Pavisam nesen, 7. februārī, stājās spēkā likums "Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu". Tas jau nosaukts par Latvijas vēsturē dārgāko likumu. Pievienojoties Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM), Latvija apmaiņā pret kapitāla ieguldījumu saņēma akcijas 2 838 200 000 eiro vērtībā. Igaunija kļuva par ESM dalībnieci vēl pirms Latvijas, apņemoties šajā pašā mehānismā veikt iemaksas 1 302 000 000 eiro apmērā.

ESM mērķis ir mobilizēt finansēšanu un atbalstīt stabilitāti, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstoši izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam to ESM dalībnieču labā, kas piedzīvo smagas finanšu problēmas vai kam tādas draud, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eirozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti. ESM ir tiesības sagādāt līdzekļus, izlaižot finanšu instrumentus vai slēdzot finanšu vai citus nolīgumus vai vienošanās ar ESM dalībniecēm, finanšu iestādēm vai citām trešajām personām.

Igaunijā radās šaubas par ESM līguma atbilstību valsts konstitūcijai, tāpēc Igaunijas Augstākajai tiesai, kas izpilda arī konstitucionālās tiesas funkciju, 2012. gada 12. jūlijā bija jāvērtē, vai ESM līguma 4. panta ceturtā daļa atbilst Igaunijas konstitūcijai. Igaunijas tieslietu kanclers, kas iesniedza šo pieteikumu, tiesai norādīja, ka līgums ir pretrunā Igaunijas konstitūcijai, jo paredz iespēju, ka Igaunijas valsts nauda var tikt izmantota bez Igaunijas parlamenta piekrišanas. ESM līgums ļauj pieņemt lēmumus ārkārtas balsošanas procedūrā par palīdzības programmām bez visu tajā iesaistīto valstu piekrišanas. Ja lēmums par palīdzības sniegšanu ir neatliekams un ir apdraudēta eirozonas stabilitāte, pietiek ar kvalificētu balsu vairākumu. Igaunijas tieslietu kanclers uzskatīja, ka ārkārtas balsošanas procedūra apdraud parlamentārās demokrātijas principu un parlamentārās prerogatīvas principu. Tas atņem parlamentam autonomiju lemt par valsts finansēm un var radīt situāciju, kas liks Igaunijai atvēlēt finanses bez tiesībām ietekmēt to piešķiršanu un finanšu palīdzības nosacījumus. Turklāt tieslietu kanclers uzsvēra, ka, ratificējot līgumu par ESM, Igaunija uzņemsies ārkārtīgi lielas finansiālās saistības, tādēļ jo īpaši svarīgi, lai parlamentam būtu tiesības lemt par šīs naudas izlietojumu.

Igaunijas Augstākā tiesa tomēr atzina, ka ESM atbilst Igaunijas konstitūcijai (spriedums angļu valodā pieejams http://www.riigikohus.ee/?id=1347) un secināja: lai arī līgums ierobežo Igaunijas parlamenta pilnvaras valsts budžeta finanšu lietu kārtošanā, tomēr tiesību virsvaldības principa un Igaunijas suverenitātes principa dēļ ierobežojums ir tiesisks. Spriedums ļāva Igaunijai ratificēt ESM līgumu. Tomēr tiesas lēmums nebija vienkāršs – par to liecina fakts, ka 10 no 19 tiesnešiem iesniedza atsevišķās domas.