Elektroenerģijas tirgus Latvijā tika pilnībā atvērts 2015. gada janvārī, kad tika atcelti regulētie tarifi mājsaimniecībām. Šobrīd Latvija veic pirmos soļus atvērtā dabasgāzes tirgus apstākļos, kura juridiskas funkcionēšanas sākums ir saistāms ar 2017. gada 3. aprīli, kad stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā,² paredzot tiesības tirgus dalībniekiem savstarpēji vienoties par dabasgāzes cenu. Lai gan, sākot ar minēto datumu, ikviena persona ir tiesīga izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, likumdevējs ir paredzējis iespēju sabiedrībai pakāpeniski pielāgoties jaunajiem apstākļiem, nodrošinot gan juridiskajām personām, gan mājsaimniecībām tiesības turpināt saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) regulētu dabasgāzes cenu arī pēc 2017. gada 3. aprīļa. Juridiskās personas ir spējīgas labāk un ātrāk pielāgoties jauniem tirgus apstākļiem, kā arī tām lielākoties ir lielāks dabasgāzes patēriņš, salīdzinot ar mājsaimniecībām, tādēļ jauno tirgotāju piedāvājumi pirmajā posmā pēc tirgus atvēršanas būs orientēti tieši uz juridisko personu segmentu. Ņemot vērā minēto, juridiskajām personām dabasgāzes tirgotājs bija jāizvēlas līdz 2017. gada 15. jūnijam, lai ar 2017. gada 1. jūliju sāktu saņemt dabasgāzi par tirgus cenu, savukārt mājsaimniecības var turpināt saņemt dabasgāzi par regulētu cenu arī turpmāk.

Dabasgāzes nozare Latvijas sabiedrībai visbiežāk asociējas ar monopoluzņēmuma darbību un vienpusēji diktētiem noteikumiem, tāpēc atvērta tirgus apstākļos ir īpaši svarīgi nodrošināt atklātus, pārredzamus un skaidrus tirgus darbības principus, vienlīdzīgus apstākļus visiem dabasgāzes tirgus dalībniekiem, nepieļaut diskriminējošu attieksmi pret kādu no tiem un vairot sabiedrības izpratni par dabasgāzes tirgus tiesisko regulējumu. Minētā aspekta ietvarā dabasgāzes tirgus atvēršanā nozīmīga loma ir Regulatora darbībai, kurai savas kompetences ietvaros ne vien jānodrošina tarifu noteikšanas tiesiskais ietvars, rodot tarifu aprēķināšanas pieeju atbilstoši jaunajiem tirgus apstākļiem, kas veicinātu efektīvu dabasgāzes tirgus attīstību, bet arī jāveic atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzības pasākumi, aizsargājot lietotāju intereses un nodrošinot tirgus darbības atbilstību vispārējo interešu mērķim.

Ņemot vērā, ka enerģētikas nozarei ir stratēģiska nozīme, no kuras lielā mērā ir atkarīga valstu ekonomiskā izaugsme, citu tautsaimniecības nozaru attīstība un vispārēja iedzīvotāju labklājība, tai vienmēr ir bijusi ievērojama loma Eiropas Savienības politikas plānošanā. Tirgus atvēršana, plašāka pārrobežu tirdzniecība, tirgus integrācija un lielāka konkurence ir mērķi, kas ir prioritāri Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā.