Šajā "Jurista Vārda" numurā ir savijušās divas būtiskas un senas tēmas, kas tiek saistītas ar personas brīvību – vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens un mākslinieciskās izpausmes brīvība.

Vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena idejas atbalstītāji norāda, ka tā ieviešana nodrošinās kvalitatīvāku izglītības procesu un arī jaunie juristi būs ar labākām zināšanām un prasmēm. Savukārt idejas oponenti pauž viedokli, ka vēlamo rezultātu var sasniegt jau ar esošajiem līdzekļiem un eksāmens būtu pretrunā augstskolu autonomijas principam. Idejas apspriede ilgst jau vairākus gadus, tomēr joprojām nav pieņemts izšķirošais lēmums un pārcirsts mezgls.

Var tikai pievienoties 19. gadsimta britu filozofam Džonam Stjuartam Millam, kurš savā pazīstamākajā un ietekmīgākajā darbā "Par brīvību" par indivīda brīvības lomu modernā sabiedrībā norāda, ka visai izglītībai vai ievērojamai tās daļai nevajadzētu atrasties valsts rokās. Vispārēja valstiska izglītība ir izgudrojums, lai padarītu cilvēkus pilnīgi vienādus. Ja valsts iedibinātai un kontrolētai izglītībai vispār vajadzētu pastāvēt, tad vienīgi kā piemēram un stimulam pārējo turēšanai noteiktā izcilības līmenī. Tāpēc sabiedrībai kopumā pašai jāspēj uzturēt pienācīgas izglītības institūcijas, tomēr valstij jāparedz publiski eksāmeni visiem bērniem, sākot jau no agrīna vecuma. Eksāmenu mērķis ir panākt obligātu noteikta zināšanu minimuma apguvi un, kas vēl nozīmīgāk, saglabāšanu. Tāpēc vienota jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešana nav pretrunā personu brīvībai un ir nozīmīgs instruments noteiktas izcilības līmeņa nodrošināšanai.

Šā gada sākumā Parīzē notika uzbrukums Charlie Hebdo iknedēļas laikraksta redakcijai. Eiropas valstu vadītāji pulcējās kopīgā gājienā, lai paustu nepārprotamu atbalstu demokrātijai un vārda brīvībai. Arī Latvijas augstākās amatpersonas piedalījās un sauca: "Esmu Čārlijs!"

Mārtiņš Drēģeris savā rakstā uzskaita gadījumus, kad Latvijā ir noritējusi asa diskusija, vai un kāda ir robežšķirtne starp mākslinieka radošo brīvību un tiesībām ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem paust savu viedokli. Viens no uzskatāmākajiem gadījumiem bija mākslinieku veidotā izstāde "Disidents", kurā daži saskatīja krustā sistu Krievijas prezidenta Vladimira Putina lelli. Autori ne tikai tika kritizēti, bet viņiem tika izteikti draudi fiziski ietekmēt, tomēr Latvijas augstākās valsts amatpersonas "neizgāja ielās" un nesauca: "Esmu Disidents!" Pašu mājās Latvijas valsts amatpersonas nesaskatīja pirms pāris mēnešiem aizstāvētās vērtības Parīzē.

Nedrīkstam būt Dž.S. Milla aprakstītā sabiedrība, kur pastāvošā neiecietība nevienu nenogalina un arī neiznīdē viedokļus, taču liek cilvēkiem tos slēpt un atturēties no aktīvas to izplatīšanas.