Ievads

2025. gada 5. decembrī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kompetentās iestādes vienojās par kompromisa tekstu attiecībā uz direktīvu, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus. Direktīvas mērķis ir novērst šķēršļus vienotajam (Eiropas) tirgum un kapitāla tirgiem, kas rodas atšķirīgu valstu maksātnespējas noteikumu dēļ. Direktīva ir vēl viens solis ceļā uz maksātnespējas procedūru būtisku saskaņošanu ES dalībvalstīs.

Direktīvas izstrādes process raksturojams ar intensīvu institucionālo sadarbību. 2022. gada 7. decembrī Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu, ar kuru pirmo reizi tika mēģināts sistemātiski saskaņot galvenās maksātnespējas tiesību jomas ES. Pēc tam sekoja parastā likumdošanas procedūra, kuras pamatā bija tā sauktais trialoga modelis – Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Tika apkopoti un izvērtēti daudzu dalībvalstu, kā arī dažādu profesionālo organizāciju un interešu pārstāvju sniegtie atzinumi, kas būtiski ietekmēja Direktīvas galīgo redakcijas versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2026/799 (2026. gada 30. marts), ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus¹ (turpmāk – Direktīva), spēkā stājās 2026. gada 21. aprīlī, bet tās transponēšanas termiņš dalībvalstīm noteikts līdz 2029. gada 22. janvārim. Līdz šim brīdim Latvijai jāpielāgo Maksātnespējas likums un saistītie normatīvie akti.

Papildus visaptverošiem apsvērumiem Direktīvā ir deviņas sadaļas: vispārīgie noteikumi, apstrīdēšanas prasības, maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo aktīvu izsekošana, iepriekšsagatavotas procedūras, direktoru pienākums pieprasīt maksātnespējas procedūras sākšanu un civiltiesiskā atbildība, maksātnespējīgu mikrouzņēmumu likvidēšana, kreditoru komiteja, pasākumi, kas uzlabo valsts maksātnespējas tiesību aktu pārskatāmību, nobeiguma noteikumi.

Direktīvas un Maksātnespējas likuma salīdzinājums