13. Novembris 2012 /NR. 46 (745)
Numura tēma
Valsts prezidenta loma Saeimas atlaišanas gadījumā
Mārtiņš Drēģeris
LU Juridiskās fakultātes maģistrants, Valsts prezidenta Preses dienesta vadītāja vietnieks 

Šo rakstu varētu sākt un tūlīt arī pabeigt ar Satversmes 40. pantu, kas ietver Valsts prezidenta svinīgā solījuma došanu Saeimas sēdē. Formāli raugoties, svinīgā solījuma tekstā ir iekļauts viss Valsts prezidenta atbildības, pienākumu un tiesību kopums, ko persona uzņemas, stājoties Valsts prezidenta amatā. Svinīgais solījums apliecina Valsts prezidenta turpmāku apņemšanos ievērot noteiktus principus savā praktiskajā darbībā.1 Svinīgo solījumu var uzskatīt par vēsturisku un simbolisku veidu, ar ko apliecina konstitucionālās atbildības uzņemšanos, taču Valsts prezidenta atbildība, pienākumi un tiesības konkretizēti citos Satversmes pantos, kas šī raksta ietvaros arī tiks aplūkoti.

Latvijas Valsts prezidenta institūcijas 90 gadi saistās ar Valsts prezidentiem – dažādām personībām, kas katra Latvijai nozīmīgos vēsturiskos un politiskos notikumos ir rīkojusies citādi. Arī sev uzticēto amata atbildību, pienākumus un tiesības katrs līdzšinējais Valsts prezidents ir īstenojis citādi. Piemēram, neskatoties uz to, ka Valsts prezidents Alberts Kviesis Saeimas sēdē zvērēja turēt svētu un ievērot Latvijas Satversmi un valsts likumus, viņš tomēr nepalīdzēja aizsargāt Satversmi, 1934. gada 15. maijā dziļdomīgi klusējot un tādējādi parādot Valsts prezidenta kā Satversmes sarga un garanta vājumu. Arī šādi var traktēt uzlikto atbildību.

Neatkarīgi no pilnvaru apjoma Valsts prezidents vienmēr ir un paliek augstākais valsts pārstāvis un valsts tiesiskās pārmantojamības simbols.2 Turklāt Valsts prezidents ir vienīgais simbols starp citiem simboliem (valsts karogu, ģerboni, himnu), kuram ir uzticēts pildīt ne tikai Satversmē noteiktās funkcijas, bet sabiedrība no viņa ierasti gaida vairāk nekā Satversmē noteikts. Valsts prezidenta simboliskā loma nebeidzas ar viņa pēdējo pilnvaru dienu Valsts prezidenta amatā, tā turpinās arī pēc prezidentūras pilnvaru beigām.3 Valsts prezidenti pēc amata pilnvaru beigām nekļūst no simbola par ikdienu.

Atskatoties uz līdzšinējo praksi un kārtību, kādā notika visu varas atzaru darbība Saeimas atlaišanas posmā, jāuzsver, ka Valsts prezidenta personībai ir un arī turpmāk būs noteicoša loma, jo Saeimas atlaišanas gadījumā faktiski var palielināties Satversmē noteiktās Valsts prezidenta amata pilnvaras. Tā ir ārpus Satversmes noteikta un Satversmē neierakstīta vara, kas, runājot valststiesībnieka Jāņa Plepa vārdiem, "leģitīmi attaisno Valsts prezidenta politiskās ietekmes pieaugumu Satversmes sistēmā".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties