I. Maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa struktūra

Ievērojamas atšķirības saskatāmas jau pašā procesu uzbūvē jeb struktūrā, kāda piedāvāta jaunajā Maksātnespējas likumā. Šādas struktūras izvēlei pamatā⁵ ir vēlme padarīt efektīvāku tiesību normu piemērošanu, likvidējot izlīguma un sanācijas posmus maksātnespējas procesa ietvaros, savukārt papildinot procesu ar iespēju pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu.

Šobrīd vēl spēkā esošais Maksātnespējas likums paredz divu veidu procesus – tiesiskās aizsardzības procesu, ko piemēro komercsabiedrībām ierobežotas maksātnespējas gadījumos un kas galvenokārt ir vērsts uz komercsabiedrības interešu aizsardzību,⁶ lai atjaunotu parādnieka maksātspēju pilnā apjomā,⁷ un maksātnespējas procesu, kura galvenais mērķis ir kreditoru kopuma aizsardzība.⁸ No minētajiem diviem procesiem izriet četru veidu tiesiska rakstura pasākumu kopumi, kas vērsti uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu – tiesiskās aizsardzības process,⁹ ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process,¹⁰ izlīgums¹¹ un sanācija.¹² Maksātnespējas procesa ietvaros paredzēts vēl viens tiesiska rakstura pasākumu kopums – bankrota procedūra,¹³ kas vērsta uz kreditoru tiesisko interešu aizsardzību.

Jaunajā Maksātnespējas likumā, tāpat kā iepriekš attiecībā uz juridiskām personām, tiek izšķirti divi procesu veidi – tiesiskās aizsardzības process¹⁴ un maksātnespējas process.¹⁵ Tomēr pastāv atšķirība abu procesu rezultējošajos tiesiska rakstura pasākumos. Tāpat kā iepriekš, arī jaunajā likumā tiek izšķirts tiesiskās aizsardzības process¹⁶ un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process,¹⁷ taču maksātnespējas procesa ietvaros izlīgums, sanācija un bankrots vairs nav paredzēti.¹⁸ Tā vietā būtu iespējams maksātnespējas procesa ietvaros pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu, kas ir ievērības cienīgs jaunums attiecībā pret pašreizējo tiesisko regulējumu, taču pats maksātnespējas process kopumā faktiski ir vērsts uz parādnieka likvidāciju; šis process jaunajā likumā dēvēts par "maksātnespējas procesu".

Tādējādi sākotnējais maksātnespējas process paredz divas iespējas – īstenot tiesiskās aizsardzības procesu (izņēmums paredzēts jaunā Maksātnespējas likuma 106. pantā)¹⁹ vai īstenot maksātnespējas procesu, kas izpaužas kreditoru interešu apmierināšanā, realizējot parādnieka mantu.

Izlīguma un sanācijas likvidēšana pamatota ar tiesību normu efektīvas piemērošanas principu, kā arī kreditoru interešu aizsardzību un zināmiem loģikas apsvērumiem.²⁰ Proti, "ievērojot to, ka, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz maksātnespējas procesu, parādnieka kreditoru kopums faktiski paliek nemainīgs, tāpat kā parādnieka finansiālais stāvoklis, kreditori, jau vienreiz noraidot tiesiskās aizsardzības procesu – maksātspējas atjaunošanas iespēju –, ir spiesti vēlreiz formāli balsot par citām maksātspējas atjaunošanas iespējām. Objektīvi nevar sagaidīt, ka kreditori, pastāvot vienādiem faktiskajiem apstākļiem, pieņems atšķirīgus lēmumus, tādā veidā tikai novilcinot procesu [..]. Šāds regulējums nenodrošina maksātnespējas procesa efektivitāti, jo ievērojami pagarina procesa termiņu un izmaksas, kā arī nenodrošina parādnieka aktīvu saglabāšanu, kā rezultātā samazinās kreditoru atgūto līdzekļu apmērs".²¹

Šāds pamatojums nav pilnīgs. Nav izvērtēta izlīguma un sanācijas kā tiesiskās aizsardzības procesam alternatīvu metožu nozīme. Lai arī izlīgumā piemērojamas līdzīgas metodes kā tiesiskās aizsardzības procesā,²² tomēr to piemērošanā pastāv būtiskas atšķirības. Tā, piemēram, atšķirības starp kreditoriem, kuri pieņem lēmumu par kādas no metodēm piemērošanu. Tiesiskās aizsardzības procesā lēmumu pieņem nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas,²³ savukārt izlīgumā atkarībā no tā, vai izlīguma projektā paredzēts segt mazāk vai vairāk nekā pusi no prasījumu kopsummas – attiecīgi trīs ceturtdaļas²⁴ vai divas trešdaļas²⁵ kreditoru sapulcē klātesošo kreditoru balsu, runa ir par nenodrošināto kreditoru balsīm.²⁶ Arī saskaņā ar jaunā Maksātnespējas likuma regulējumu par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu lemj nodrošinātie kreditori ar vismaz divām trešdaļām balsu un nenodrošinātie kreditori ar vienu pusi balsu vairākumu.²⁷ Tādējādi izlīguma gadījumā ir nepieciešams ievērojami lielāks kreditoru balsu vairākums izlīguma projekta apstiprināšanai un attiecīgās izlīguma metodes(-žu) piemērošanai.