Kā izskanēja plēnumā, 2012. gadā AT saņemtas 5282 lietas, bet izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, iepriekšējo gadu pabeidzot, neizskatītas vēl bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums AT divkāršojies, lai gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu.

Lielākais lietu skaits ir civillietas – 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.

Vidēji viens AT tiesnesis gadā izskatījis 103 lietas, Senātā šis skaits ir vēl lielāks – vidēji 115. Kā atzina gan AT priekšsēdētājs, gan struktūrvienību vadītāji – tā ir nepieņemami liela slodze augstākās instances tiesnešiem, kuru nolēmumi veido judikatūru; strādāt vēl intensīvāk, nezaudējot darba kvalitāti, nav iespējams. Bez tiesu lietu izskatīšanas AT tiesneši pildījuši arī vairākus citus pienākumus: lasījuši lekcijas augstskolās, Tiesnešu mācību centrā, tiesnešu un citās konferencēs, strādājuši tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, gatavojuši atsauksmes par zemāku instanču tiesnešu darbu, piedalījušies Tieslietu ministrijas darba grupās un Saeimas komisiju sēdēs normatīvo aktu izstrādes procesā, gatavojuši likumu komentārus utt.

Risinājums neizskatīto lietu atlikuma un tiesnešu darba slodzes mazināšanai, protams, būtu tiesnešu skaita palielināšana, taču, kā norādīja AT priekšsēdētājs – budžetā tam nav paredzēti līdzekļi, turklāt situācija ir neskaidra saistībā ar AT struktūras maiņu, kad, pārejot uz tā saukto tīro trīs pakāpju tiesu sistēmu, ar 2015.