Kad man jautā, kā jurista profesija ietekmējusi manu rakstnieces daiļradi, atbildu, ka lielākais ieguvums, strādājot par uzņēmuma juristi un personāla vadītāju, bija apjausma, ka šis tomēr nebija mans ceļš.

Jau skolas literatūras stundās matemātiķu vietā skribelēju sacerējumus, savukārt viņi piesedza manus robus eksaktajos mācību priekšmetos, atvēlot norakstīt mājas darbus. Pusaudžu bohēmas laikā lasīju draugiem priekšā pirmās esejas. Dzirdēju, ka rakstu ļoti labi, proti, ģeniāli. Savus draugus mīlēju no visas sirds, tomēr prāta dziļumos apjautu, ka tikpat stipri un ar visiem trūkumiem viņi mīlēja arī mani.