Satversmes tiesa¹, Augstākās tiesas Senāts², kā arī atsevišķi autori³ uzskata, ka saskaņā ar CPL 400. panta pirmās daļas 1. punktu saistību bezstrīdus piespiedu izpildei var nodot saistību tikai tādā apmērā, kādā tā nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu. Savukārt divi autori – Andris Pešudovs un Viesturs Vitovskis – konsekventi pauž viedokli, ka SBPI pakļaujama visa saistība tās pilnā apmērā⁴, proti, pārsniedzot tās nodrošinājumu ar publisku ķīlu. Var jau būt, ka pie tā arī vajadzētu apstāties un uzskatīt, ka viss jau ir pateikts un katram ir tiesības uz savu viedokli. Tomēr jāatceras, ka minētā problēma nebūt nav juristu mākslīgi izdomāta un diskusijas par to nav tikai teorētiķu un praktiķu polemiskās cīņas. Autore uzskata, ka visā šajā viedokļu un domu apmaiņā ir vēl palikuši līdz šim neizrunāti apakš­temati, kuri ir svarīgi SBPI procesa pareizā izpratnē un tā taisnīgā piemērošanā nākotnē.

Nevar arī nepamanīt, ka SBPI problēmjautājumi kļuva aktuāli tieši 2009. gada otrajā pusē tā sauktās ekonomiskās krīzes rašanās brīdī. Kādēļ tā? Atbilde nav tālu jāmeklē: nekustamo īpašumu tirgus cenas sāka strauji kristies un tie zaudēja savu sākotnējo vērtību – to vērtību, kāda tiem bija hipotēkas noformēšanas brīdī. Līdz ar to SBPI procesā CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkts vairs nespēja apmierināt kreditorus, jo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes rezultātā pārdotā hipotēka vairs nebija spējīga nosegt parādu pilnā apmērā.

Kā redzams, SBPI tiesiskais mehānisms, kas bija radīts stabilas tirgus ekonomikas apstākļos, izrādījās nepietiekami efektīvs straujo ekonomisko procesu skarbajā un nepielūdzamajā realitātē. Taču – vai patiesi vaina par parādu nepietiekami ātru atgūšanu jāuzņemas SPBI institūtam? Vai nav tā, ka sabiedrība un, jo īpaši, kreditori pārāk daudz gaida no SBPI procesa, raugoties uz to kā uz brīnumlīdzekli, kas vienmēr ātri un pilnā apjomā atrisinās samilzušās nesamaksāto parādu problēmas?

Lai rastu juridiski pamatotas atbildes uz šiem jautājumiem, ir jāiedziļinās SBPI procesa būtībā, akcentu liekot uz kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvaru. Šajā rakstā veiktās teorētiskās juridiskās analīzes rezultātā tiks atsegtas arī līdz šim nepamanītas vai nepietiekami saskatītas problēmas, kuru novēršana būtu nepieciešama jau tuvākajā laikā. Vēl tikai jāatzīmē, ka publikācijas ierobežotā apjoma dēļ autore tajā apskatīs tikai dažus svarīgākos SBPI procesa jautājumus.

1. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes procesa būtība un mērķis

Pirms tiek analizētas kreditora un parādnieka procesuālās tiesības un to līdzsvars SBPI procesā, vēlreiz ir jāatgādina SBPI būtība un galvenais mērķis.

Līdztekus klasiskajai prasības tiesvedībai CPL paredz arī citus tiesvedības veidus:

1) sevišķo tiesāšanas kārtību;

2) saistību izpildīšanu tiesas ceļā, kas piedāvā šādas apakšprocedūras:

2.1. nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā (CPL 49. nodaļa);

2.2. saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu (CPL 50. nodaļa);

2.3. saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (CPL 50.¹ nodaļa);

2.4. saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā (CPL 51. nodaļa).

Kā zināms, "katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t. i., nolīdzinot parādu" (Civillikuma 1811. panta pirmais teikums). Turklāt "saistības izpildījums ir spēkā tikai tad, ja to izdarījusi un saņēmusi īstā persona īstā vietā, īstā laikā un pienācīgā kārtā" (Civillikuma 1812. pants). Parādnieki ne vienmēr mēdz izpildīt saistību īstā laikā, pienācīgā kārtā un/vai pilnā apjomā. Šī iemesla dēļ kreditoram, neskatoties uz pielīgtajiem saistību tiesību pastiprināšanas vai aizsardzības līdzekļiem, var nākties meklēt savu aizskarto civilo tiesību aizsardzību tiesā.