2026. gada 11. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā1 (turpmāk – MNL), kas izstrādāti, lai saskaņotu MNL regulējumu ar Ministru kabineta rīkojumu par Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju un tā funkciju nodošanu Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.2 Grozījumi ir stājušies spēkā 2026. gada 1. oktobrī, kad abas iestādes pārņēma Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas.
Līdzās maksātnespējas jomas institucionālajai reformai ar grozījumiem paplašināta maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratori) profesionālās pašpārvaldes loma un pārskatīta administratoru eksaminācijas un kvalifikācijas pilnveides kārtība. Izmaiņas skar arī administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošās personas) disciplinārlietu kārtību. Savukārt, ievērojot Satversmes tiesas atziņas, pārskatīti arī administratoriem un uzraugošajām personām noteiktie amata ieņemšanas ierobežojumi.
Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu institucionālo pārmaiņu pamatojumā un pieņemtajos grozījumos, skaidrojot valsts pārvaldes iestāžu un administratoru profesionālās pašpārvaldes turpmāko kompetenci, kā arī izmaiņu nozīmi administratoru un uzraugošo personu darbībā.
1. Institūciju kompetences pārdale Maksātnespējas likumā
Saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju MNL noteikti Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas uzdevumi un to izpildei nepieciešamās tiesības.3 Abu iestāžu kompetence nodalīta atbilstoši funkcijām, kuras tās pārņem no 2026. gada 1. oktobra.4
Administratoru darbības uzraudzību turpmāk veiks Tieslietu ministrija, kas likumā noteiktajos gadījumos un apmērā uzraudzīs arī uzraugošo personu darbību. Ministrija izskatīs tās kompetencei piekritīgās sūdzības par šo personu rīcību un veiks administratīvā pārkāpuma procesu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos. Savukārt lēmumus par administratora iecelšanu amatā, atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu no amata, kā arī amata darbības apturēšanu turpmāk pieņems tieslietu ministrs, pārņemot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora līdzšinējo kompetenci.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
