Absolute rights – absolūtas tiesības

Absolūtas tiesības nav nekādi ierobežojamas, un valsts nav tiesīga atkāpties no pienākuma tās nodrošināt, pat ne kara vai cita ārkārtas stāvokļa gadījumā ECK 15. panta izpratnē (salīdzinājumam – citām ECK garantētajām tiesībām, piemēram, tiesībām uz mājokļa neaizskaramību vai izteiksmes brīvību, jau pati ECK pieļauj ierobežojumus). ECT judikatūrā par absolūtām ir atzītas šādas ECK garantētās tiesības:

1. tiesības netikt spīdzinātam (ECK 3. pants). Kā ECT ir uzsvērusi lietā "Ilaşcu un citi pret Moldovu un Krieviju", ECK 3. pants aizsargā vienu no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām.¹ "Pat vissarežģītākajos apstākļos, tādos kā cīņa pret terorismu vai organizēto noziedzību, ECK absolūti aizliedz spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodīšanu. Atšķirībā no citām materiāltiesiskām ECK un tās 1. protokola un 4. protokola normām, 3. pants nepieļauj izņēmumus, un no tā nav iespējamas atkāpes saskaņā ar ECK 15. panta 2. punktu pat ārkārtas stāvokļa, kas apdraud nācijas dzīvi, gadījumā."²

2. verdzības un piespiedu darba aizliegums (ECK 4. pants). Lietā "Rantsev pret Kipru un Krieviju" ECT atzina, ka šis pants ietver arī cilvēktirdzniecības aizliegumu, jo cilvēktirdzniecība nav savienojama ar demokrātiskas sabiedrības un ECK nostiprinātajām vērtībām. Šajā lietā ECT izmanto iepriekšminētās Ilaşcu lietas secinājumus, proti, ka ECK 4. pants nepieļauj izņēmumus un no tā nav iespējamas atkāpes pat ārkārtas stāvokļa gadījumā.³

3. aizliegums sodīt par nodarījumu, kas netika atzīts par noziedzīgu tā izdarīšanas brīdī, un aizliegums piemērot smagāku sodu par to, kas bija piemērojams noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī (ECK 7.