Kad biju nonākusi līdz Māras Zālītes "Piecu pirkstu" 260. lapaspusei, sapratu – atlicis viens vakars "kopā ar Lauru". Tomēr līdz beigām netiku. Vieta, kur Lauras atmiņā ataust ārija no Pučīni operas Madama Butterfly, savirknēja asociācijas un radīja emocijas ne tikai grāmatas varoņos, bet lika arī man "izskriet cauri virknei manu kultūras atmiņu".
Patiesībā mana "novirzīšanās" no lasīšanas acīmredzot bija mēģinājums aizbēgt no milzīgās, neizmērojamās traģēdijas, kas attēlota grāmatā – kad ebreju izcelsmes operdziedātāja no Londonas nonāk Pēterburgā un pēc tam Sibīrijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
