1. Pārbaudes veicējs un pārbaudes sākums

CISG 38. panta pirmā daļa nosaka, ka pircējam jāpārbauda preces vai jānodrošina to pārbaude tik īsā laikā, kāds konkrētos apstākļos praktiski iespējams. Lai gan pircējam ir pienākums pārbaudīt preces³, gadījumos, kad viņš to nav izdarījis vispār vai ir izdarījis nepilnīgi, nerodas līguma vai CISG pārkāpums, tomēr sekas var būt tālejošas, jo tas ir nesaraujami saistīts ar paziņojuma sniegšanas pienākumu, kas noteikts CISG 39. pantā.

CISG 38. un 39. pants ir piemērojams visos preču neatbilstības gadījumos – tad, ja preces neatbilst līguma prasībām, kā arī tad, ja neatbilstība konstatējama atbilstoši CISG 35. panta otrajai daļai. Kaut gan CISG tieši neuzliek pienākumu pircējam pārbaudīt dokumentus, kurus nodevis pārdevējs, ir pieņemts, ka CISG 38. un 39. panta noteikumi šādās situācijās piemērojami pēc analoģijas.⁴

Laika posma definējums – "tik īsā laikā, kāds konkrētos apstākļos praktiski iespējams"– ir specifisks un nekur citur CISG nav izmantots. Praktiski tas nozīmē, ka, nosakot tā laika posmu, tas tiek pielāgots konkrētajiem lietas apstākļiem. Arī ANO Sekretariāta komentāros norādīts, ka "CISG 38. panta pirmo daļu nedrīkst interpretēt pārāk burtiski"⁵. Šis noteikums balstīts uz saprātīguma pamatideju (CISG 8. panta otrā daļa), proti, "pircējam jāpārbauda preces, tiklīdz tas ir saprātīgi iespējams [..]. Varētu teikt, ka viņam jārīkojas iespējami ātri [..] saprātīgā termiņā"⁶. Tomēr jāpiekrīt, ka šis saprātīguma standarts ne vienmēr var būt noderīgs, nosakot, kas tieši pārbaudē jāatklāj. Pircējs, uzskatot, ka viņa primārais uzdevums ir rīkoties iespējami ātri, var nepievērst pietiekamu uzmanību rūpīgai pārbaudei, un tas neatbilst pārbaudes veikšanas būtībai.

Nosakot optimālo laika posmu pārbaudes veikšanai, pieejai jābūt pietiekami elastīgai, "katrā individuālā gadījumā ievērojot subjektivitāti un īstenojot taisnīgumu"⁷. Komentāros norādīts, ka "saprātīgs laika posms mazumtirdzniecības patērētājam tiks vērtēts pēc atšķirīgiem kritērijiem – tas var tikt paplašināts, jo šis noteikums domāts, lai novērstu ļaunprātību, nevis atņemtu labticīgam patērētājam tiesiskās aizsardzības līdzekļus"⁸. Atbilstoši labas ticības principam, kas nostiprināts CISG 7. pantā⁹, tas jāņem vērā arī tiesiskajās attiecībās, kurās līgumslēdzējpuses ir komerc­uzņēmumi.

CISG pamatoti nav izmantots risinājums, kas bieži lietots valstu civillikumos, nosakot precīzu laika posmu.¹⁰ Noteikts laika posms (piemēram, astoņas dienas) nevar būt piemērots visiem līgumu veidiem.¹¹ Tas ir nepraktiski, un "labākais, ko likumā var paredzēt, ir aicinājums rīkoties "tik īsā laikā, cik praktiski iespējams""¹². CISG atteikusies arī no "Vienoto noteikumu attiecībā uz starptautisko preču pirkumu un pārdevumu" (turpmāk – ULIS) formulējuma, kas noteica, lai pārbaude tiktu veikta nekavējoties¹³ (ULIS 38. panta pirmā daļa¹⁴). Tā vietā CISG risinājums nepārprotami ir piemērots dažādiem apstākļiem. Ar "apstākļiem" saprotamas objektīvas situācijas un faktori, kas ietekmē pārbaudes ilgumu.