Kā jau ierasts, zvērinātu notāru gada sanāksmi apmeklēja tieslietu nozares vadība un tiesu varas amatpersonas. Pasākumā piedalījās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Aigars, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa u.c.

Apsveikuma runā, uzrunājot klātesošos notārus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzsvēra: "Mani iepriecina tendence notāra lomas stiprināšanā mūsu valstī – notārs kļūst par ikviena iedzīvotāja tiesību sargu un likumības uzraugu. Notārs ir pirmais liecinieks un uzraugs, lai sekotu lietu tiesiskai norisei. Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas šī notāra loma vēl tiks palielināta, iesaistot notārus tādos procesos kā kapitāldaļu atsavināšana, dalībnieku sapulču noturēšana, kā arī turpmāk padarot atsevišķu veidu notariālos aktus par izpildu dokumentiem, neiesaistot tiesu."

Notariāta darbs 2011. gadā

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka kopsapulcē sniedza pārskatu par notariāta darbību aizvadītajā gadā.

2011. gada sākumā Latvijā bija 119 zvērināti notāri, bet, gadu noslēdzot – 117 (no amata šajā periodā aizgāja Sandra Naumova un Iveta Žvīgure-Ģērmane). 2011. gada beigās Rīgas apgabaltiesā strādāja 67 (Rīgā – 60), Kurzemes apgabaltiesā – 15, Vidzemes apgabaltiesā – 10, Latgales apgabaltiesā – 12, bet Zemgales apgabaltiesā – 13 zvērināti notāri. Notāri nodarbināja arī 65 notāru palīgus.

Pašreiz Latvijā ir 125 zvērināta notāra amata vietas, no tām vakantas ir astoņas (piecas Rīgā, viena Jūrmalā, viena Aizkrauklē, viena Preiļos). Zvērinātu notāru padome ir lūgusi tieslietu ministru slēgt vakantās amata vietas Rīgā un Jūrmalā. Kā arī pirmoreiz notariāta vēsturē ir lūgts slēgt praktizējoša notāra amata vietu Saldū, dodot iespēju zvērinātam notāram pārcelties uz kādu no vakantajām vietām, kur būtu iespējams uzturēt praksi.

Lielāko daļu notariāta veido sievietes (103 no zvērinātu notāru kopskaita). Vecuma ziņā lielākā ir zvērinātu notāru grupa vidējā vecumā (no 41 līdz 55 gadu vecumam). Statistika arī rāda, ka notāra amats ir noturīga profesijas izvēle: 62 notāri jeb vairāk nekā puse no pašreizējiem notariāta locekļiem amatā ir jau 16–20 gadus. S. Jakušenoka šai sakarā kopsapulcē atzina, ka "darba pieredze un kompetence pavisam noteikti ir notāru darba kvalitātes garantija".

Salīdzinot ar pagājušo gadu, 2011. gadā notariālo darbību skaits ir nedaudz pieaudzis – no 649 627 līdz 696 887. Kopumā no notāriem juridisko palīdzību cilvēki saņēmuši 2,5 miljonus reižu. Pieauguma rādītājus ietekmējusi notariātam nodotā laulības šķiršanas funkcija, zināms iespaids varētu būt arī nekustamā īpašuma tirgus atjaunošanās procesiem.

1. Izplatītākās notariālās darbības 2011. gadā

Izteiktu pārsvaru notariāta darbībās joprojām ieņem parakstu apliecināšana uz privātiem dokumentiem, kas veido 86% no visām notariālajām darbībām. Un tikai 14% gadījumu klienti izvēlas sastādīt notariālus aktus. Šai sakarā S. Jakušenoka uzsvēra: lai varētu apgalvot, ka valsts optimāli un pēc būtības izmanto notariāta sniegtās iespējas, šai statistikai būtu jābūt apgriezti proporcionālai. Svarīgākais juridiskās drošības aspekts, kuru notārs var nodrošināt klientam, tomēr ir notariālais akts, pateicoties kuram noslēdzamā darījuma saturs tiek pakļauts kontrolei, darījuma dalībniekiem tiek izskaidrotas darījumu juridiskās sekas un ieteikti iespējamie konfliktu risinājumi.

Visizplatītākais notariālais akts pagājušajā gadā bijusi pilnvara, kam sekoja mantošanas iesniegums, mantojuma apliecība u.c.

2. Populārākie notariālo aktu veidi 2011. gadā

Līdz ar to S. Jakušenoka secināja: "Likumsakarīgi, ka visbiežāk gatavojam pilnvaras un aktus, kas nepieciešami mantojuma lietās. Šīs darbības bez notāra nav iespējamas. Mūsu valsts paradokss ir tas, ka privātām pilnvarām iestādes netic, bet uz privāta darījuma pamata var pārdot nekustamo īpašumu – šeit gan šaubas nevienam nerodas. Par to tuvākajā laikā runāsim arī Saeimā."

Funkcija, kuras nodošana notāriem, pēc S. Jakušenokas domām, ir attaisnojusies pilnā mērā, ir mantojuma lietas. Kopumā 2011. gadā notāri kārtojuši 10 496 mantojuma lietas. Visvairāk šādu lietu 2011. gadā ir bijis Rīgas reģionā (4345 lietas), otrajā vietā Latgale (1938), tālāk seko Zemgale (1510), Kurzeme (1386) un Vidzeme (1317). To notāru priekšgalā, kuru lietvedībā ir vislielākais mantojuma lietu skaits, ir bijušas zvērinātas notāres Ineta Nīlandere (288 lietas), Regīna Bogdāne (238), Larisa Medvedeva (209), Sandra Logina (200) un Sandra Stīpniece (191).

