Sakiet, kā jūs sevi redzat – vairāk kā tiesnesi vai tiesību zinātnieku?

Tas ir labs jautājums. Protams, oficiāli man būtu jājūtas vairāk kā tiesnesim, jo tas ir mans pilnas slodzes darbs. Tiesību zinātnē strādāju uz pusslodzi. Bet, godīgi sakot, to ir grūti pateikt. Par to tieši vakar runājām ar draugiem – kolēģiem tiesnešiem, ka brīdī, kad tu raksti spriedumu, tu nevari būt zinātnieks. Akadēmiskās vēlmes ir jāatstāj malā, jāatturas no savu akadēmisko ideju uzspiešanas spriedumos. Tomēr vispārīgi tam neko nevar padarīt: dažkārt tu turpini domāt kā tiesību zinātnieks. Turklāt es redzu atšķirības starp tiesnešiem, kas nāk no akadēmiskās vides un kas ir profesionāli karjeras tiesneši. Īsumā summējot: domāju, ka tomēr vairāk esmu tiesību zinātnieks.

Savā monogrāfijā jūs norādāt, ka vēl joprojām tiesību zinātnē trūkst darbu, kas būtu veltīti padomju tiesību problemātikai, turpretī netrūkst literatūras par nacistu perioda tiesībām. Vai kopš jūsu grāmatas izdošanas ir kas mainījies?

Jā, Čehijā ir parādījušās jaunas publikācijas par šo tēmu. Tomēr vēlos norādīt uz atšķirību starp darbiem par nacistu ēru un komunisma ēru. Šajā sakarā vēlos ko pastāstīt: pirms savas grāmatas pabeigšanas es tās ideju prezentēju Heidelbergā Maksa Planka institūtā.