Kopš raksta publicēšanas bijuši divi nozīmīgi notikumi:

1. 2013. gada 1. oktobrī Konkurences padome (turpmāk – KP) ir pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu lietā "Par Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās"³ un konstatējusi, ka LG ir pārkāpusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu;

2. 2013. gada 6. novembrī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) ir nospriedis, ka Apgabaltiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet LG un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Komisija) kasācijas sūdzības ir noraidāmas.⁴

1. Senāta spriedums

1.1. Faktiskie apstākļi

Plašāku lietas faktisko apstākļu izklāstu autors jau ir sniedzis iepriekšējā rakstā, taču, lai lasītājam būtu vieglāka šī raksta lasīšana, lietderīgi ir ieskicēt galvenos faktus. SIA "NIF Dzīvojamie īpašumi" (turpmāk – Pieteicēja) bija iegādājusies nekustamo īpašumu, kurā bija atslēgta dabasgāzes padeve sakarā ar to, ka iepriekšējais īpašnieks nebija nokārtojis saistības par dabasgāzes piegādi. Pieteicēja vērsās pie LG ar lūgumu noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, bet LG Pieteicējas lūgumu noraidīja, jo nav saņēmusi samaksu par iepriekš patērēto dabasgāzi.

Pēc atteikuma saņemšanas Pieteicēja vērsās pie Komisijas ar lūgumu uzdot LG noslēgt līgumu ar Pieteicēju par dabasgāzes piegādi nekustamajā īpašumā. Komisija šo lūgumu noraidīja. Pieteicēja Komisijas lēmumu pārsūdzēja Apgabaltiesā, lūdzot atcelt Komisijas lēmumu un atzīt to par prettiesisku. Apgabaltiesa Komisijas lēmumu atzina par prettiesisku.

Komisija un LG par Apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzības, kuras Senāts noraidīja, atstādams negrozītu Apgabaltiesas spriedumu. Aplūkosim galvenos Senāta motīvus par materiāltiesiskajām normām.

1.2. Saistību tiesību personiskais raksturs

Apgabaltiesa savā spriedumā bija atzinusi, ka likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 24. panta pirmās daļas⁵ izpratnē iepriekšējā lietotāja nenokārtotās saistības par dabasgāzes piegādi nevar būt šķērslis līguma noslēgšanai ar jauno īpašnieku.⁶ Apgabaltiesa savā spriedumā bija pamatojusi, ka starp līdzējiem noslēgts līgums nedrīkst ietekmēt trešās personas, tostarp uzlikt tām kādus pienākumus vai radīt tiesiskas sekas.

Gan Komisija, gan LG uzskatīja, ka Apgabaltiesa ir nepareizi interpretējusi tiesību normā ietvertās ģenerālklauzulas "pakalpojumu sniedzēja finansiālās iespējas to pieļauj" saturu. Abu ieskatā, tiesību norma paredz pakalpojumu sniedzēja rīcības brīvību novērtēt, vai konkrētajā objektā pakalpojuma sniegšana ir ekonomiski attaisnojama, un, to vērtējot, nav nozīmes, kura persona ir atbildīga par parāda segšanu.