Jubilejas gads sagaidīts klusi, tomēr pietiekami pamatīgi. Pagājušā gada beigās VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdeva Satversmes VIII nodaļas "Cilvēka pamattiesības" komentārus, savukārt šā gada 13. jūnijā oficiāli izdos Satversmes jubilejas izdevumu, kurā Latvijas valsts konstitūcijas teksts beidzot būs tulkots arī latviešu nācijā ietilpstošo latgaliešu un lībiešu valodās, kā arī franču, angļu, vācu, igauņu, lietuviešu un krievu valodā.

Vēsturiskas traģēdijas dēļ Satversme "pieņemta" divreiz, tāpēc grāmatā ietvertas Satversmes oficiālās publikācijas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Valdības Vēstnesis" 1922. gada 30. jūnijā (Nr. 141) un Satversmes atkārtota oficiālā publikācija Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1993. gada 1. jūlijā (Nr. 43).

Papildus Satversmes tekstam izdevumā ietverti Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra priekšvārdi, Dr.iur. Jāņa Plepa raksts "Par Latvijas Republikas Satversmi: vēsture un mūsdienas" un laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenā redaktora Mg.philol. Oskara Gerta raksts "Par Latvijas Republikas Satversmes tēviem, pamatu licējiem", kā arī nozīmīgākās publikācijas par Satversmi.

Valsts prezidents uzsver, ka Satversmes lakonisms prasa no lasītāja pietiekamu kompetences līmeni un ļauj panākt saprātīgas politiskās vienošanās tās tiesību normu interpretācijā. Šī īpašība Satversmi patīkami atšķir no vairuma mūsdienu likumu smagnējām, apjomīgām un neelastīgām tiesību normām.

Saeimas priekšsēdētāja atzīst, ka Satversme šajā laikā ir kļuvusi patiešām par pieminekli mūsu tautas neatkarības centieniem un vēlmei dzīvot brīvā, demokrātiskā un tiesiskā valstī. Ciešā saistībā ar citām Eiropas tautām un balstoties uz vienkāršām vērtībām – valsts varas padotību likumam, cilvēktiesībām un taisnīgumam. Satversme ir mūsu identitātes un kultūras zīme. Tāpat kā nenoveco tautasdziesmas un Lielvārdes jostas raksti, nenovecos arī Satversme. Katra jauna paaudze tajā atradīs savus vārdus un idejas, un katra jauna paaudze Satversmi rakstīs no jauna savā ikdienā, attieksmē pret valsti un demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām.

Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs emocionāli norāda, ka Latvijai ir skaista valsts Satversme. Tās saturā ir ietverti Latvijas tautas centieni un atzītās vērtības. Tas viss ir pateikts skaistā valodā, bez liekiem vārdiem. To mēs droši varam nolikt goda vietā. Mēs varam ar to lepoties. Satversme nav nekas tāds, kas pastāv ārpus reālās dzīves un ārpus sabiedrības. Arī tad, ja valsts pamatlikums nemainās, tajā ietvertās domas

laika gaitā var mainīties. Šādu dokumentu var atzīt par saturiski pilnīgu un aktuālu tikai tad, ja to atbilstoši konkrētajam laika periodam kā dzīvu dokumentu ir iespējams interpretēt. Satversmes interpretācija ir atvērta laika garam, tā ir tieši saistīta ar realitāti, taču ir jāuzmanās, lai tā nepakļautos īslaicīgām politiskām idejām.

Vērtējot Satversmes vēsturisko un mūsdienu nozīmi, J. Pleps norāda, ka Satversmes pieņemšana un spēkā stāšanās nozīmēja jaunus izaicinājumus Latvijas valstiskumam. Starpkaru perioda Eiropā sākotnējo konstitucionālo romantismu ātri aizstāja parlamentārisma krīze un jaunu valsts pārvaldes ceļu meklējumi. Arī Latvijā visu neveiksmju sakne tika meklēta Satversmē. Šo laiku Latvijas konstitucionālajās tiesībās visspožāk raksturo politiķa Arveda Berga ievadrakstam liktais virsraksts – "Bet viņa neiet!". Nebija vēl pagājuši divi mēneši kopš Satversmes spēkā stāšanās, kad viens no tās autoriem jau rosināja būtiskas konstitucionālās iekārtas izmaiņas. Savas spēkā esamības laikā Satversme vairākkārt grozīta, lai tās regulējumā atspoguļotos arī pēdējā gadsimta konstitucionālo tiesību izaicinājumi – valstiskās identitātes un pamattiesību aizsardzība, dalība Eiropas Savienībā, arī atsevišķas konstitucionālās tiesas izveidošana. Tomēr pa šiem deviņdesmit gadiem Satversme nebūs kļuvusi neatpazīstama un sveša tās autoriem.

Visbeidzot – O. Gerts apkopojis informāciju par Satversmes tēviem. O. Gerts norāda, ka šo Latvijas valstiskās idejas pārliecināto cilvēku ieguldījums nu mums palicis stenogrammās un Satversmes tekstā kā dārgs mantojums. Pamats demokrātiskai, izsvērtai, harmoniskai valsts dzīvei un tās pilsoņu dzīvei.

Nav svarīgāka normatīvā akta par konstitūciju. Tas ir valsts simbols un tiesiskais mugurkauls. Patstāvīgās diskusijas par Satversmes vērtībām un grozījumiem nav jāuztver kā neuzticības izteikšana šim gudrajam dokumentam, bet kā Satversmes lasīšanas, izprašanas un mācīšanās process. Satversmē var atrast atbildes uz visiem jautājumiem, tai skaitā par tās grozīšanas un pat pilnīgas nomaiņas nepieciešamību. Satversmes tēvi tajā iekodējuši tos apstākļus un brīdi, kad Satversmes vietā būtu jāstājas citai konstitūcijai.

Katras valsts goda jautājums ir izdot šādu svētku izdevumu, lai tā būtu dāvana mums pašiem un mūsu draugiem visā pasaulē.

Gatis Litvins