Īsi par fiziskās personas maksātnespējas procesa institūtu

Maksātnespējas likumā regulētais fiziskās personas maksātnespējas procesa institūts Latvijā darbojas kopš 2008. gada un jau ir kļuvis par pašsaprotamu Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļu. Līdzīgas procedūras pastāv arī citviet Eiropā. Taču tā nav bijis vienmēr. Fizisko personu maksātnespējas regulējums ar iespēju dzēst parādnieka saistības Eiropā ir sācis attīstīties tikai pēdējo desmitgažu laikā. Šī tiesību institūta evolūcijas ceļā valstīm bija jāpārvar aizspriedumi par maksātnespēju kā krietnam pilsonim necienīgu stāvokli, kā arī jāpieņem atkāpes no fundamentālā principa – saistības ir jāpilda.

Eiropas Savienības tiesību telpā fizisko personu maksātnespējas regulējuma politika līdz pat 2019. gadam ir bijusi dalībvalstu likumdevēju ziņā. Taču 2019. gadā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1023² (turpmāk – Direktīva), kas cita starpā dalībvalstīm liek ieviest tādas maksātnespējas procedūras, kas ne ilgāk kā trīs gadu laikā ļauj dzēst saistības fiziskām personām – uzņēmējiem.³Direktīva neierobežo uzņēmējiem paredzētās procedūras piemērot arī fiziskām personām, kas neatbilst uzņēmēja definīcijai. Tā kā Latvijā un citviet Eiropa saistību dzēšana nav atkarīga no tā, vai fiziskā persona ir uzņēmējs Direktīvas izpratnē, Direktīva tiek uztverta arī kā vadlīnijas attiecībā uz parādniekiem, kas nav uzņēmēji.

Vēsturiski nepieciešamība pēc procedūras, kas ļauj dzēst pārmērīgas saistības, ir tikusi pamatota ar Rietumu (kristīgajai) kultūrai tuvajiem humānisma apsvērumiem. Pārmērīgi parādi negatīvi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un sagādā ciešanas. Pētījumi liecina, ka parādu slogs ne tikai samazina parādnieka materiālo rocību, bet arī mēdz provocēt fiziskās un mentālās veselības problēmas, sliktāku sociālo adoptāciju.⁴ Tāpēc parādu dzēšanas ideja balstās arī uz pragmatiskiem sabiedrības interešu apsvērumiem. Atbrīvojot indivīdus no pārmērīgām saistībām, samazinās slodze un izmaksas veselības un sociālās aizsardzības sistēmai.