[1] Jau pati par sevi doma, ka 90 gadus senam dokumentam ir jāuzraksta preambula – dokumentu mērķu un pamatā esošās filozofijas izklāsts – ir visai neordināra, it sevišķi, ja zinām, ka Satversme ir kompromiss, ko dažādās paaudzēs ir radījuši un pilnveidojuši pretrunīgu uzskatu cilvēki. Šīs pretrunas nebija tikai par niansēm: tās skāra arī viņu pieņēmumus par Latvijas identitāti, mērķiem un pamatvērtībām. Vairākas tēzes, kas pēdējos gados ir absolutizētas kā kaut kas pašsaprotams un mūžam nemaināms, diez vai tādas būtu šķitušas pašiem Satversmes tēviem. Raksturīgs, pat ja ne sevišķi nozīmīgs piemērs: ja 20.