Pašlaik summas, kas atgūtas no organizētās noziedzības grupējumiem, ir nelielas salīdzinājumā ar ienākumiem, kas gūti no nelegālām darbībām, piemēram, narkotiku nelegālas tirdzniecības, naudas viltošanas, cilvēku tirdzniecības un vieglo ieroču kontrabandas. Saskaņā ar ANO aplēsēm 2009. gadā noziedzīgi iegūto līdzekļu kopējā summa bija apmēram 2,1 triljons ASV dolāru jeb 3,6% no pasaules IKP šajā gadā. Lai gan lielākā daļa šīs netīrās naudas tiek legalizēta un no jauna ieguldīta legālajā ekonomikā, pašlaik ir iesaldēts un konfiscēts mazāk nekā 1% no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. No organizētās noziedzības ES tiek gūta ievērojama peļņa. Piemēram, no nelegālas narkotiku tirdzniecības ES tiek gūti apmēram 100 miljardi eiro gadā.

Tiek lēsts, ka Itālijā organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi sasniedz 150 miljardus eiro gadā. Itālijas iestādes 2009. gadā uz laiku iesaldēja noziedzīgi iegūtos līdzekļus aptuveni 800 miljonu eiro apmērā. Ir aprēķināts, ka Apvienotajā Karalistē 2006. gadā noziedzīgu organizāciju iegūto līdzekļu apmērs bija 15 miljardi sterliņu mārciņu. Tajā pašā gadā valsts atguva 125 miljonus sterliņu mārciņu. Vācijā 2009. gadā tika konfiscēti organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi 113 miljonu eiro apmērā. Tas izklausās iespaidīgi, tomēr aprēķini liecina, ka noziedznieku gūtā peļņa šajos gadījumos sasniedz apmēram 903 miljonus eiro.

Organizēto noziedzīgo grupējumu peļņa arvien vairāk tiek ieguldīta ārpus to izcelsmes valsts, bieži vien vairākās dalībvalstīs, vai arī nodota trešām personām (bieži vien radiniekiem vai citām personām), lai izvairītos no konfiskācijas. Mājas, mašīnas, restorāni, mazie uzņēmumi un uzņēmumu akcijas ir tikai daži piemēri tam, kā nelegāli iegūtus līdzekļus var no jauna ieguldīt legālos aktīvos vai darbībās.

Izstrādātais Eiropas Komisijas priekšlikums ļaus vienkāršot spēkā esošos noteikumus un novērst nepilnības, ko savā labā izmanto organizētās noziedzības grupējumi. Tas paredz:

1) sagatavot skaidrākus un efektīvākus noteikumus, lai konfiscētu aktīvus, kas nav tieši saistīti ar konkrētu noziegumu, bet acīmredzami izriet no līdzīgām notiesātās personas izdarītām noziedzīgām darbībām (paplašināta konfiskācija);

2) nostiprināt noteikumus par tādu aktīvu konfiscēšanu, ko aizdomās turētais ir nodevis trešai personai, kurai būtu bijis jāsaprot, ka šie ir noziedzīgā ceļā iegūti aktīvi (konfiskācija, ko piemēro trešai personai);

3) atļaut aktīvu konfiscēšanu, ja nevar veikt kriminālu notiesāšanu, jo aizdomās turētā persona ir mirusi, pastāvīgi slimo vai bēguļo (ierobežota konfiskācija bez notiesājoša sprieduma);

4) nodrošināt, ka prokurors ar tiesas apstiprinājumu var uz laiku iesaldēt aktīvus, kas varētu pazust, ja netiek veikti nekādi pasākumi (iesaldēšana piesardzības nolūkos);

5) pieprasīt dalībvalstīm pārvaldīt iesaldētos aktīvus, lai tie nezaudētu savu ekonomisko vērtību, pirms tiek konfiscēti (aktīvu pārvaldība);

6) nodrošināt, ka aktīvu iesaldēšanas un konfiskācijas pasākumi tiek līdzsvaroti ar stingriem pamattiesību aizsardzības pasākumiem, un raudzīties, lai tiek ievērotas personas tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības uz īpašumu.

ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma norāda, ka Eiropas Komisija nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas ļaus iestādēm darboties ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs – gan Latvijā, gan Zviedrijā, gan Bulgārijā vai Spānijā. Kad jaunie noteikumi būs stājušies spēkā, noziedzīgās darbībās iegūtus aktīvus un naudu varēs ātri iesaldēt, ja prokuratūrām būs bažas, ka citādi tie pazudīs uz ārzemēm. Būs arī vieglāk konfiscēt aktīvus, kas nav tieši saistīti ar konkrētu likumpārkāpumu, bet gan ar attiecīgās personas noziedzīgām darbībām. Turklāt likumpārkāpēji vairs nevarēs nodot aktīvus draugiem vai radiniekiem, uzskatot, ka tādējādi tie nav pieejami policijai. Tomēr konfiskāciju nedrīkstēs veikt patvaļīgi vai pārkāpjot Eiropā pieņemtās pamattiesības. Pašreizējie priekšlikumi paredz pasākumus, kas nodrošinās to, ka tiks ievērotas personu tiesības uz nevainīguma prezumpciju un tiesības uz īpašumu. Tādējādi policija varēs strādāt labāk, bet likumpārkāpēju aktīvus varēs ieguldīt visas sabiedrības labā. Kad Itālijas policija asi vērsās pret mafijas bosa Bernardo Provenzano darbībām Sicīlijā, viņa īpašumu pārveidoja par muzeju. Tur pārdod arī lauksaimniecības produkciju, kas izaug zemē, kura piederēja noziedzniekiem, un peļņu atkal iegulda muzeja darbībā. Savukārt Neapolē bijušajā mafijas slēpnī izveidots centrs sociāli neaizsargātiem jauniešiem. Galu galā likumpārkāpēju aktīvus var pārvērst arī atbalstā upuriem vai ieguldīt kvalitatīvākos pakalpojumos pilsoņiem. Tāpēc ir tik svarīgi nodrošināt, lai organizētajai noziedzībai tik tiešām nekur nebūtu droša patvēruma.

Visbeidzot komisāre norāda, ka priekšlikums, ar ko nāk klajā Eiropas Komisija, tagad sāk ceļu, lai kļūtu par ES tiesību aktu.

Gatis Litvins