2011. gadā likumdevējs deleģēja notariātam jaunu funkciju – bezstrīda laulības šķiršanas lietas. Kā uzsvēra S. Jakušenoka, šīs ir pašas sensitīvākās lietas no tām, ko ved notāri, un tām nepieciešamas empātijas spējas un prasme uzklausīt. Lai arī publiski ir izskanējis, ka valstij nevajadzēja atvieglot šo procedūru un samazināt pakalpojuma cenu, jo tā rezultātā tagad pieaudzis šķiršanos skaits, daudzi notāri tomēr pārliecinājušies, ka cilvēki ir pateicīgi par šādu valsts doto iespēju – ātri un vienkārši šķirt laulību.

Kopumā notāri 2011. gadā izšķīruši 5783 laulības. Rīgā bijušas 3374 laulību šķiršanas lietas, Zemgalē – 700, Kurzemē – 665, Latgalē – 611, Vidzemē – 433 lietas. Visvairāk šķirtas tādas laulības, kuras ilgušas vairāk nekā 20 gadus (1360 lietas), otrajā vietā bijušas 10–20 gadus ilgas laulības (1207), aiz tām seko 5–10 gadus ilgas laulības (1144 lietas). Vismazāk šķirtas laulības, kuru ilgums bijis līdz trim gadiem (728 lietas).

Visvairāk laulību šķiršanas lietu vedušas zvērinātas notāres Dace Čaklā –149, Ineta Nīlandere – 143, Ināra Dzene – 138, Larisa Medvedeva – 129, Kristīne Višinska – 122 laulības.

S. Jakušenoka arī izteica priekšlikumu, kā valsts varētu dot ieguldījumu ģimenes saglabāšanā: būtu jāizmanto mediācijas mehānisms. Mediācija modernā, demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgs tiesību institūts, lai strīdus ne tikai formāli izšķirtu, bet ilgtermiņā veidotu konstruktīvas attiecības. Mediācija balstās uz demokrātijas ideāliem – dalībnieku savstarpēju respektēšanu un sadarbību.

Ja mediācijas tiesības tiktu uzticētas notariātam, tas būtu ļoti efektīvs veids, jo notārs atrodas unikālā – neitrālā – stāvoklī un tam ir visas iespējas pilnīgi noslēgt mediācijas procesu – vadīt to un veiksmīga rezultāta gadījumā sastādīt izlīgumu.

Notariāta reģistri

Notariāts gadu gaitā ir izveidojis un uztur vairākus reģistrus: aktu un apliecinājumu reģistru, atsaukto pilnvaru reģistru, mantojumu reģistru, laulības šķiršanas reģistru. 2010. gadā reģistru uzturēšanā Zvērinātu notāru padome investējusi 46 tūkstošu latu, bet 2011. gadā – 43 tūkstošus latu.

Kā atzina S. Jakušenoka, Zvērinātu notāru padomes uzdevums ir vest valstij piederošu mantojumu reģistru un, ievērojot šā reģistra publisko raksturu, sniegt no tā ziņas. Padomes visbiežākie klienti šādu ziņu saņemšanā ir Valsts ieņēmumu dienests un bankas. Turklāt vienā izziņā tiek sniegtas ziņas ne tikai par vienu, bet pat par 50 un vairāk mantojuma atstājējiem. Darbs, lai padarītu mantojuma reģistru pieejamu tiešsaistes režīmā, līdzīgi kā tas šobrīd ir ar atsaukto pilnvarojumu reģistru, ir jau pabeigts. Tomēr vēl ir nepieciešama Tieslietu ministrijas līdzdalība, nosakot maksu par ziņu sniegšanu no šā reģistra.

Gada notārs 2011 un citas balvas

Latvijas zvērinātu notāru kopsapulcē jau septīto gadu pēc kārtas tika pasniegts apbalvojums "Gada notārs". Šoreiz kolēģu atzinību saņēma zvērināta notāre no Liepājas Larisa Medvedeva. Iepriekšējos gados "Gada notāra" balvu saņēmuši Rīgas notāri Sandra Jakušenoka, Ilona Ķibilde, Sandra Stīpniece un Eduards Virko, kā arī Daugavpils notāre Regīna Bogdāne.

L. Medvedeva notariātā nostrādājusi 35 gadus, no tiem sešus – Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājas amatā. Savu profesionālo darbību Larisa Medvedeva uzsāka 1977. gadā Ludzas valsts notariātā, savukārt vēlāk turpināja darbu 2. Liepājas valsts notariātā. Kopš 1993. gada Larisa Medvedeva ir Kurzemes apgabaltiesas zvērināta notāre. 2009. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā viņai pasniegts V šķiras Atzinības krusts.

Kopsapulcē atzinība tika izteikta arī tiem notāriem, kuri visaktīvāk piedalījušies gadskārtējās Notāru dienās, konsultējot iedzīvotājus un apliecinot notariāta pieejamību ikvienam. Atzinības raksti tika pasniegti Valkas notārei Ingai Dreimanei, Rēzeknes notārei Ļubovai Pavlovskai, Jelgavas notārei Dainai Andersonei, Liepājas notārei Larisai Medvedevai, kā arī Rīgas notārēm Baibai Dambei, Ilzei Pilsētniecei, Sandrai Stīpniecei, Dainai Roskošai un Ilonai Grikkei.

Savukārt par atbalstu administratīvajam personālam Latvijas Zvērinātu notāru padomes birojs savas simpātijas apliecinājis un atzinības rakstu pasniedzis Talsu notāram Indulim Šermukšnim.

JV informācija