Domstarpības, strīdi un konflikti katru dienu rodas visur, kur vien cilvēki ir savstarpējā saskarsmē. Strīdi rada emocionālu spriedzi, kas var kļūt mokoša, apgrūtinot un dažkārt pat paralizējot objektīvu spriestspēju un spēju rīkoties, nopietnākos gadījumos atstājot ietekmi uz cilvēka veselību, ja radušos konfliktu ilgstoši nav iespējams atrisināt pieņemamā veidā. Strīdi negatīvi ietekmē arī dažādu organizāciju darbību, jo konfliktu risināšanai tiek tērēti cilvēku un finanšu resursi, grauta savstarpējā cieņa un reputācija un bieži tiek ierobežota organizāciju darbība un tālākā attīstība.

Jo ilgstošāks ir konflikts, jo lielāka vēlme pusēm ir atrast kādu, kas varētu palīdzēt problēmu atrisināt un nonākt pie lēmuma par to, kuram īsti ir taisnība. Vienkāršākais risinājums ir vēršanās tiesā, kas Latvijas gadījumā var izvērs­ties par mēnešiem un gadiem ilgu cīkstēšanos katram par savu taisnību, bet rezultāts – tiesas spriedums – bieži vien nemaz nesniedz kāroto rezultātu un gandarījumu ne vienai, ne otrai pusei.

Šajā kontekstā pasaulē ir attīstījušās vairākas alternatīvas konfliktu risināšanas metodes, starp tām jāmin arī mediācija. Mediācijas process atšķiras no tiesas, šķīrējtiesas, samierināšanas un sarunu metodēm. To vada profesionāli apmācīta, neitrāla persona – mediators. Mediators pats nav iesaistīts strīdā, un viņš nepārstāv nevienu no pusēm, bet rosina konfliktējošo pušu savstarpējo komunikāciju, lai tās gūtu izpratni par situāciju un tiktu sasniegts visiem strīdā iesaistītajiem pieņemams risinājums.

Mediācija nav meditācija, kā pirmajā mirklī daudzi iedomājas vārdu līdzības dēļ. Tai ir absolūti cita filozofiskā orientācija un metodika, tomēr jāatzīst, ka dažas iezīmes mediācijai un meditācijai ir kopīgas – abu pieeju rezultāts ir miera un labsajūtas atgūšana.

Mediācija Latvijā ir ļoti perspektīva domstarpību, strīdu un konfliktu risināšanas metode kā profesionālā, tā privātā jomā. Pēdējos gados sabiedrības interese Latvijā par mediāciju kā konfliktu risināšanas iespēju pamazām aug, un nu jau Latvijā ir savs izglītotu, profesionālu mediatoru kopums. Tie ir cilvēki, kuri apguvuši mediācijas procesa principus un spēj piedāvāt profesionālu atbalstu konfliktu risināšanā. Arī Tieslietu ministrija darbojas pie normatīvās bāzes izstrādes mediācijas procesa formalizēšanai valsts tiesiskajos procesos.

Tomēr mediācijas attīstība un piemērošanas efektivitāte Latvijā zināmā mērā būs atkarīga no plašākas sabiedrības vispārīgas izpratnes un zināšanām par šo alternatīvo konfliktu risināšanas metodi, tās izmantošanas iespējām dažādās jomās un, protams, no mediatoru profesionalitātes un praktiskajiem rezultātiem. Plašākas sabiedrības zināšanas un izpratne par mediāciju kā efektīvu strīdu risināšanas metodi un tās piedāvātajiem risinājumiem ir vitāli svarīgas, jo viens no mediācijas priekšnosacījumiem ir pušu brīvprātīga līdzdalība procesā. Savukārt brīvprātīgu iesaistīšanos var sagaidīt tikai tad, ja sabiedrībai ir pietiekamas zināšanas un informācija par praktiskiem, veiksmīgiem piemēriem, kas apliecina mediācijas procesa rezultātu efektivitāti. Savukārt mediācijas procesa sekmes ir atkarīgas vispirms no mediatoru profesionalitātes un no tā, cik labi mediators pārvalda procesus, kas ietekmē mediācijas rezultātu.

Mediācijas jomā tiek definēti vairāki mediācijas stili, un katram no tiem ir sava profesionālā pieeja datu un informācijas izzināšanā un apstrādē. Mediatora izvēlētajam stilam ir nozīmīga ietekme uz mediācijas procesa formu, saturu un rezultātu.

28. oktobrī ar savu meistarklasi mediācijā Rīgā viesosies Dānijas pazīstamākais mediators, advokāts un vairāku augstskolu lektors, mācību grāmatu autors – Hanss Boserups, kurš iepazīstinās ar vairākiem mediācijas stiliem, ko pārvaldot un pareizi piemērojot, profesionāli mediatori veiksmīgi tiek galā ar mediācijas procesa mikrodinamiskajiem aspektiem un spēj panākt sekmīgu, visām iesaistītajām personām pieņemamu rezultātu.

Eva Branta-Nellemane, mediatore