ietvaros veica kratīšanu pie žurnālistes. Tagad saistībā ar kratīšanu pie žurnālistes ir izvērsta plaša kampaņa par preses un vārda brīvības pārkāpumu. Uz šo A. Borovkova pārmetumu L. Liepa iebilda, ka tā ir žurnālistu privilēģija – "šaut bultas" uz visām pusēm un jebkurā gadījumā žurnālists ir priviliģēta un aizsargājama persona.

Diskusiju raisīja arī jautājums par izņemamās informācijas apjomu. Vai kratīšanas veicēji ņēma vērā, ka no žurnālistes dzīvokļa izņemtie informācijas nesēji var saturēt arī tādu informāciju, kas uz lietu nemaz neattiecas? Kā un vai kratīšanas laikā ir iespējams izvērtēt, kas no izņemamās informācijas attiecas uz lietu? Kā uzsvēra G. Zembrībo, tieši šis jautājums raisa šaubas par policijas rīcību. L. Liepa veidoja analoģiju ar Konkurences padomes darbību, kas, likumā noteiktajos gadījumos izņemot informāciju no uzņēmumiem, notiek krietni draudzīgāk, atlasot informāciju, kura attiecas tikai uz konkrēto lietu. Līdz ar to tika uzsvērts, ka korekta informācijas izņemšana nav neiespējama, tomēr tas prasa augstākā līmeņa profesionalitāti. L. Liepa arī uzsvēra, ka Valsts policijā ir izstrādāts un apstiprināts ētikas kodekss, kurš aicina Valsts policijas amatpersonas ievērot godprātību, cieņu un samērīgumu. Tas, viņaprāt, šajā lietā nav darīts.

G. Zemrībo izteica domu, ka varbūt būtu jāveic grozījumi Kriminālprocesa likumā, papildinot tiesību normas par personas imunitāti un iespējams ietverot profesionāla noslēpuma aizsardzību. Tam, ka būtu vērts vismaz apsvērt šo domu, piekrita arī citi klātesošie.

Diskusijas dalībnieki piekrita, ka žurnālistiem ir priviliģēts stāvoklis, raugoties no vārda brīvības rakursa. Tomēr arī par žurnālistu darbību nevar spriest viennozīmīgi. Nevar noliegt, ka mediju rokās ir liela vara ietekmēt sabiedrisko domu. Žurnālistu misija ir sniegt sabiedrībai informāciju, un, kā to uzsvēra viens no diskusijas dalībniekiem, nav noslēpums, ka šī informācija reizēm tiek iegūta, pārkāpjot likumu. Pretlikumīgas darbības var veikt vai nu pats žurnālists, vai arī iesaistot kādu citu. Vēl viens akmens žurnālistu lauciņā – mediji ne tikai informē sabiedrību par notikumiem, kas ir to pamatuzdevums, bet arī "veido" notikumus paši. Tomēr, kā to vēlreiz uzsvēra L. Liepa, ir jāņem vērā žurnālistam piešķirtais priviliģētais stāvoklis, kas atzīts kā viens no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem, un konkrētajā lietā žurnālistei bija tiesības rīkoties tā, kā viņa rīkojās.

Sarunas gaitā A. Borovkovs dalījās arī ar savu pieredzi izmeklēšanas darbībās un vairākkārt tika minētas lietas no viņa agrākās prakses. Ar to viņš vēlējās norādīt uz piemēriem par veiksmīgu sadarbību starp žurnālistiem un kriminālprocesu veicošām amatpersonām. Diskutējamās lietas kontekstā radās retorisks jautājums – kāpēc žurnālisti neizvēlējās sadarboties ar policiju šajā lietā?

Lai nu kā, kriminālprocess šajā lietā turpinās un visi lietas fakti vēl nav zināmi, tāpēc par Neo lietu nav iespējams spriest pilnīgi objektīvi. Tieši šis apstāklis vairākiem diskusijas dalībniekiem lika būt uzmanīgiem un diplomātiskiem savos izteikumos.

LJB rīkotās diskusijas mērķis bija likt aizdomāties, vai saasinātā reakcija uz it kā notikušo preses un vārda brīvības pārkāpumu Neo lietas kontekstā ir pamatota. Sarunas dalībnieku lielākā daļa bija vienisprātis, ka jautājums, vai lietā ir pārkāpti kriminālprocesuālie noteikumi, ir jāvērtē atbildīgajām amatpersonām. Savukārt daudzi citi aspekti Neo lietas kontekstā, tai skaitā preses un vārda brīvības aizskāruma problēma, prasa arī plašāku diskusiju sabiedrībā un it īpaši juristu vidū.

Vairis Dmitrijevs